Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. janvāris, 2013
Drukāt

Pensiju fondi 2012.gadā nopelnījuši gandrīz 9%

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, jo vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pensiju fondu apskats.

Pensiju 2.līmeņa fondos vidējais ienesīgums pagājušā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieku vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk nekā par 100 latiem jeb 13,6% – no 757,5 latiem līdz 860,6 latiem.

LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs un “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs uzsvēra, ka vairāk nekā pusi – vairāk nekā 50 latus – no šī pieauguma nodrošinājuši pensiju fondu pārvaldītāji, tas ir, nopelnījuši ar veiktajiem ieguldījumiem. Otru pusi veido Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iemaksas par pensiju 2.līmeņa sistēmas dalībniekiem.

Pensiju 2.līmeņa konservatīvo plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 8,28% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,64%), sabalansēto plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 8,77% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,44%), aktīvo plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 9,15% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,14%).

Tādējādi kopējais pensiju 2.līmenī uzkrātais līdzekļu apjoms 2012.gadā ir pārsniedzis zīmīgo viena miljarda latu robežu, norādīja Švarcs. Uz gada beigām shēmā kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu ir VSAA iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3% ir pārvaldītāju nodrošinātā peļņa.

Švarcs norādīja, ka ienesīgums pērn bija tik augsts tādēļ, ka pensiju fondu pārvaldītāji līdzekļus ieguldījuši akcijās un obligācijās. “Pērn, neskatoties uz dramatisko globālās ekonomikas fonu, pasaulē kāpa gan akciju, gan obligāciju cenas. Ļoti spēcīgi pieauga Latvijas obligāciju cenas, jo valsts uzrādīja labus ekonomikas rezultātus, un bija zems budžeta deficīts,” skaidroja Švarcs.

Piemēram, Latvijas valsts 10,5 gadu obligāciju ar dzēšanas termiņu 2022.gada oktobrī cena ir pieaugusi par vairāk nekā 16%, pateicoties ienesīguma likmju kritumam, kas ir pozitīvi ietekmējis visu kategoriju pensiju plānu portfeļus, norādīja Švarcs.

Viņš norādīja, ka 2012.gada beigās 57% valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu bija ieguldīts obligācijās un to fondos, 20% līdzekļu – akcijās, 15% – depozītos, 6% – naudas līdzekļos, bet 3% – citos ieguldījumu fondos.

Ieguldījumu īpatsvars obligācijās 2012.gada beigās salīdzinājumā ar 2012.gada septembra beigām ir pieaudzis par diviem procentpunktiem – no 55% uz 57%. Ieguldījumu īpatsvars akcijās ir audzis no 19% uz 20%, kamēr depozītu īpatsvars ir sarucis no 16% līdz 15%, taču šīs izmaiņas nevar saukt par būtiskām. Naudas izteiksmē lielākā ieguldījumu pozīcija ir obligācijas, kurās izvietoti aptuveni 582 miljoni latu.

Švarcs sacīja, ka 2012.gadā noticis ļoti pozitīvi vērtējams fakts – “Latvenergo” obligāciju emisija, jo daudzas no šīm obligācijām iegādājušies arī pensiju fondi. “Tas ir labs piemērs, kā pensiju fondi strādā kopā ar Latvijas uzņēmumiem. Tas uzņēmumiem dod iespēju aizņemties naudu un attīstīties, tāpēc jācer, ka “Latvenergo” turpinās veikt obligāciju emisijas, un arī citi Latvijas uzņēmumi domās par to, kā atgriezties finanšu tirgos,” sacīja Švarcs.

Pagājušā gada laikā 2.pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 152 miljoniem latu, un vairāk nekā pusi no šī pieauguma jeb aptuveni 77 miljonus latu veido pensiju plānu investīciju peļņa. “Jāuzsver, ka šie rādītāji ir dalībnieku tīrā peļņa, jau ņemot vērā atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem, turētājbankām, kā arī citas izmaksas,” piebilda Švarcs.

Pēdējos trīs gados ir vērojams stabils valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku pieaugums. Ja 2010.gada sākumā pensiju 2.līmenī bija iesaistījušies 1,096 miljoni dalībnieku, tad 2012.gada beigās šis skaitlis sasniedza jau 1,194 miljonus. 2010.gadā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits pieauga par 2,59%, 2011.gadā – par 2,95%, bet 2012.gadā – par 3,16%.

Arī privātie pensiju fondi jeb pensiju 3.līmenis 2012.gadā strādājuši veiksmīgi un nodrošinājuši peļņu savu dalībnieku uzkrājumiem, sacīja LKA Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja un “SEB” atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.

Privāto pensiju fondu plānu vidējais ienesīgums pērn ir 8,8%. Visu plānu vidējais ienesīgums kopš darbības sākuma sasniedz 4,82% gadā.

Pensiju 3.līmeņa sabalansēto plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 8,23% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,72%), bet aktīvo plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 9,19% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,88%).

Tādējādi 2012.gada beigās privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība sasniedza 142,4 miljonus latu, un pensiju dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls gada laikā palielinājies par 19% jeb 22,9 miljoniem latu. Pensiju plānu aktīvi pieauga gan uz iemaksu rēķina, kas 2012.gadā tika veiktas 21,3 miljonu latu apmērā jeb par 13% vairāk nekā 2011.gadā, gan arī uz investīciju rezultāta rēķina.

No privāto pensiju fondu līdzekļiem 59% ir ieguldīti obligācijās un to fondos, 19% – akcijās, 10% – depozītos, 7% – naudas līdzekļos, bet 5% – citos ieguldījumu fondos.

Kopumā Latvijā pensiju 3.līmenī savus uzkrājumus veido 207 501 dalībnieks jeb 17% no pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaita. 2012.gadā līdzīgā tendencē kā iepriekšējos gados dalībnieku skaits privātajos pensiju fondos pieauga par 4% jeb 8425 dalībniekiem.

“Tā ir pozitīvi stabila tendence, jo apliecina, ka cilvēki arvien vairāk sāk paši domāt un rūpēties par savu labklājību vecumdienās,” norādīja Brencēna.

Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju sistēmas 2.līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja (fonda) starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Līdz ar to pensijas kapitāls pieaug straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī.

2012.gada beigās Latvijā bija astoņi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, kas piedāvā 26 pensiju plānus, no tiem desmit konservatīvos plānus, četrus sabalansētos un 12 aktīvos plānus.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3.līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Latvijā darbojas septiņi privātie pensiju fondi, kas piedāvā 19 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras gan pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas, gan pēc ieguldījumu valūtas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+