Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. janvāris, 2014
Drukāt


Vai cilvēki var cerēt uz labklājību vecumdienās, veicot iemaksas pensiju fondos? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Armands Ločmelis, “DNB Asset Management” vadītājs:
 “Jā, iespējams, ka stāvus bagātam ar pensiju fondiem nekļūt, tomēr tā var sevi nodrošināt. Ne visi varam paļauties, ka kāds mums tajā brīdī palīdzēs. No ieguldījumu profesionāļu viedokļa redzu, ka ilgā periodā ir ļoti labas izredzes pensiju fondā sakrāt ievērojamu summu. Galvenais, no kā tas atkarīgs, ir iemaksas – tātad legāli darba ienākumi un paša veidoti uzkrājumi. Tāpat ir būtiska izvēlētā ieguldījumu stratēģija. Naudu vecumdienām krāt īstermiņā – mājās zeķē vai īstermiņa depozītos – nebūtu prāta darbs. Šāda nauda nav pasargāta ne no mums pašiem, ne no laika zoba. Arī peļņa, ja tāda ir, ir gaužām zema. Arī nekustamajam īpašumam laika gaitā vērtība aug. Tomēr jārēķinās, ka tas būs ilgus gadus jāuztur un tam jārod kāds noderīgs pielietojums.”

Reinis Jansons, “Swedbank” investīciju daļas vadītājs:
 “Pensiju fondi nav brīnumlīdzeklis laimīgām vecumdienām, bet gan papildu finansiāls atbalsts un iespējas saglabāt dzīves finansiālās kvalitātes. Paaudze, kas pensijā dosies pēc 15 – 20 gadiem, pensiju 2. līmenī būs izveidojusi būtiskus uzkrājumus, bet vairākumam ar to vien varētu nepietikt, jo esošās tendences rāda, ka valsts pensija varētu būt labākajā gadījumā tikai puse no ienākumiem, kas bija pirms pensijas. Vienkāršākais variants ir papildus sakrāt pensiju fondā. Paļauties tikai uz apkārtējiem, visticamāk, nozīmēs mazākus ienākumus un atteikšanos no ierastā dzīves līmeņa. Tuvojoties pensijas vecumam, ievērojami pieaug cilvēku interese par papildu uzkrājumiem, taču dažu gadu laikā nepieciešamo summu sakrāt ir grūti. Ir cilvēki, kuri izvēlēsies citas alternatīvas, piemēram, uzsākt uzņēmējdarbību vai izīrēt dzīvokli. Tomēr šie risinājumi nereti būs daudz riskantāki. Īpašumu iegāde kā investīcijas veids ir samērā dārga gan nodokļu ziņā, gan uzturēšanas ziņā.”

Māris Kannenieks, “ABLV Bank” finanšu direktors:
 “Ja runājam par 3. pensiju līmeni, ko pārvalda investīciju fondi, labāk ieguldījumus veikt pašam, izmantojot uzticamas bankas pakalpojumus. Tā var noteikt investīciju stratēģiju, kas atbilst katra riska apetītei un investīciju mērķiem. Nav korekti runāt par visdrošāko un visienesīgāko ieguldījumu veidu – riski pastāv vienmēr, aktīvu vērtība svārstās un izteikt 100% drošas prognozes neviens sevi cienošs finansists neuzņemsies. Tāpēc arī ieguldījumi tiek veikti dažādos aktīvos, sekojot tam, lai “visas olas nebūtu vienā grozā”. Arī nekustamais īpašums var būt viens no šādiem aktīviem. Protams, ja tā iegādei nav uzņemtas pārāk lielas kredītsaistības.”

Dace Brencēna, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja:
 “Starp uzkrājumiem pensiju fondos un labklājību nevar likt vienādības zīmi. Pensiju fondi ir finanšu in-struments, kas dod iespējas ar regulārām iemaksām no ikmēneša ienākumiem veidot kapitālu ilgākā laika periodā, vienlaikus saņemot valsts bonusu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides. Pensiju fonds ir “drošības spilvens”, kas labāks par jebkuru krājkontu vai “zeķi un burku kopā”. Uzkrājumu pensiju fondā jau var sākt veidot un 55 gados, kad sakrāts kapitāls, var investēt arī īpašumā un iznomāt, lai nes mūžīgus ienākumus arī pensijā. Otra alternatīva ir nedarīt neko – tad varu dot pilnīgu garantiju, ka šiem cilvēkiem arī būs liels “nekas”. Pensiju fondi dod iespēju veidot finansiālus uzkrājumus, kas palīdzēs grūtos laikos un dos drošības sajūtu. Nenoliedzami arī cilvēciskās attiecības vajag kopt un saudzēt.”

Citāts 
”Ja kāds domā, ka pensiju uzkrājums glābs vecumā, lielums no viņiem rūgti maldās, jo tikai cilvēcisks atbalsts var glābt šajā laikā. It sevišķi skatoties uz to, kā attīstās pasaule, uz šiem miljardiem, ko valstis ir parādā. Lielums jau tomēr pazudīs no šiem te fondiem – un tas nav nevienam noslēpums. Tāpēc cilvēciskais ieguldījums ir nesalīdzināmi vērtīgāks un ilgtermiņā derīgāks.”
 No Valsts prezidenta, eksbaņķiera Andra Bērziņa uzrunas 
Latvijas audžuģimeņu un aizbildņu Jaungada pasākumā, aicinot iedzīvotājus sniegt 
atbalstu bez vecākiem palikušajiem bērniem

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas cilvēcīgais atbalsts arī ir riskata lieta. Jau vairākas mūsu paaudzes ir audzinātas zem cietsirdības zīmes. Komunistu valdīšanas laikā tika bazūnēts, ka vecumā valdība uzņemsies rūpes par iztikšanu un jaunajiem nav jādomā par saviem vecākiem. Pie kapitālisma valdības loma tiek minimalizēta, tiek pasludināta pašatbildība par savu nākotni, tātad cietsirdība. Patreiz ir riskanti paļauties uz tuvinieku atbalstu. Ragaviņas un mežs no tuvinieku puses nemaz nav nereāli.

Draugiem Facebook Twitter Google+