Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. jūnijs, 2013
Drukāt

Pensiju indeksācija – maciņam būtu ieguvums

Foto - LETAFoto - LETA

Mūsu lasītājiem vaicāju, vai viņi vēl šaubās, ka pensiju indeksācija notiks jau šoruden?

 

Aija Neiburga Saulkalnē cer, ka tas tā būs. Viņas pensija patlaban nesasniedz 200 latus. Lai gan indeksācija pensijas pieaudzēs vidēji par 5,58 latiem, viņas maciņam arī tas būtu ieguvums.

Rīdzinieks Roberts Pakalns sliecas domāt, ka indeksācija varētu arī nenotikt. Lai gan saprotams, ka valdībai un Saeimai nav citas izejas – pensijas būs jāindeksē, jo pretējā gadījumā tauta neatbalstīs pāreju uz eiro.

Astoņdesmit piecus gadus vecais Jānis Skriblis Tukumā ir skeptisks par piesolīto summu – ko dos 4 – 5 lati pie viņa 180 latu pensijas? Piemēram, šogad dubultojušies apkures rēķini un par siltumu šoziem maksājis 90 latus mēnesī. “Labi, ka esmu mednieks. Vismaz gaļa nebija jāpērk veikalā, pietika pašam un padalījos vēl ar kaimiņiem,” stāsta pensionārs.

Vidrižu iedzīvotāja Ginta Ķeruka neatbalsta Pensionāru federācijas rīcību, jo tā atgādina kaulēšanos ar ministriju – kurš sola vairāk. “Tas nav glīti. Valdība jau tā nākusi pretī, apsolot indeksāciju ar šā gada 1. septembri. Bet tagad nav zināms, kāds būs nākamais solis.” Pensionāre būtu ar mieru indeksāciju gaidīt līdz nākamajam gadam, kad valsts budžetā noteikti būšot vairāk naudas. Bijusī kultūras darbiniece ar 45 gadu darba stāžu saņem tikai 150 latu pensiju.

Toties rūjienietis Jānis Ozols atbalsta LPF prasību. Jānis tika represēts 1941. gada 14. jūnijā, izsūtījuma gadi iekļauti darba stāžā, kas, saskaitot kopā, tagad ir īpaši godājams cipars – 63 gadi. Bet pensija tikai par desmit latiem pārsniedz 200 latus. “Ja indeksē mazās pensijas, man nekā,” vilšanos neslēpj J. Ozols. Viņš uzskata, ka attieksme pret represētajiem nav mainījusies – visas nebūšanas turpinoties līdz šai dienai.

Zigurds Palejs Rīgā uzskata, ka pensiju indeksācija šogad nav iespējama, jo valdības prioritāte ir eiro ieviešana. “Mūsu vadošie zina, ka tauta ir paklausīga un neiebildīs, ja vecos ļaudis atstās ar garu degunu.”

Ēvalds Bratka (87) ir 2. grupas invalīds, katru mēnesi zālēm jāizdod 40 – 50 latu, bet no 168 latu pensijas to gandrīz nevar atļauties. “Tas ir pazemojoši, ka pēc 40 nostrādātiem gadiem nevar atļauties ne paēst, ne dzīvot.” Viņš piekrīt, ka valstij nav naudas, taču daudzkārt arī ar to pašu mazumiņu rīkojas nesaimnieciski, piemēram, neveiksmīgi ieguldot daudzus miljonus latu un tos zaudējot. Kāpēc tos neatdod pašu iedzīvotājiem?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+