Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. janvāris, 2014
Drukāt

Pensiju indeksācijā panākts kompromisa lēmums
 (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Labklājības ministrija rosinājusi 2014. gada pensiju indeksācijā izmantot jaunu formulu, tas ir, indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Turklāt indeksētu nevis visu pensiju, bet tikai vienādu bāzes summu visām pensijām. Pēc LM domām, tie varētu būt 285 eiro jeb 200,30 lati (faktiski – noapaļojot 200 lati).

“Kāpēc gan ne cita summa?” retoriski vaicā Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. Viņš skaidro, ka šo ministrijas priekšlikumu vēl skatīs Saeimā. Tad attiecīgajā komisijā savus ierosinājumus iesniegs arī LPF. Runājot par pensiju indeksāciju, var teikt, ka šobrīd tas ir kompromisa lēmums, uzskata A. Siliņš. Tiesa, LPF paplašinātajā valdes sēdē tās locekļi atbalstījuši LM priekšlikumu pensiju indeksācijā izmantot arī vidējās algas pieauguma rādītājus, taču nevienojās par indeksējamo pensijas summu.

A. Siliņš domā, ka lielāka skaidrība būšot augustā, jo indeksu aprēķinos vērā ņem 12 mēnešus laika posmā no pērnā gada jūlija līdz šā gada jūlijam. Algas indekss noteikti būšot lielāks nekā patlaban, jo atalgojums daudzās nozarēs strauji palielinās. Taču to, kāda būs inflācija, grūti prognozēt.

Ja visas pensijas indeksē vienādi, tad mazo pensiju saņēmēju ieguvums nebūs liels un sociālā nevienlīdzība saglabāsies. Federācija savulaik aicināja indeksācijā ņemt vērā darba stāžu un atbilstoši tā lielumam noteikt dažādus indeksācijas koeficientus, tostarp cilvēkiem ar lielu darba stāžu noteikt lielāku koeficientu. Tomēr pagaidām šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Federācija nav atkāpusies arī no citām prasībām. Būtu jāindeksē ne tikai pensijas, bet arī piemaksas pie pensijas, ko cilvēki saņem par darba gadiem, kas nostrādāti līdz 1996. gadam. Piemaksas lielums joprojām nav mainījies – tie ir 70 santīmi. Bet vecie ļaudis, rēķinot pēc pirktspējas, secinājuši, ka pašreiz šī summa atbilst vien 52 santīmiem. Kā zināms, piemaksu pie pensijas jaunajiem pensionāriem kopš 2012. gada 1. janvāra vairs neaprēķina. Rezultātā viņi ik mēnesi zaudē vismaz 15 – 16 latus, sacīja A. Siliņš. Tāpēc federācija arī šogad iestāsies par šo piemaksas atjaunošanu, kā arī par to, lai pensijas neapliekamo minimumu, kas patlaban ir 165 lati, palielinātu līdz minimālās darba algas apmēram 225 latiem jeb 320 eiro.

Šogad Latvijā atjaunoti sociālo iemaksu griesti. Tie valstī pastāvēja no 1997. gada, bet 2009. gadā uz laiku līdz 2013. gada 31. decembrim tika atcelti, lai krīzes laikā palielinātu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus. Šāds solis vienlaikus pavēra iespējas atsevišķiem lielo algu saņēmējiem iegūt iespaidīgus pabalstus un pensijas.

Šogad noteikts, ka maksimālā summa, no kādas viena persona var veikt sociālās iemaksas, nedrīkst pārsniegt 32 600 latu jeb 46 400 eiro gadā. A. Siliņš: “Mūsu priekšlikums bija pretējs – noteikt griestus pensiju izmaksām, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu summas nevajadzēja ierobežot, lai tie, kas saņem lielās algas, maksā pilnu sociālo nodokli no visas algas, lai cik liela tā būtu. Tas sociālajam budžetam būtu tikai ieguvums.”

Uzziņa


 Pensiju indeksācijai šogad nepieciešami 11,6 milj. eiro, no tās valsts budžetā jau ir 10,2 milj. eiro, bet papildu vēl nepieciešami 1,6 milj. eiro.

 Indeksācija skars 471 933 vecuma pensijas saņēmējus, 7255 izdienas pensiju un 70 076 invaliditātes pensiju saņēmējus, kā arī 18 997 apgādnieka zaudējuma pensijas, 2000 apbedīšanas pabalstu un 500 laulātā nāves gadījumā izmaksājamo pabalstu saņēmējus.

 Pensiju indeksācija notiks 2014. gadā 1. oktobrī, kā to paredz likums “Par valsts pensijām”.

Avots: Labklājības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Mīļie pensionāri un kas mums liedz ignorēt vēlēšanas?

  2. Godigi būtu(nevis lai mazinātu nevienlīdzību)indeksēt pesijas,atbilstoši nostrādāto gadu skaitam!!!!Kā var būt vienāda pensiju indeksācija 10,15 un 43-45 gadus stādajošiem????Ko tad šie pirmie darīja pārējo laiku????Tikai,lai nesaka,ka audzināja bērnus un studēja.Es arī to visu darīju,bet strādaju 43 gadus!TAS NAV GODIGI-visiem vienādi!!!!!!!!!

  3. Ej strādāt, vecais ākst! Valsts kase nav tikai pensionāru rīcībā vien.

  4. Diemžēl pensionāru interešu aizstāvībai trūkst Līderu .Varētu domāt ,ka runājot augstākā līmeni notiek tāda purpināšana vai izlūgšanās ,nevis pieprasījums.Nu, nav saklausījuši un nesaklausa ,atrunas ,ka nauda ir tik ,cik ir -IR BLEFS! Visādu banku u.t.t pielāpīšanai pietiek ,iegrūst kā tukšā bedrē.Žēl ,ka nepiedzīvošo tos laikus ,kad šodienas dižie latvju dēli un meitas nonāks pensijā ,ja nu viņiem zeķītēs būs iekrāts labs kapitāls.

    • Nedrīkst aizmirst divas lietas : 1. Kalvītis no soc.naudām(t.i. pensionāru PERSONĪGĀS naudas) 1 miljardu ieblēdīja Valsts pamatbudžetā.
      2. Godmanis tādā pašā veidā ieblēdīja Parexā .
      Lai atdod noblēdīto un būs čikiniekā.

  5. Un kur tad palikušas atraitņu pensijas kā visās pārējās ES valstīs,pat Igauniju un Lietuvu ieskaitot? Kāpēc tās netiek vispār pieminētas???!

  6. Un kopš kura gada Latvijā nav palielināta minimālā penmsija?

  7. Tā nu iznāk, ka no tās ilgi gaidītās un ilgi solītās indeksācijas tikai tāds “čiks” vien iznāks. Es jau savu indeksāciju nesekmīgi gaidu jau 19 gadus. Pa šo laiku mans rēķins par dzīvokli jau izaudzis tieši divas reizes, nemaz nerunājot par zāļu cenām. Pensionāri, lai gan viņi nevar streikot un gulēt ziemā pie valdības ēkas, tomēr ir liels spēks. Tuvojās vēlēšanas un ja pirms tām pensionāri paziņotu, ka viņi nebalsos par šīm “labējām” partijām, kas viņiem ir atņēmuši izdzīvošanas iespējas, tad valdošie līstu uz vēdera pensionāru priekšā, lai tikai dabūtu kādu vēlētāja balsi.

  8. [ienākas likumīgi Atbildēt

    Arī piemaksas 0,70 santīmi jāpiešķir visiem, kas strādāja līdz 1996.gadam. Darba stāžs par šiem gadiem ir gandrīz 26 gadi. Atdodiet naudu!

  9. Protams,ka jāindeksē atbilstoši nostrādātiem gadiem visas pensijas.Arodslimnieku atlīdzības jāindeksē un jāatdot atņemtās 2009.gadā.Minimālā alga 320 eiro,tātad indeksējamai summai jābūt ne mazākai kā 320 eiro.Kāpēc pensionāriem neapliekamais minimums palika nemainīgs 2014.gadā?! Arī piemaksas 0,70 santīmi jāpiešķir visiem,kas strādāja līdz 1996.gadam.

  10. Sociālā nevienlīdzība ir kapitālistiskās sistēmas pamatu pamats,sevišķi spilgti tas izpaužas Latvijā,kur slimais ir slims tāpēc ,ka ir nabags un nabags tāpēc ka ir slims.Privātais kapitāls peļņu privatizē ,bet zaudējumus socializē.Tas turpināsies tik ilgi kamēr pēdējais valsti pametušais izslēgs gaismu lidostā.

  11. Slikti, ka pagaidām atbalstu nav guvis indeksācijas variants par lielāku darba stāžu un lielāka koeficienta pielietojums šiem cilvēkiem pensijas indeksācijas gadījumā! ĻOTI SLIKTI!!! KATRAM būtu jāsaņem tik, cik daudz gadu ir strādājis un tad tas būtu godīgi un pelnīti. Nevar saņemt VIENĀDU PENSIJU CILVĒKS AR MAZU DARBA STĀZU SALĪDZINOŠI AR CILVĒKU, KURAM IR LIELĀKS DARBA STĀŽS?! Ilgāki darba gadi ir prasījuši no attiecigā cilvēku lielāku atdevi nekā no cilvēka, kas sevi saudzējis… Ilgāk strādāt bieži bija arī PILNĪGA NEPIECIEŠAMĪBA TIEŠI MATERIĀLO APSTĀKĻU DĒĻ!? Tad KUR taisnība?

Draugiem Facebook Twitter Google+