Latvijā
Politika

Pensiju nodokļa atcelšanai nav atbalsta32

Foto – Shutterstock

Jau pēc pirmajām Saeimas deputātu diskusijām par iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa” ir skaidrs, ka iniciatīvas autoru galvenajam mērķim – atbrīvot visas valsts maksātās pirmā līmeņa pensijas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – nav politiskā atbalsta. Tas tiek pamatots ar šādiem apsvērumiem: valsts budžets no pensionāru IIN maksājumiem iegūst aptuveni 100 miljonus eiro gadā; IIN atcelšanu pensijām sajutīs tikai tie, kuru pensijas ir lielākas par neapliekamo minimumu (235 eiro), bet gandrīz 60% pensionāru tās ir mazākas un viņi tāpat nemaksā šo nodokli. Tādēļ deputāti nodokļa atcelšanas vietā piedāvā citu variantu – celt pensiju neapliekamo minimumu.

Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti iztaujāja iniciatīvas autorus, ministriju speciālistus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Pēc karstas diskusijas vairākums frakciju pārstāvju tomēr bija vienisprātis – pensiju atbrīvošana no nodokļiem nav ne iespējama, ne loģiska, tādēļ pareizāk būtu palielināt neapliekamo minimumu, kas jau vairāk nekā 10 gadus atstāts nemainīgs – 235 eiro.

“Neapliekamā minimuma celšana ir tas kompromiss, ko mēs būtu gatavi pieņemt, jo apzināmies, ka lielās pensijas atbrīvot no nodokļiem nebūtu prātīgi,” atzina iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks. Taču lielākās diskusijas gaidāmas jautājumā par to, līdz kādam slieksnim palielināt pašreizējos 235 eiro. Diskusijās izskanējuši vismaz trīs varianti.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) ir pieticīgākā. LPF priekšsēdētājs un Saeimas deputāts An­dris Siliņš (ZZS) paudis viedokli, ka ar nodokļiem neapliekamais pensijas minimums jāpiesaista minimālās algas apmēram valstī (šobrīd 380 eiro). Federācija gatava samierināties arī ar pakāpenisku minimuma celšanu, ja valsts fiskālās iespējas neļautu uzreiz piesaistīt minimālajai algai – tādā gadījumā nākamgad pensionāru organizācija sagaida neatliekamā minimuma noteikšanu vismaz 280 – 300 eiro apmērā.

Partijas “Saskaņa” pārstāvis Sociālajā komisijā Andrejs Klementjevs uzskata, ka neapliekamā minimuma noteikšanā jāvadās pēc vidējās pensijas apmēriem. “Kad 2006. gadā tika ieviests pensiju neapliekamais minimums 235 eiro apmērā, vidējā pensija valstī bija 150 eiro. Šobrīd vidējā pensija ir pieaugusi līdz 290, bet neapliekamā daļa joprojām ir 235 eiro. Tā būtu jāpaaugstina vismaz līdz 480 – 500 eiro,” uzskata Klementjevs. Viņš arī noraida Finanšu ministrijas iebildes, ka valsts to nevarēs atļauties, atgādinot, ka 2006. gadā budžeta ieņēmumi bija krietni mazāki nekā šobrīd.

Savukārt iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks uzskata, ka ar nodokli nedrīkstētu aplikt tās pensijas, kas mazākas par 1000 eiro. “Mūsu iniciatīvu kritizē, ka tā visvairāk labuma nesīs lielo pensiju saņēmējiem. Tāds patiešām nebija mūsu mērķis. Aptaujājot dažādus ekspertus un šajā jautājumā ieinteresētas personas, esmu secinājis, ka par lielām uzskatāmas pensijas, kas lielākas par 1000 eiro. No tām tad arī turpmāk tiktu atvilkts nodoklis,” pamatoja Vērzemnieks.

 

Rēķināt ne tikai fiskāli

Vairākums aptaujāto koalīcijas frakciju pārstāvju atzina, ka pieņemamākais un loģiskākais viņiem šķiet LPF piedāvājums. Taču Finanšu ministrija pašlaik nav gatava komentēt, cik lielus finanšu resursus prasītu katrs no piedāvātajiem scenārijiem. “Sēdes laikā deputāti minēja ļoti daudz dažādus iespējamos ciparus. Tādēļ mēs vispirms sagaidīsim vēstuli no komisijas ar konkrētiem jautājumiem un nākamnedēļ sāksim rēķināt,” teica FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Gan iniciatīvas autors Vērzemnieks, gan vairāki deputāti uzsvēra, ka pensijas neapliekamā minimuma paaugstināšanu ministrijas nedrīkstētu rēķināt tikai fiskāli. “Jāņem vērā, ka tā saņemtā papildu nauda jau nepaliks pensionāram kabatā – viņš maksās komunālos maksājumus, iegādāsies pārtiku un citas preces. Tādēļ šie līdzekļi caur nodokļiem atgriezīsies valsts budžetā,” teica Vērzemnieks.

 

Skaidrību sola uz Jāņiem

Saeimas prezidijs uzdevis Sociālo un darba lietu komisijai atrisināt pensiju nodokļu jautājumu līdz šī gada beigām, bet komisijas vadītāja Aija Barča apņēmusies tikt galā ātrāk. “Līdz Jāņiem būtu jābūt vismaz konceptuālai skaidrībai par to, pēc kāda scenārija nākamgad strādāsim,” viņa paskaidroja. Diskusiju par neapliekamo minimumu deputāti un senioru organizāciju pārstāvji janvāra beigās turpinās īpaši pensiju jautājumiem izveidotā darba grupā.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām ir bijusi teju katras partijas solījumu sarakstā. Četras no Saeimas partijām (NA, ZZS, “Saskaņa” un “No sirds Latvijai”) pat noslēgušas sadarbības memorandus ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF), kur sola risināt šo jautājumu.

 

Kuras pensijas apliek ar nodokli

* Šobrīd iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts no pensijas summas virs 235 eiro (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim). Savukārt pensijas, kas piešķirtas līdz 1996. gadam un nav pārrēķinātas pēc 1996. gada, netiek apliktas ar nodokli. Papildu nodokļa atvieglojumi noteikti personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

* Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2007. gada 8. jūnija spriedumā lietā Nr. 2007-01-01 vērtēja, vai vecuma pensiju kā ienākumu avotu var atzīt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu. Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ka minētajam regulējumam ir leģitīms mērķis, ievērots samērīguma princips un tas atbilst Satversmes 105. pantam. Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka minētā likuma norma neskar Sa­tversmes 109. pantā ietvertās pamattiesības (t. i., tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba u. c. likumā noteiktos gadījumos).

 

 

Pensionāru viedokļi

Kā vērtējat ieceri atteikties no pensijas aplikšanas ar IIN? 

Edvīns Krūmājs, pensionārs no Dundagas: “No solidaritātes nodokļa, kas bagātajiem liktu maksāt vairāk, valsts var atļauties atteikties, bet no pilnīgi ačgārnās kārtības atvilkt nodokļus no pensijām gan nevar. Laikam jau dziedātājai Šomasei un deputātam Elksniņam bija taisnība, kad viņi teica tos skarbos vārdus par mūsu valsti.”

Valdis, strādājošs pensionārs no Salaspils: “Šajā jautājumā esmu atturīgs, jo valstī ir ļoti daudz nejēdzīgu nodokļu. Dividendes mūsu deputāti nespēj aplikt ar nodokļiem. Solidaritātes nodokli ieviest nespēja. Bet slaukt no neaizsargātākajiem senioriem – uz to gan vienmēr gatavi. Es vēl strādāju, tādēļ par pensijas apmēru nesatraucos, bet zinu, ka, beidzot darba gaitas, nāksies savilkt jostu – vienalga, vai pensija būs aplikta ar nodokli vai ne. Taču visvairāk mani aizskāra tā nelietība, ka strādājošajiem pensionāriem tika liegts apvienot pensijas saņemšanu ar darbu. Pēc Satversmes tiesas sprieduma šo nejēdzību atcēla, bet neviens par to nav atvainojies.”

LA.lv
LL
Lilija Limane
Latvijā
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1919. gada 13. novembrī
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Alūksne – spēcīga attīstības centra paraugs 1
9 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Sākās ļoti liela panika!” Ugunsnelaime Jelgavā izposta vairāku ģimeņu mājvietu
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
Kas ir bojāgājušais strādnieks? “Nepieņemami, ka uz VNĪ krīt aizdomas par ēnu ekonomikas norisēm,” paziņo Reirs 1
45 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Pēc strādnieka nokrišanas no jumta atkāpjas VNĪ valdes locekle 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Reliģiskā draudze Jelgavā nonāk drošībnieku redzeslokā
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Svētkos būs maz nokrišņu: pirmās prognozes nedēļas nogalei
55 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Sports
Bļugers plosās Ņujorkā, Merzļikins pirmo reizi tiek līdz bullīšiem
1 stunda