Pensionāri aicina “neizraut” vienu paaudzi no demogrāfijas jēdziena 0
Vērtējot Labklājības ministrijas budžeta projektu nākamajam gadam, Latvijas Pensionāru federācija kritizē pensiju mazos apmērus, norādot, ka līdzekļi tiek piešķirti pabalstu palielināšanai jaunajām māmiņām, bet ne atšķirību samazināšanai starp pensijām.
Federācijas vadītāja Aina Verze šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja, ka Latvijā veidojoties aplama demogrāfijas politika. “Demogrāfija ir ģimene, kurā ir visas paaudzes – vecākā, vidējā, jaunākā paaudze, un visa šī ģimene kā valsts pamata institūcija un demogrāfija ir jāatbalsta vienlīdzīgi. Nevar izraut vienu paaudzi no demogrāfijas jēdziena, ģimenes jēdziena ar atbalstiem un pabalstiem,” teica pensionāre.
Viņa atzina, ka ir saprotams atbalsts jaunām ģimenēm, taču līdztekus ir jābūt drošības sajūtai ģimenē visām paaudzēm, tajā starpā arī veciem cilvēkiem.
Tāpat Verze pauda neizpratni, kāpēc Latvijā ir tik lielas atšķirības starp pensijām, proti, ir liela daļa cilvēku, kuri saņem minimālo pensiju, bet ir arī tādi, kuru pensija pārsniedz 4000 latu. “Šis neloģiskais nesamērīgums joprojām turpinās. Es neredzu, ka notiek kaut kas, lai mazinātu šo ārkārtīgo atšķirību,” teica Verze.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) vērsa uzmanību, ka to cilvēku skaits, kuri saņem lielās pensijas, ir samērā mazs. Turklāt cilvēki šādu pensiju paši ir nopelnījuši ar savu darbu.
Viņķele neatbalsta minimālās pensijas palielināšanu, jo tādējādi “cilvēki, kas nav strādājuši vai strādājuši vien 10 gadus, tiktu nolikti vienlīdzīgā situācijā ar tādiem, kas padomju gados sūri grūti strādājuši kolhozā un arī saņem mazu pensiju”. “Ja cilvēks objektīvi atrodas trūkuma situācijā, pašvaldībā ir sociālās palīdzības sistēma. Aicinu nenonivelēt valsts pensiju instrumentu un apliecinājumu tam, ko cilvēks par savu darbu var nopelnīt,” teica ministre.
Tajā pašā laikā viņa uzskata, ka būtu nepieciešams atjaunot sociālo iemaksu griestus, jo solidārā sistēmā šādiem griestiem ir jāpastāv. Ministre gan nevarēja nosaukt konkrētu laiku, kad tas tiks darīts, bet tas noteikti būšot “pie pirmās iespējas”.
