Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Vilcināšanās pārrēķināt “krīzes laika pensijas” sašūpo koalīciju (6)

Foto no Valsts Kancelejas arhīvaFoto no Valsts Kancelejas arhīva

Kamēr daudzi pensionāri prāto, kādus bārienus sacīt valdībai, tikmēr ministri vakar atrada laiku pirms valdības sēdes palīksmoties vasaras saulgriežu ielīgošanas pasākumā. Attēlā: finanšu ministrs Jānis Reirs (no kreisās), kultūras ministre Dace Melbārde, veselības ministrs Guntis Belēvičs un Ministru prezidente Laimdota Straujuma pabijuši Līgo zāļu darbnīcā un iemēģina svilpavniekus.

Saeima rīt galīgajā lasījumā vērtēs grozījumus Pensiju likumā, kaut arī solītie priekšlikumi par krīzes laikā samazināto pensiju pārrēķināšanu tajā noraidīti. Pensionāri un opozīcijas frakcijas draud ar protesta akcijām un tiesāšanos. Turklāt parādās jaunas plaisas Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) vadītajā valdībā.

“Mēs izejam no parlamenta demokrātijas koridoriem un sākam strādāt uz ielas! Ja valdošie neciena dialogu ar opozīciju, ja atklāti melo pensionāriem, tad parlamentārie līdzekļi sevi ir izsmēluši,” notikušo skarbi vērtē deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”). Viņš ar domubiedriem no citām opozīcijas frakcijām plāno sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un organizēt protesta akciju pie parlamenta nama 8. jūlijā, kad jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis dos zvērestu. Klementjevs prognozē, ka protestos varētu piedalīties vairāki tūkstoši cilvēku. Deputāts arī pārliecināts, ka nepieciešamos līdzekļus pensiju pārrēķinam iespējams atrast: “Sociālajā budžetā ir pārpalikums. Trūkst vienīgi politiskas gribas un vēlēšanās paskatīties uz šo problēmu humāni. Finanšu un labklājības ministri politiskās skaudības vai kādu citu iemeslu dēļ konfliktē, bet premjere nespēj ieviest kārtību valdībā.” Ja protesta akcijas nesasniegs cerētos rezultātus, opozicionāri gatavi vērsties ar jaunu pieteikumu Satversmes tiesā.

Piekrāpti jūtas ne vien opozicionāri, bet arī valdošās koalīcijas pārstāvis deputāts Andris Siliņš (ZZS), kurš vienlaikus ir arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs. “Pats nepatīkamākais, ka pirms nedēļas sarunās ar premjeri tika panākts kompromisa variants un saņemti solījumi veikt pārrēķināšanu jau ar 2016. gadu. Neskaidrs bija tikai modelis, pēc kura to darīt. Diemžēl pirmdienas notikumi liecina, ka solījums nav turēts un pārrēķināšana atlikta vēl uz gadu. Tas ir ļoti sāpīgi cilvēkiem, kuri piecus gadus jau saņem pazeminātu pensiju. Turklāt, ja jau tika lauzts solījums veikt pārrēķinu ar 2016. gadu, tad kādēļ lai pensionāri noticētu valdībai, ka 2017. gadā tas tiks izdarīts?” retoriski jautāja Siliņš. Viņš jau esot saņēmis desmitiem zvanu no atsevišķiem senioriem un pensionāru reģionālo organizāciju vadītājiem, kuri pilnīgi atklāti teikuši: “Straujumai ir jādemisionē! Cilvēks, kurš tik atklāti melo, nedrīkst būt premjers!”

LPF valde jau neoficiāli vienojusies piedalīties protesta akcijās Saeimas ārkārtas sēdes laikā. Par to, vai pieprasīt arī premjeres atkāpšanos, federācijas vadība lemšot pēc Jāņiem.

Augulis pret Finanšu ministriju

Pensionāru un opozicionāru pusē nostājas arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), uzsverot, ka joprojām paliek pie sava viedokļa, ka krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016. gada. “Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016. gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas,” paziņojis ministrs.

FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) aicina apzināties reālo budžeta situāciju – kopējā konsolidācija nākamgad gaidāma 140 miljonu eiro apmērā, bet vienlaikus saņemtas ministriju jaunās politikas iniciatīvas par 540 miljoniem eiro. Tādēļ FM esot piedāvājusi no nākamā gada pārrēķināt tikai tās pensijas, kas mazākas par 200 eiro. Savukārt LM uzskatīja, ka jāpārrēķina visas pensijas pa gadiem, kā tās piešķirtas. Pēc FM aprēķiniem, šāds modelis iespējams tikai no 2017. gada.

“Visas puses būtiski pārspīlē situāciju. Mēs nevaram pirms budžeta pieņemšanas paredzēt izņēmumu kādai vienai atsevišķai grupai. Priekšā vēl ļoti smagas diskusijas par drošību, veselību un izglītību. Soli pa solim jāiet uz priekšu, bet, ja visi ministriju pārstāvji draudēs ar demonstrācijām vai piketiem, tad darbs vienkārši nevedīsies,” teica Ašeradens. Viņš prognozēja, ka ministriju atšķirīgo interešu sabalansēšana būs smags izaicinājums pašreizējai koalīcijai, bet pauda pārliecību, ka tas neradīs politiskas sekas un nenovedīs pie valdības krišanas.

Netaisnīgais koeficients

Problēmu ar ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa (tautā saukts vienkārši par pensijas kapitāla indeksu) aprēķināšanas kārtību politiķi kā karstu kartupeli viļā jau kopš 11. Saeimas laika. Šāds indekss savulaik ieviests pensijas samērošanai ar tautsaimniecības stāvokli. Proti, Labklājības ministrija pēc īpašas metodikas (ņemot vērā sociālo iemaksu veicēju skaitu un iemaksu apmēru) ik gadu aprēķina šādu indeksu un piemēro to katras pensijas apmēram. Izaugsmes gados, kad bija daudz strādājošo un lielas sociālās iemaksas, šis indekss ik gadu pieauga un nevienam par to sūdzību nebija. Taču krīzes laikā (no 2009. līdz 2011. gadam) tas strauji saruka un kļuva mazāks par viens, atstājot negatīvu ietekmi uz krīzes gados aprēķinātajām pensijām. Vienkārši runājot, pensijas apmēru būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī brīdis, kurā viņš devās pensijā. Rezultātā cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem līdz pat 20% mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajam iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes.

Ar koeficientiem, kas mazāki par viens, jau aprēķinātas pensijas vairāk nekā 86 tūkstošiem pensionāru. Uz notiekošo netaisnību uzmanību savulaik vērsis arī Tiesībsarga birojs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jau pirms gada uzdeva Labklājības ministrijai (LM) sagatavot priekšlikumus, kā novērst šo netaisnību nākotnē. Pēc mēnešiem ilgas saskaņošanas ministrija sagatavoja savu risinājumu un nosūtīja to uz parlamentu. Tas paredz, ka turpmāk pensijām nedrīkstēs piemērot indeksu, kas mazāks par viens. Savukārt par to, vai un kā pārrēķināt pensijas, kurām jau piemērots šāds indekss, domas dalījās. LM piedāvātie grozījumi paredzēja, ka krīzes laika pensionāriem pensiju pārrēķinātu un palielināto pensijas apmēru sāktu izmaksāt pēc šāda grafika: 2010. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2016. gada janvāra; 2011. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2017. gada janvāra; 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2018. gada janvāra. Kopumā pensiju pārrēķināšanai nākamgad būtu nepieciešami apmēram 4,1 milj. eiro, 2017. gadā – apmēram 21,6 milj. eiro, bet 2018. gadā – apmēram 49,3 milj. eiro. Pensijas starpība par iepriekšējo periodu gan netiktu kompensēta. Sociālā komisija jūnija sākumā vienojās par kompromisa variantu – no nākamā gada pārskatīt mazākās pensijas, lai novērstu kapitāla indeksa negatīvu ietekmi uz to apmēru.

“Apgraizītais” likumprojekts

Tomēr pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāk­smes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) paziņoja, ka pensiju pārrēķināšana nākamgad nav iespējama vispār un to varētu sākt tikai ar 2017. gadu. Līdz ar to vienīgie būtiskie grozījumi likumprojektā paliek norma, ka turpmāk pensiju aprēķināšanā nedrīkstēs piemērot indeksu, kas mazāks par viens. Tas nozīmē, ka nākamo krīžu laikā pensionējušies ļaudis netiks apdalīti, bet tiem, kuriem jau aprēķinātas netaisnīgi zemas pensijas, vēl jāgaida vismaz gadu.

“Ar šo likumu nodrošināsim, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā pensijas kapitāls vairs nesarūk un cilvēks var pilnībā paļauties uz darba gados veiktajām sociālajām iemaksām. Komisijas deputāti vēlējās spert vienu soli tālāk un kompensēt ekonomiskās krīzes ietekmē radušos jaunpiešķirto pensiju samazinājumu, taču pēc ilgstošām sarunām ar valdības pārstāvjiem līdzekļus tam rast nav izdevies. Vienojāmies šo jautājumu skatīt vienlaikus ar darbu pie nākamo trīs gadu valsts budžeta plāna, un komisija rūpīgi sekos valdības darbam pie budžeta sastādīšanas,” situāciju skaidroja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).

Pensiju likuma grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, paredz arīdzan pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk. Pašreizējais mehānisms ļauj pensiju palielināt ne vairāk kā par 10 procentiem. Kā norādījusi Sa­tversmes tiesa, lai arī personas, kurām mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām, kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.

Tāpat likumprojekts paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša laikā, un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.

Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ĒD GURĶUS UN LIELĀS,FORŠI.

  2. Siliņa un & aktivitātes var raksturot īsi: nost ar valsts drošību kritiskā brīdī, nost ar demogrāfijas stimulēšanu, bet večiem pielikt vajag, ievēlēšana jāattaisno. Akurāt meldiņš unisonā ar saskaņiešiem – vai tiešām pensionāri – patrioti to nesaprot?

  3. Gaida,kad daļa pensionāru apmirs,tad nevajadzēs maksāt neko,jo pensionāri,ne tikai mazo pensiju saņēmēji,bet vairākums nevar atļauties medikamentus un kvalitatīvu pārtiku,es to tā saprotu.Paši sev palielināt algas naudu atrod,bet pensionārus nolemj nāvei.Skumji,ka valdība par sevi domā vairāk kā par tautu,kas viņus ievļējusi……Solīts makā nekrīt,bet nāve negaida…..

  4. Atrisinajums diezgan vienkarss Atbildēt

    pieskirt vistrucigakajiem pensionariem paris simts miljonus ar lielu pompu un uzstasanos un tad lietot pensionarus ka aizbildinajumu ” konsolidacijai” un sarat un vainot visus tos kuri izvairas no nodoklu maksasanas… Ari ar lielu publisku uzstasanos. Straujumai laikam trukst kartigs PR strategists. Ta visa ir liela saha spele uz areja izskata pamata. Saprotams, ir japalidz trucigiem, kur vien un par tik cik var…. Bet ar teatralam manipulacijam ta Saskana lidz sim ir bijusi daudz veiksmigaka ka citi….. varbut sadarbibas liguma del. Par to ari jaunajam VP butu ko padomat.

    • Kamēr visi bijušie (saprotiet ko ar šo es domāju) neapmirs un vietā nenāks nesasmērējušies jaunie politiķi, tikmēr mēs vēl ilgi dzīvosim šo kampēju un omīšu varā un trūkumā!

Draugiem Facebook Twitter Google+