Ekonomika
Bizness

Pensionāri palīdz “Lattelecom” pelnīt 27

LETA

“Lattelecom” peļņa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Labie finanšu rādītāji gan nav šķērslis, lai turpinātu cenu celšanu, turklāt vienai no neaizsargātākajām grupām valstī – pensionāriem.

Kā pastāstīja “Latvijas Avīzes” lasītājs, bijušais žurnālists Andris Mukāns, viņu nepatīkami pārsteigusi ziņa no kompānijas par to, ka esošā beztermiņa līguma vietā nu būs jāmaksā vairāk, turklāt beztermiņa līgums kļuvis par divu gadu līgumu. Ja nepatīk – pārej pie cita pakalpojuma nodrošinātāja, skanējusi “Lattelecom” konsultantu atbilde. Tomēr Andris uzsvēra, ka ne tikai cenu celšana parādot uzņēmuma brīžiem nekompetento un neargumentēto darbību.

Neprasītie 3 eiro

Andris “Lattelecom” piedāvāto senioru komplektu (bezlimita optiskais internets ar maksimālo ātrumu 100 mbit/s un interaktīvā televīzija) pieslēdza pirms trim gadiem. Vēlāk, redzot citu kompāniju piedāvājumus par mazāku summu, bet vēl ātrāku internetu, viņš ar “Lattelecom” sarunāja lietot vēl ātrāku internetu, par to nedaudz piemaksājot. Kopumā par pakalpojumu ik mēnesi maksājis 18,36 eiro.

“Tagad atnāca īsziņa, kas paredz, ka nākamos divus gadus man būs jāšķiras no 21,50 eiro. Par trim eiro vairāk es maksāšu par jauninājumiem, kurus nelietoju, jo neviens nevar paskaidrot, kas ir uzlabots,” man norādīja seniors, kurš pirmajā mēnesī norēķinājies par veco tarifu, par ko viņam jau uzlikta soda nauda. Andris centies sazināties ar klientu konsultantiem, tomēr tas izrādījies sarežģītāks solis, nekā iepriekš domāts.

“Pirmkārt, kam zvanīt? Mājaslapā norādīti vairāki tālruņi, taču neviens mani neapmierina. Vienīgie divi bezmaksas numuri nav paredzēti sarunai par rēķiniem. Numurs, pa kuru jāzvana šādos gadījumos, ir maksas. Jāšķiras no 1,50 eiro. Bezmaksas konsultanti par rēķiniem ar mani nerunā. Protams, var sūtīt e-pastu, bet cik daudzi no senioru pakas lietotājiem to var izdarīt? Otrkārt, konsultantus ar savu uzbāzību laikam biju tā nokaitinājis, ka atbildē saņēmu arī – lietojiet vai pārejiet pie citas kompānijas,” atklāja Andris. “Kur ir rūpes par klientu, viņa lojalitātes atalgošana, ja man pasaka, lai eju prom, ja mani kas neapmierina? Treškārt, vienīgais, ko izlobīju no konsultantiem, ir tas, ka par trim eiro es dabūnu 30 dažādus pakalpojumus, taču tas nekur neparādās – nedz mājaslapā, nedz e-pastā, nedz manā “Lattelecom” profilā. Konsultanti vien noteic, ka viņiem tas man neesot jāstāsta…” sacīja pensionārs, uzsverot, ka arvien pieaug ne tikai “Lattelecom”, bet arī “Latvenergo” u. c. valstij daļēji piederošo uzņēmumu tiesiskais nihilisms.

Komunikācijas problēmas

“Lattelecom” pārstāve Lāsma Trofimova man norādīja, ka kompānija nedrīkst runāt tieši par Andra gadījumu, jo nav saņēmusi viņa rakstisku piekrišanu. Tomēr, runājot kopumā par izteiktajiem pārmetumiem, viņa norādīja, ka kompānijas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu televīzijas satura piedāvājumu un internetu, kas spēs apmierināt klientu vajadzības ne tikai šodien, bet arī pēc gada un pieciem. “Interneta datu plūsma “Lattelecom” tīklā ik gadu pieaug pat divkārši, kas nozīmē nepārtrauktu darbu pie infrastruktūras attīstības. Tāpat palielinās pieprasījums pēc augstvērtīga un kvalitatīva pasaules un vietējā TV satura, vienlaikus pieaugot televīzijas satura izmaksām. Līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji arī mēs regulāri pārskatām pakalpojumus un nepieciešamības gadījumā tos mainām, līdz ar to daļai klientu mainās arī pakalpojuma maksa,” norādīja L. Trofimova, uzsverot, ka bieži maksa arī samazinoties. Peļņas palielinājuma skaitļi gan rāda, ka tarifi un rēķinu summas pieaug straujāk par reālajām izmaksām.

Savukārt par saziņu ar klientiem L. Trofimova apstiprināja, ka detalizētu informāciju par rēķiniem var iegūt, tikai zvanot pa maksas tālruni, tomēr dažas atbildes par rēķiniem varot noskaidrot arī pie bezmaksas konsultantiem, kā arī nedrīkstot aizmirst par saziņu internetā.

“Kopēt/ielīmēt” attieksme

Dīvains bijis arī jaunais līgums. Tajā iekļauts punkts, ka kompānija mēnesī nodrošina 90% dienu, kurās interneta ātrumam jābūt vismaz 20% apmērā no maksimāli iespējamā. Tātad teorētiski trīs dienas interneta var nebūt vispār. “Iepriekšējā līgumā šis skaitlis bija 95%. Tehnoloģijas attīstās, skaitlim taču vajadzētu augt!” pārsteigts bija A. Mukāns.

Izrādās, ka šāds procentuālais skaitlis bijusi kļūda. Kompānijas juriste, kura darbojas tieši ar līgumiem, atzinusi, ka kādam uzņēmumam bijis līdzīgs līgums un Andra līgums faktiski izveidots ar taustiņu kombināciju “Copy/Paste”, līguma tekstu vienkārši pārkopējot un to nepārbaudot.

“Lattelecom” pārstāve atbildēja, ka Latvijā ir noteikts, ka interneta pakalpojuma sniedzējam augšup-
ielādes un lejupielādes minimālajam datu pārraides ātrumam jābūt vismaz 20% no maksimālā ātruma, kā arī tam jābūt pieejamam 95% laika. Mazāk būt nevar – tā esot kļūda līgumā.

Vienā dienā – cena augšā

Tāpat jaunajā līgumā par 21,50 eiro nav norādīta nedz pakalpojuma cena, nedz ātrums. Tātad divu gadu laikā kompānija ar ātrumu teorētiski var spēlēties pēc saviem ieskatiem. Turklāt pēc divu gadu perioda cenu pacelt vēlreiz. “”Lattelecom” pieder tautai, mēs deleģējam ministrus, kuri izraugās kompānijas vadību. Acīmredzot nepieciešama krietni stingrāka kompānijas uzraudzība vai tas pavisam jāpārdod,” uzskata kompānijas klients. Viņaprāt, ikviens lielais valstij piederošais uzņēmums zaudē arī ar to, ka ik gadu miljoniem eiro nākas iemaksāt Valsts kasē, nevis to investēt kompāniju attīstībā un modernizēšanā.

L. Trofimova sacīja, ka beztermiņa līgums pienākoties tiem klientiem, kuri izvēlas standarta piedāvājumus. Ja klients saņēmis īpašus vai akcijas piedāvājumus, ar viņu slēdz līgumu, atrunājot darbības termiņu un nosacījumus.

LA.lv