Mobilā versija
+4.0°C
Velta, Velda
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
6. augusts, 2017
Drukāt

Pensionāri palīdz “Lattelecom” pelnīt (27)

LETALETA

“Lattelecom” peļņa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Labie finanšu rādītāji gan nav šķērslis, lai turpinātu cenu celšanu, turklāt vienai no neaizsargātākajām grupām valstī – pensionāriem.

Kā pastāstīja “Latvijas Avīzes” lasītājs, bijušais žurnālists Andris Mukāns, viņu nepatīkami pārsteigusi ziņa no kompānijas par to, ka esošā beztermiņa līguma vietā nu būs jāmaksā vairāk, turklāt beztermiņa līgums kļuvis par divu gadu līgumu. Ja nepatīk – pārej pie cita pakalpojuma nodrošinātāja, skanējusi “Lattelecom” konsultantu atbilde. Tomēr Andris uzsvēra, ka ne tikai cenu celšana parādot uzņēmuma brīžiem nekompetento un neargumentēto darbību.

Neprasītie 3 eiro

Andris “Lattelecom” piedāvāto senioru komplektu (bezlimita optiskais internets ar maksimālo ātrumu 100 mbit/s un interaktīvā televīzija) pieslēdza pirms trim gadiem. Vēlāk, redzot citu kompāniju piedāvājumus par mazāku summu, bet vēl ātrāku internetu, viņš ar “Lattelecom” sarunāja lietot vēl ātrāku internetu, par to nedaudz piemaksājot. Kopumā par pakalpojumu ik mēnesi maksājis 18,36 eiro.

“Tagad atnāca īsziņa, kas paredz, ka nākamos divus gadus man būs jāšķiras no 21,50 eiro. Par trim eiro vairāk es maksāšu par jauninājumiem, kurus nelietoju, jo neviens nevar paskaidrot, kas ir uzlabots,” man norādīja seniors, kurš pirmajā mēnesī norēķinājies par veco tarifu, par ko viņam jau uzlikta soda nauda. Andris centies sazināties ar klientu konsultantiem, tomēr tas izrādījies sarežģītāks solis, nekā iepriekš domāts.

“Pirmkārt, kam zvanīt? Mājaslapā norādīti vairāki tālruņi, taču neviens mani neapmierina. Vienīgie divi bezmaksas numuri nav paredzēti sarunai par rēķiniem. Numurs, pa kuru jāzvana šādos gadījumos, ir maksas. Jāšķiras no 1,50 eiro. Bezmaksas konsultanti par rēķiniem ar mani nerunā. Protams, var sūtīt e-pastu, bet cik daudzi no senioru pakas lietotājiem to var izdarīt? Otrkārt, konsultantus ar savu uzbāzību laikam biju tā nokaitinājis, ka atbildē saņēmu arī – lietojiet vai pārejiet pie citas kompānijas,” atklāja Andris. “Kur ir rūpes par klientu, viņa lojalitātes atalgošana, ja man pasaka, lai eju prom, ja mani kas neapmierina? Treškārt, vienīgais, ko izlobīju no konsultantiem, ir tas, ka par trim eiro es dabūnu 30 dažādus pakalpojumus, taču tas nekur neparādās – nedz mājaslapā, nedz e-pastā, nedz manā “Lattelecom” profilā. Konsultanti vien noteic, ka viņiem tas man neesot jāstāsta…” sacīja pensionārs, uzsverot, ka arvien pieaug ne tikai “Lattelecom”, bet arī “Latvenergo” u. c. valstij daļēji piederošo uzņēmumu tiesiskais nihilisms.

Komunikācijas problēmas

“Lattelecom” pārstāve Lāsma Trofimova man norādīja, ka kompānija nedrīkst runāt tieši par Andra gadījumu, jo nav saņēmusi viņa rakstisku piekrišanu. Tomēr, runājot kopumā par izteiktajiem pārmetumiem, viņa norādīja, ka kompānijas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu televīzijas satura piedāvājumu un internetu, kas spēs apmierināt klientu vajadzības ne tikai šodien, bet arī pēc gada un pieciem. “Interneta datu plūsma “Lattelecom” tīklā ik gadu pieaug pat divkārši, kas nozīmē nepārtrauktu darbu pie infrastruktūras attīstības. Tāpat palielinās pieprasījums pēc augstvērtīga un kvalitatīva pasaules un vietējā TV satura, vienlaikus pieaugot televīzijas satura izmaksām. Līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji arī mēs regulāri pārskatām pakalpojumus un nepieciešamības gadījumā tos mainām, līdz ar to daļai klientu mainās arī pakalpojuma maksa,” norādīja L. Trofimova, uzsverot, ka bieži maksa arī samazinoties. Peļņas palielinājuma skaitļi gan rāda, ka tarifi un rēķinu summas pieaug straujāk par reālajām izmaksām.

Savukārt par saziņu ar klientiem L. Trofimova apstiprināja, ka detalizētu informāciju par rēķiniem var iegūt, tikai zvanot pa maksas tālruni, tomēr dažas atbildes par rēķiniem varot noskaidrot arī pie bezmaksas konsultantiem, kā arī nedrīkstot aizmirst par saziņu internetā.

“Kopēt/ielīmēt” attieksme

Dīvains bijis arī jaunais līgums. Tajā iekļauts punkts, ka kompānija mēnesī nodrošina 90% dienu, kurās interneta ātrumam jābūt vismaz 20% apmērā no maksimāli iespējamā. Tātad teorētiski trīs dienas interneta var nebūt vispār. “Iepriekšējā līgumā šis skaitlis bija 95%. Tehnoloģijas attīstās, skaitlim taču vajadzētu augt!” pārsteigts bija A. Mukāns.

Izrādās, ka šāds procentuālais skaitlis bijusi kļūda. Kompānijas juriste, kura darbojas tieši ar līgumiem, atzinusi, ka kādam uzņēmumam bijis līdzīgs līgums un Andra līgums faktiski izveidots ar taustiņu kombināciju “Copy/Paste”, līguma tekstu vienkārši pārkopējot un to nepārbaudot.

“Lattelecom” pārstāve atbildēja, ka Latvijā ir noteikts, ka interneta pakalpojuma sniedzējam augšup-
ielādes un lejupielādes minimālajam datu pārraides ātrumam jābūt vismaz 20% no maksimālā ātruma, kā arī tam jābūt pieejamam 95% laika. Mazāk būt nevar – tā esot kļūda līgumā.

Vienā dienā – cena augšā

Tāpat jaunajā līgumā par 21,50 eiro nav norādīta nedz pakalpojuma cena, nedz ātrums. Tātad divu gadu laikā kompānija ar ātrumu teorētiski var spēlēties pēc saviem ieskatiem. Turklāt pēc divu gadu perioda cenu pacelt vēlreiz. “”Lattelecom” pieder tautai, mēs deleģējam ministrus, kuri izraugās kompānijas vadību. Acīmredzot nepieciešama krietni stingrāka kompānijas uzraudzība vai tas pavisam jāpārdod,” uzskata kompānijas klients. Viņaprāt, ikviens lielais valstij piederošais uzņēmums zaudē arī ar to, ka ik gadu miljoniem eiro nākas iemaksāt Valsts kasē, nevis to investēt kompāniju attīstībā un modernizēšanā.

L. Trofimova sacīja, ka beztermiņa līgums pienākoties tiem klientiem, kuri izvēlas standarta piedāvājumus. Ja klients saņēmis īpašus vai akcijas piedāvājumus, ar viņu slēdz līgumu, atrunājot darbības termiņu un nosacījumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Maksājot 21% PVN gan par maizi,gan apbedīšanas pakalpojumiem,pensionāri palīdz pelnīt ne tikai “Lattelecom”!

  2. Klients kopš 1956.gada Atbildēt

    Lattelecom ir juridiski legāls reketieris,kas līgumu ar klientu nosaka vienpersoniski-“”gribi slēdz,gribi neslēdz,bet ja slēd -tad pēc “”mūsu noteikumiem!

  3. Un kā tad Lattelecom valdei un padomei varēs maksāt pasaules līmeņa algas? 🙂

  4. “L. Trofimova sacīja, ka beztermiņa līgums pienākoties tiem klientiem, kuri izvēlas standarta piedāvājumus.”
    Bet kā tad ar iepriekšējo beztermiņa līgumu?

  5. Kopš mana ģimene nostāvēja rindā 15 gadus lai tiktu pie telefona,Es pie pirmās iespējas atteicos,jo lai dabūtu drāts telefonu bija jāmaina dzīvoklis.Parādījās mobilie,UN LĒTĀKI TARIFI!latelekom der tikai valsts iestādēm…

  6. Dievs, lūdzu, pasargā mani no Lattelekom!

  7. Nelieto maajsaimnieciiba tos glaunos “pakalpojumus”; ne pensionaare, nedz arii citi…
    Kur “Baarda” jebshu Pukju Ansisi savu Roku pielicis, tur viss smird.
    Shajaa gadiijumaa ar… Kempmayer…
    Izitiekam ar kabeli unbez probleemaam, aciimredzami, taatad arii.
    UN bez TV laikos shajos labaak ir vispaar iztikt beshaa – kam vajag to apzombeeshanu?
    🙂

  8. Luk,kada cuka!

  9. Saules baterijas.

    • Laba lieta . Tagad palikušas modernākas un jaudīgākas .Ar vecākām bija tā ,…ja gribēji uzvārīt kafiju
      vajadzēja izslēgt televizoru (nepietika jaudas) Vēl trakāk ,kad iestājās rudens un sāka trūkt saules gaisma ,tad bija galīgā pa ….ļā ! Nemaz nerunājot par ziemas periodu . Visas izmāksas (baterijas , uzstādīšana , ekspluatācījas laikā apkalpošana u.t.t.) sastādīja vairākus 10 000 Eiro apmēram 20 gadu
      ilgā laika posmā . Vai esi pareiķinājusi cik Tev izmāksās elektrība 20.gadu garumā ? Stipri mazāk !

  10. Jā, iesaku labāk pāriet uz Biti – būs lētāk un cilvēcīgāk.Latvenergo samācījies no Lattelecom naudas izspiešanā no cilvēkiem par neko.No Lattelecom pakalpojumiem ir iespējams atteikties, kaut arī viņi mieru pēc tam vēl neliks ilgi -būs jāiztur grūta cīņa.Bet ko darīt ar Latvenergo? Ja būtu citas iespējas kā tikt pie elektrības bez Latvenergo, tad noteikti šīs iespējas izmantotu.Varbūt kāds varētu izgudrot mini elektrostaciju, kuru varētu nopirkt tieši no ražotāja,lai paši mājās saražotu elektrību un nebūtu nekādu saistību ar naudas izspiedējiem no Latvenergo.

    • Nāksies meklēt ķīnā . Dzirdēju jau sen ,ka ķīnā ražo iekārtu ,kuru novieto pie mājas ,un pat vadus līdz mājai vairs nevajag . Iekārta bija gan mazjaudīga (toreiz ap 1 KW ) kas ir nepietiekmi lai darbinātu veļas automātu vai ŪDENS sildītāju u.c. Tad uzzināju ,ka ir izgatavotas iekārtas ar vairāku KW jaudu !

  11. Droši vien Gulbi neapmierina alga – grib lielāku. Un tad jau pensionāriem jāpalīdz – no kā tad vieglāk nokāst? Kauns!

  12. Taisnība, Lattelecom ir dikti badīga kompānija, liek maksāt, cik pašiem patīk. Maksājumu summas iznāk augstas.

  13. NU mīļie nav jau tā ka nav kur iet.Nāciet uz BITI laipna apkalpošana un lētas cenas.Es tagad maksāju 8,58 eu mēnesī.Esmu pensionāre un man pilnīgi pietiek ar šo pakalpojumu veidu.Es arī biju LMT kliente par telefonu ,ātri attapos un aizgāju.

    • Aha, un bitē būsi sūdos līdz ausīm!!! Mana sieva jau izbauda to ”prieku”!

    • Tikai nevajag reklamēt Biti, kas tā par kompāniju, kura atsūta it kā jaunos tarifus, kad abonents grib iet projām , tad piedāvā. ka var jau sarunāt, man tas nav pieņemami.

  14. Vai jus kads domajat,ka “slavenaja” Lattelekoma kads musu komentarus ari lasa!? Gan jau viniem tas viss ir “pie kajas”, tapat ka viss parejais musu valsti, kas skar tautu, bet ne “biezos”

  15. Būtu tikai aitas – A-B-L-telekomi atradīsies!

  16. Ar varu piespiestā TV dekoderu maiņa arī laupīšanas pasākums.

  17. Lattelecom arī man paaugstināja apmaksu, bet uz jautājumu ”Kāpēc” atbildi gaidu jau trešo nedēļu!

  18. Tiesiskais nihilisms Atbildēt

    Ko citu var sagaidīt ja pašas Latvijas tiesas iestādes ir priekšzīmīgas ar savu nihilismu. Kā dara varenie tā arī pārejie. Godīga tiesa nekad kaut ko tādu nepiełautu. Un TM tikai parausta plecus vai nober kādus tukšus vārdus.

  19. Lattelecom ir pretīgākā pakalpojumu sniedzēja bet esam spiesti izmantot jo nav citu piedāvājumu.
    Kārtējais monopols .Gulbja kompānija riktīga feniņa p….a !

Darbs ir, bet nav kas strādā (66)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+