Foto – LETA

“Krīzes pensijas” sola pārrēķināt jau nākamgad. Vai kārtējā mānīšanās? 15

“Kompromisa varianta kompromisa variants,” šādi deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS) vērtēja vakar pieņemtos grozījumus Pensiju likumā par krīzes laika pensiju pārrēķināšanu.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi paredz, ka krīzes laikā aprēķinātās pensijas tomēr tiks pārrēķinātas no 2016. gada, kā to vēlējās labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un pensionāri, nevis no 2017. gada, kā piedāvāja Finanšu ministrija un premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”). Tomēr pensionāri īsti nevar justies kā uzvarētāji, jo likumā nav iekļauti ne pārrēķināšanas nosacījumi, ne mehānisms. Tos rudenī noteikšot budžeta likumos, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Pēdējais palīgteikums šajā kontekstā ir ļoti nozīmīgs, jo ar tā palīdzību šo apņemšanos var padarīt par tukšu solījumu, ļaujot rudenī paziņot – budžeta iespējas ir izsmeltas un nekāda pārrēķināšana nav iespējama. Debatēs par šādu scenāriju brīdināja arī paši koalīcijas pārstāvji.

“Priekšlikums, ko kā uzvaru pensionāriem šobrīd pasniedz koalīcija, kur arī es esmu šīs koalīcijas daļa, faktiski ir tukša rieksta čaumala. (..) Tie cilvēki, kas saka, ka nākamgad varēs pārrēķināt pensijas, melo pensionāriem, jo jau šobrīd ir zināms, ka tādu iespēju šo pozīciju piepildīt nebūs!” brīdināja deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”). Viņa grozījumu autorus pielīdzināja ciniskiem Ziemassvētku vecīšiem, kas dāvanas vietā pensionāriem zem eglītes paliek glīti iesaiņotu tukšu kārbu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”), kurš iepriekš bija solījis rīkot pensionāru masveida protestus, tagad no šīs ieceres atteicies. Tomēr Viņķeles atzīšanās par koalīcijas kārtējo “čuriku spēli” arī viņu darījusi bažīgu, tādēļ saskaņieši gatavos pieteikumu Sa­tversmes tiesai par krīzes laika pensionāru diskriminēšanu. Reiz jau viņi neveiksmīgi mēģināja šo valdības praksi apstrīdēt tiesā, tādēļ šoreiz par palīgu piesaistījuši deputātu un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (“NSL”).

“No Labklājības ministrijas piedāvājuma likumā galu galā palicis pavisam maz, bet pozitīvi vismaz, ka process ir izkustējies no sastinguma,” sprieda Siliņš. Viņš arī informēja, ka 30. jūnijā LPF valde tiksies ar premjeri un finanšu ministru, lai pārrunātu šā jautājumu tālāko virzību.

Šobrīd ir divas iespējas, kādā veidā nākamgad varētu pārrēķināt pensijas krīzes laika pensionāriem, kam tās tika nepamatoti apgraizītas. Viens variants paredz ar 2016. gadu pārskatīt visas mazās pensijas. Politiķiem gan vēl jāvienojas, kuras tiks uzskatītas par “mazajām”, jo izskanējuši dažādi varianti – zem 200 eiro vai zem 175 eiro.

Otrs variants būtu pārrēķināt pensijas pa gadiem. Labklājības ministrija iepriekš bija piedāvājusi šādu grafiku: 2010. gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt no 2016. gada janvāra; 2011. gadā piešķirtās pensijas – no 2017. gada; 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās pensijas – no 2018. gada janvāra. Manis aptaujāti deputāti šobrīd vairāk sliecas atbalstīt pirmo variantu.

Kā jau rakstīju, pensijas aprēķināšanā tiek piemērots apdrošināšanas iemaksu indekss. Tā sauktajos treknajos gados tas bija liels un ietekmēja pensiju pozitīvi. Taču krīzes laikā šis indekss strauji saruka un kļuva mazāks par viens. Tādēļ tā piemērošana uz mūžīgiem laikiem samazināja pensijas tiem cilvēkiem, kuri pensionējās krīzes laikā. Tādējādi cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem līdz pat 20% mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajām iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes.

Reklāma
Reklāma

Jaunais likums paredz noteikt zemāko indeksa slieksni “viens”. Tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados. Līdz ar to nākotnē šādas nesamērīgas atšķirības personām ar līdzīga apjoma sociālajām iemaksām netiks pieļautas. Bet diskusijas par jau piešķirto pensiju pārrēķināšanu, visticamāk, ar jaunu sparu atsāksies rudenī pirms budžeta apstiprināšanas.