Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. maijs, 2015
Drukāt

Pensionāri uzstāj uz labākām pārmaiņām (17)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kongresā izskanēja, ka vecie ļaudis sarkastiski izsaka oriģinālus risinājumus pensionāru problēmām, piemēram, pensionāriem doties bēgļu gaitās uz vecajām Eiropas valstīm, kur bēgļu pabalsts būtu lielāks nekā pašmāju pensija.

“Viens no pirmajiem jaunās valdes uzdevumiem būs plaša akciju rīkošana vistuvākajā laikā, lai paustu atbalstu – šoreiz atbalstu, nevis protestu – Labklājības ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem,” vakar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 10. kongresā sacīja Andris Siliņš, kurš tika atkārtoti ievēlēts par šīs organizācijas vadītāju.

LPF pašreiz apvieno 118 senioru organizācijas, no kurām kongresā bija ieradušies 160 pārstāvji. Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmā krēslu rinda gan bija patukša – no 15 lūgtajiem viesiem atnākuši vien trīs – labklājības ministrs Uldis Augulis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis. Jo nav jau vēlēšanu gads, kad politiķi atceras, ka pensionāri pieder aktīvākajiem balsotājiem. Partijas “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba bija atsūtījusi apsveikumu.

“Atbilstoši valdības deklarācijai Labklājības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus pensiju sistēmā,” sacīja labklājības ministrs. Viņš uzsvēra, ka tajos, pirmkārt, piedāvāts atrisināt to netaisnību, kas radās krīzes gados. Tagad jāveic pensijas pārrēķins cilvēkiem, kam pensijas lielumu ietekmēja negatīvais indekss, un turpmāk nepieciešams izmaksāt jau pārrēķinātu pensiju. Otrkārt, grozījumos paredzēts nostiprināt to, ka krīžu gadījumā līdzīgu situācija valstī vairs nebūtu, proti, lai koeficients nekad nebūtu negatīvs.

U. Augulis arī prognozēja, ka 2018. gadā speciālajā budžetā uzkrājums būs jau vairāk nekā 700 miljoni, – pietiekami daudz, lai nodrošinātu drošības spilvenu varbūtēju krīžu gadījumos. Šī prognoze varbūt iepriecina nākotnes pensionārus, taču tie, kuri darba gaitas beiguši līdz 1996. gadam, vēlētos citus solījumus. “Pensionāru prasība ir – par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam piemaksāt divus eiro, nevis vienu eiro,” sacīja Saldus pensionāru biedrības priekšsēdētājs Kārlis Sergejevs. Viņš salīdzināja, ka tam, kurš ierodas Latvijā kā bēglis, pienākas 256 eiro mēnesī, un sacīja, vēršoties pie politiķiem: “Kungi, ja šāda lieluma pensiju saņemtu it visi, tad jūs uz rokām nēsātu. Lauku iedzīvotāju pensijas ir tikai 200 – 220 eiro mēnesī. Lai nokļūtu pie ārsta, viņiem jāmaksā par transportu un bieži – ne jau par sabiedrisko.”

LPF priekšsēdētājs akcentēja, ka gadiem ilgi pensionāru organizācijas sniedz priekšlikumus par to, ka jāpalielina piemaksas pie pensijām par darbu līdz 1996. gadam, par pensionāru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi, par neapliekamā minimuma palielināšanu. Kā vienu no panākumiem A. Siliņš vērtēja to, ka nesen izskanējis publisks Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Kārļa Šadurska solījums no nākamā gada sākt pensionāriem pakāpenisku ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu par aptuveni 15 – 20 eiro gadā.

LPF vadītājs uzskata, ka 70 procentu pensionāri dzīvo uz nabadzības riska robežas. Pēc LPF aptaujas rezultātiem un dažiem pētījumiem, aina ir traģiska – ap 30 procentu pensionāru atzīst, ka līdzekļu trūkuma dēļ nevar atļauties rūpēties par savu veselību. A. Siliņš gan piebilda, ka situācija nedaudz uzlabojas un valsts simtgadē – 2018. gadā – varētu beidzot sagaidīt senioru veselības apdrošināšanas sistēmu.

A. Siliņš pieminēja, ka, Latvijas pensionāru federācijas skatījumā, rezerves valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ir vairākas: ēnu ekonomikas mazināšana un neiekasētie nodokļu parādi.

Valdība šodien skata vairākkārt atliktos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, un ministri izlems, vai atbalstīt daļu no priekšlikumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar pieļāva, ka valdība varētu lemt par visu ministriju budžetu samazinājumu, lai varētu atbalstīt kādu daļu no priekšlikumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. 1)Kāpēc mūsu valstī nevienā diskusijā netiek pacelts jautājums par atraitnes pensiju. Citās valstīs tāda esot.
    2)Varbūt var palielināt piemaksu par nostrādātiem gadiem līdz 1996. par teiksim 50 vai pat 30 centiem, un to varētu valsts socuzkrājumi pavilkt?

  2. Nozagto jau tāpat nesola atdot, gaida mūsu nāvi…, cik t.s. valsts ,,aizņēmusies”=nozagusi miljardus pensionāriem, pēdējo miljardu GOOD – MAN ielika parexā, tagad vēl kaut kādi 24% no tā, kas pārsniedz 225 EUR – kas tā par summu, ne iztikas minimums, ne minimālā alga, kur nu vēl – vidējā alga – tādu pensionāru jau maz, kas tās apmēru sasniedz…,,Muļķu valsts” – pareizi teica LIELAIS VILIS…

  3. Lato Lapsa jau ir pateicis Atbildēt

    PIETIEK KAMPT UN PIETIEK MELOT!

  4. Tas nav tik vienkārši,jo šo pensionāru apbedīšanas izdevumus tuviniekiem vajadzēs segt, 21% PVN ieskaitot! Atšķirībā no Lietuvas,Polijas,Zviedrijas,Norvēģijas Dānijas,Islandes,Īrijas,Lielbritānijas,Nīderlandes,Šveices,Melnkalnes,Itālijas,Kipras,Spānijas,Gruzijas,Izraēlas,Indijas,Pakistānas,Šrilankas,Bangladešas,Indonēzijas,Nepalas,Ķīnas,Japānas,Filipīnām,Austrālijas,Jaunzēlandes,Dienvidāfrikas,Zambijas,Ugandas,Kenijas,Nigērijas,Namībijas,Ruandas,Brazīlijas,Venecuēlas,Kolumbijas,Kubas,Bahamu,Bermudu,ASV Virdžīnu un Nīderlandes Antiļu salām,Kubas,Gajānas,Dominikas u.c.,kur šiem pakalpojumiem tiek piemērota 0% PVN likme!

  5. Līdzekļu trūkums … tad varbūt lai beidz izšķiest nodokļu maksātāju naudu. Kāpēc mazajai un nabadzīgajai Latvijai vienmēr jāizceļas ar kaut ko visdārgāko pasaulē un ar kārtējiem izgāztiem projektiem. Ceļus arī katru gadu labo par milzu summām un katru gadu tiem atkal rodas nākamās bedres uz bijušajām bedrēm. Korumpētība, bezatbildība, izšķērdība.

  6. Latvijā MINIMĀLĀ pensija ir 57 eiro.
    Vidējā pensija Latvijā ir 226 eiro mēnesī!
    BĒGLIM, kurš nevienu dienu nav nostrādājis Latvijas labā, pienākas 256 eiro mēnesī…

  7. Piekrītu jūsu iebildumiem un prasībām,bet man liekas ka prioritātei jabūt izglītībai un jauniešu iesaistīšanai darbā lai mums būtu pensijas – lai būtu CILVĒKI ,kas strādā ,maksā nodokļus un mums pietiktu pensijām. Var jau iet un tikai prasīt un visā kādu atkal vainot,bļautsīties uttt,bet ja nebūs jauniešu kas strādā tad visa tā bravūra- mēs te tā un atkal tā un tā valdība un tā ………. viss priekš kaķiem…….Audzināsim savu jaunatni un mācīsim mīlēt savu DZIMTENI un cienīt ,tad jau būs gaišāks skats uz dzīvi,gan mums “jauniešiem”” gan mūsu bērniem un mazbērniem. Gaišu pavasari !!!!!!!

  8. Mūžīgais aizbildinājums – līdzekļu trūkums . Bet varbūt sirdsapziņas trūkums uzreiz pēc vēlēšanām ?!

  9. kādas tur pārmaiņas ? – Uzstājiet uz cieņpilnu valsts apmaksātu aiziešanu – eitanaziju. Pensijas kapitāls paliks gaisā karājoties, bet jūsu radiņi maksās nepiepildāmi alkatīgajiem paliatīviķiem par jūsu mocīšanu? Vai arī taisaties mūžīgi dzīvot – Latvijā viss iespējams, ja tic veiksmes stāstam.

  10. 2000. gadā es aizgāju pensijā pēc toreiz jaunā 1996. gada pensijas likuma. Pēdējos gados mana izpeļņa bija patiešām zema, pēc tās aprēķināja par visiem maniem strādātiem 44 gadiem. Pensijas apmērs bija varens – 46 lati. Tagad, protams, tas ir citāds. Par iepriekšējo netaisnību varētu sākt atmaksāt, Labklājības Ministrija to varētu ierosināt uzsākt netaisnības notikuma gadadienā 2096. gadā, tiem pensionāriem, kuri vēl būtu tobrīd dzīvi.
    Šāds rosinājums man radās sakarā ar to, ka 2012. gadā aizgājušajam pensijā likumīgo pensijas apmēru sāks izmaksāt 2018. gadā.

  11. Es, kā pensionārs, siliņam ar viņa kabatas federāciju, neesmu devis atļauju runāt manā vārdā. Aptauja nekāda nav notikusi.

  12. “Lstvijā ir ssmudžinātas vienā katlā nesavienojamas naudas: sociālā apdrošināšana (ko veido strādājošo sociālās iemaksas) ir salikta kopā ar pavisam citiem izdevumiem,kurus valdībai ir pienākums segt no pamatbudžeta-izdienas pensijas,pabalsti ģimenēm,bērniem,invalīdiem kopš dzimšanas,černobiļiešiem,dzimšanas un apbedīšanas pabalsti utt. Šim samudžinājumam piešķirts nosaukums”sociālais budžets”.Iestāstīt tautai,ka tā esot pareizi,nebija grūti. Jo atmiņā palikusi padomju laika kārtība,kad bija viens kopējais katls,un partija izšķīra strīdiņus,kuram no tā dot,un kuru atstāt bešā.”
    Skat,”Ivars Redisons:Ne tikai par pensijām,jeb kā valdība parādu kārtoja”,Ivars Redisons,Latvijas sociālo reformu biedrības priekšsēdētājs,Delfi.lv,6.aprīlis 2012.

  13. Valdība ir aizmirsusi par vēl vienu rezervi-citiem mērķiem novirzīto sociālā budžeta miljardu,ar visiem procentiem,kas pa šiem gadiem ir jau uzkrājušies!

  14. Vai Reira kungs nepaskaidrotu? Atbildēt

    Vēlreiz atkārtoju,ka ienākums no kapitāla ir cienījams ienākums,taču tas jāapliek ar tādu pašu nodokli kā ienākums no algas. Jo kāpēc ienākums no kapitāla joprojām tiek aplikts ar mazāku nodokli? Visos biznesos,tajā skaitā kapitāldaļu pārdošanā.”
    Roberta Zīles kntervija žurnālam “Kapitāls”,2012.gada 23.novembris.

  15. Ir vēl viena rezerve Atbildēt

    Ja Šveice un Luksemburga iztiek ar septiņām,Rumānija un Ungārija ar astoņām ministrijām,tad kāpēc Latvijā ir jābūt trīspadsmit ministrijām?

  16. Rezerves valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ir arī iedzīvotāju un uzņēmumu progresīvie ienākuma nodokļi un kapitāla pieauguma nodokļa palielināšana.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+