Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

Pensionāri Valsts prezidentam pauž satraukumu par dzīves dārdzību (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Andris Siliņš

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadība otrdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pauduši satraukumu par pensionāru dzīves līmeņa pazemināšanos un veco ļaužu nespēju atļauties pienācīgu veselības aprūpi. Par Valsts prezidenta un LPF vadības pārrunāto informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadības pārstāvjiem ticies, lai pēc federācijas iniciatīvas apspriestu pensionāriem aktuālos jautājumus – pensiju nodrošinājumu, veselības aprūpes iespējas un dzīves dārdzības palielināšanos Latvijā.

Bērziņš uzklausīja LPF vadības viedokļus par pensionāriem nozīmīgāko jautājumu risināšanas iespējām un aicināja no jauna tikties pēc Saeimas vēlēšanām, kad būs izveidota jauna valdība un sāksies intensīvs darbs pie nākamā gada budžeta likumdošanas paketes.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ir gatavs iesaistīties konkrētu jautājumu risināšanā, savlaicīgi saņemot argumentētu un aprēķinos balstītu pensionāru viedokli, lai savstarpējās diskusijās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem nonāktu pie optimāla rezultāta un nebūtu jau pieņemti likumi jāatgriež Saeimas otrreizējai caurlūkošanai.
 
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kuros panākti pozitīvi risinājumi pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai, piemēram, par pensiju indeksācijas atsākšanu daļai pensionāru, par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu, kā arī virkne jautājumu, kuri vēl ir sarunu stadijā ar valdību. Piemēram, uzsākušās sarunas par pensiju aprēķināšanas indeksu piemērošanu, lai novērstu sociālo netaisnību šajā jomā.

Vienlaikus LPF vadība uzsvēra, ka pensionāru dzīves līmenis kopumā turpina pazemināties un vissatraucošākais iemesls šajā jomā ir joprojām notiekošā iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, kas realitātē nozīmē arī viņu izstāšanos no Latvijas sociālās solidaritātes sistēmas un naudas samazināšanos tajā.
 
Kā ļoti satraucošs minēts arī jautājums par veco cilvēku veselības aprūpes iespējām. Realitāte un aptauju dati liecina, ka aptuveni viena trešdaļa pensionāru nevar atļauties pienācīgu veselības aprūpi, kas rada neatgriezeniskas sekas. Pensionāru pārstāvji uzsvēra, ka šajā jautājumā liela un pat izšķiroša nozīme būs personālijas izvēlei, kas turpmāk būs veselības ministrs. Valsts prezidents piebilda, ka šajā jautājumā ir aicinājis valdības vadītāju un atsevišķus koalīcijas pārstāvjus vadīties no principa, ka nākamais ministrs ir ne tikai uz atlikušajiem mēnešiem līdz Saeimas vēlēšanām, bet perspektīvā uz ilgāku laiku.
 
LPF vadības pārstāvji apliecināja, ka turpinās iestāties par neapliekamā minimuma paaugstināšanu pensijām, piebilstot, ka aptuveni 70% Latvijas pensiju ir zemākas par iztikas minimumu valstī.

Tāpat skarts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu atsevišķās pašvaldībās, kas tieši skar pensionārus. Valsts prezidents atzina, ka šī jautājuma risināšanai būtu jānotiek sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar kuras pārstāvjiem Valsts prezidents regulāri tiekas un pārrunā aktualitātes.
 
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nabadzības un nevienlīdzības mazināšana būtu jāturpina arī nākotnē, akcentējot nepieciešamību samazināt atsevišķu izmaksu pozīcijas cilvēkiem ar kritiski zemiem ienākumiem.

Valsts prezidents, atbildot uz LPF vadības jautājumu par pelēkās ekonomikas apjomu samazināšanu un valsts ieņēmumu daļas palielināšanas iespējām, atzina, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā profesionāli un godprātīgi, vienlaikus uzsverot, ka neatliekami jārisina jautājums par neapliekamā minimuma palielināšanu Latvijā: “Tas nav nedz pamatoti, nedz loģiski izskaidrojami, kādēļ Latvijā neapliekamais minimums ir tikai 75 eiro, bet Igaunijā 155 eiro?”
 
Sarunā Latvijas Pensionāru federāciju pārstāvēja federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Krecere, priekšsēdētāja vietniece Maruta Muste, Goda priekšsēdētāja Aina Verze un Pensiju komisijas priekšsēdētājs Jānis Felsbergs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. NESAPROTU, KO LPF VĒL” DARA” AINA VERZE????????????? VAI TAD TIEŠĀM NAV NORMĀLI UN KONSTRUKTĪVI DOMĀJOŠS, STRĀDĀT GRIBOŠS CILVĒKS LPF?????????? Diemžēl mums viss otrādi salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, jo šajās valstīs DOMĀ par saviem cilvēkiem- PERNSIONĀRIEM un tos nepakļauj IZMIRŠANAI KĀ LATVIJĀ!!! Tas jau nav prātam aptveroši, ka pensionāriem VISUS 23 GADUS NEMITĪGI JĀCĪNĀS PAR TO, kAS VECUMĀ CILVĒKAM PIENĀKAS ( šeit gan TIKAI TIEM PENSIONĀRIEM, KURI GODĪGI STRĀDĀJUŠI, NEVIS BEZDARBĪBĀ SEVI SAUDZĒJOT DZĪVOJUŠI UZ CITU RĒĶINA UN PIEPRASA NEZIN KO!!! KATRĀ PAŠVALDĪBĀ ŠOS SLAISTUS ZIN!). VIŅĶELE BIJA VISNETAKTISKĀKĀ, VISLIELĀKĀ PENSIONĀRU IENĪDĒJA LABKLĀJĪBAS MINISTRE, lai gan pašas vīrs ir pensionāra statusā???? JĀCĪNĀS, JĀCĪNĀS UN VĒLREIZ JĀCĪNĀS PAR SAVĀM TIESĪBĀM UN TO, kAS PIENĀKAS!!! Kur ir mana pensija, ja valstij nodokļus maksā visi 3 bērni un 4 no 5 mazbērniem????????? KĀPĒC MAN VĒL BŪTU PAR KAUT KO JĀCĪNĀS, ja arī darba stāžs ir 48 darba gadi????????????????????????????

  2. KAD ATDOS NOZAGTO NEPAREIZĀ LAIKĀ DZIMUŠAJIEM, 6 TIESĪBSARGA ATVĒLĒTIE MĒNEŠI BŪS PAGĀJUŠI…VAI PAR TO LABĀK PIRMS VĒLĒŠANĀM NERUNĀSIM…VIŅĶELIENE JAU PATEICA – NEKAD…TIKAI ATCERIETIES – PENSIONĀRI PAKLAUSĪGI BALSOTĀJI, ARĪ SILIŅŠ, VERZA – PAKLAUSĪGI SAVIEM SAIMNIEKIEM…KAUNS!!!

  3. Ieviešot progresīvo ienākuma nodokli,neapliekamo minimumu varētu paugstināt vismaz līdz 1928.gada 166 latiem! Arī toreiz mums to bagāto nemaz tik daudz nebija! Miljonāru bija pavisam maz!

  4. Cik ilgi vēl muļļāsim obligāto veselības apdrošināšanu,kas,ne tikai pārtikas,bet arī zāļu cenu straujā pieauguma dēļ būtu liels atspaids arī pensionāriem! Gan Igaunijā,gan Lietuvā,veselības apdrošināšana darbojas nevainojami jau divpadsmit gadus! Kad sagaidīsim beidzot Latvijā? Esam palikuši pēdējie Eiropā bez obligātās veselības apdrošināšanas!

  5. Latvijā ir jāatjauno ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa un jānosaka neapliekamais minimums vismaz iztikas minimuma līmenī!

  6. Minimālā alga ir paaugstināta vairākkārt! Kad paaugstināta tiks minimālā pensija,kas ir vairākkārt mazāka pat nekā Lietuvā!

Draugiem Facebook Twitter Google+