Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

Kādas pensionāru dzīves līmeņa celšanas iespējas saskata kādreizējie labklājības ministri? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilona Jurševska: “Kaut arī Latvijas pensionāri ir maznodrošināti un daudziem liegta cilvēka cienīga mūža nogale, pensionāri nedzīvo atrauti. Ar trūkumu bieži vien ir spiestas cīnīties arī ģimenes ar bērniem. Diemžēl tāda ir ekonomiskā situācija, un valsts budžetu nevaram izstiept lielāku. Pirmkārt, ir jārada jaunas darba vietas un atalgojumam jābūt konkurētspējīgam. Lielākā problēma ir nepietiekamas iemaksas sociālajā budžetā, kas turklāt tiek veiktas no minimālās algas. Otrkārt, jāveic straujāka pensiju indeksācija atkarībā no iegūtā darba stāža. Treškārt, vislielākos izdevumus no ienākumiem veido tieši ārstēšanās, medicīnas pakalpojumi, elektrība un citi komunālie maksājumi. Maznodrošinātajiem pensionāriem ir jānodrošina atlaides un zemāki tarifi visos šajos segmentos. Tajā brīdī, kad esošajā pensiju sistēmā pilnvērtīgi iekļausies visi tās dalībnieki, arī tie, kuriem būs bijusi iespēja piedalīties pensiju sistēmas gan otrajā, gan arī trešajā līmenī, tad varēs domāt par Eiropas līmeņa sasniegšanu pensionāriem. Domājams, to sasniegsim, sākot ar apmēram pagājušā gadsimta 70. gados dzimušajiem, kad šai paaudzei pienāks pensionēšanās vecums.”

 

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ilze Viņķele: “Pensiju palielināšanu caur indeksāciju neuzskatu par labāko iespējamo rīcību. Šie 50% beigās tāpat nebūs liela summa – vien daži eiro pie pensijas. Daudz nozīmīgāk būtu domāt par palīdzību veselības sfērā. Tas dotu daudz ievērojamāku atbalstu senioriem, ņemot vērā lielos veselības aprūpes izdevumus. Ja panāksim cilvēkiem mazākus līdzmaksājumus par medikamentiem, par uzturēšanos slimnīcā, tas būs daudz lielāks ieguvums. Senioru dzīves līmeņa celšanā, atvieglošanā var iesaistīties arī pašvaldības un to sociālie dienesti. Šie dienesti jāpadara pieejamāki, lai nav pazemojoši uz tiem doties. Tomēr nevar prasīt, lai Latvijas pensionāri tuvāko gadu laikā sasniegtu Eiropas līmeni. Tas nav iespējams! Tuvākajos gados nekādi brīnumi pensiju palielināšanā nenotiks, tāpēc nevajag arī solīt tos.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Vladimirs Makarovs: “Jautājums – kā skatāmies uz sociālo sfēru? Ja kā uz īstermiņa projektu, tad, protams, nauda ir – ņemam un dalām! Ja raugāmies ilgtermiņā, es aicinātu vairāk domāt par to, lai cienīga pensija būtu cilvēkiem, kuriem tagad ir 40 – 45 gadi. Šobrīd maksimāli jāuztur finanšu līdzekļi, lai šie cilvēki savos pensionēšanās gados saņemtu labas pensijas. Arī es gribētu redzēt, lai visi dzīvo labāk, bet jādomā tomēr ilgtermiņā. Daudz vērtīgāk būtu atrisināt tās problēmas, ar kurām pensionāri reāli saskaras. Jēdzīgāk būtu nodrošināt dzīvošanas pabalstus vai ārstēšanu bez maksas, radot vairāk pieejamu ārstniecību un medikamentus. Nav obligāti jābūt 100% atvieglinājumam, bet šī ideja ir atbalstāmāka nekā indeksācija. Uz pensionāru situāciju nevar raudzīties atrauti – ja strādājošie sasniegs labu dzīves līmeni, tad arī pensionāri dzīvos labāk. Tad varēs domāt par kaut kādu Eiropas līmeni.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Dagnija Staķe: “Nav tā, ka līdz šim pensionāri nav atbalstīti. Ir atbalstīti, bet, ja visur griež nost, grūti runāt par pensiju celšanu. Jādomā arī par aizsardzību, skolotājiem utt. Es kādreiz domāju, ka Latvija ir pilna ar vientuļiem pensionāriem. Taču tā nav. Visiem ir bērni, mazbērni. Man, piemēram, bērni vispār neko neļauj pašai maksāt. Saka: tu mums palīdzēji bērnībā, tagad mēs palīdzēsim tev! Arī šāda veida atbalsts pensionāru dzīves līmeni var krietni celt. Ministrs Uldis Augulis iesāka labu ideju – maksāt lielākas pensijas tiem, kuriem ir vairāk bērnu. Tas ir kā stimuls nākotnei. Tāpat vislabāk būtu pensionāriem palīdzēt “graudā” ar medikamentu pieejamību, atvieglojumiem. Jāskatās arī pašiem uz sevi – ja nemaksā nodokļus, ja strādājošiem ir mazas algas, par Eiropas līmeņa dzīvi arī pensionāri var aizmirst.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Izskatās, ka visi spriedēji vēlas cīnīties ar pensionāru veselības sekām, nevis cēloņiem. Ja pensionārs dzīvos bez stresiem, būs paēdis, siltumā, viņš mazāk arī slimos. Un tas valstij būs labāk nekā slimos ārstēt. Mazo pensiju saņēmējiem pārsvarā ir arī mazs darba stāžs.

  2. ja neatdos nozagtās, krīzes gados netaisnīgi aprēķinātās pensijas-nevienam nebūs ticības pensiju sistēmai..Visiem atmiņā ir GOdmaņa solījums glābjot banku sistēmu-sociālais un pen siju fonds ir svēts-to nekad neaiztiks-un kur tagad ir pensiķu miljards -varbūt israels Godmans paskaidros?

  3. kaadas jums ,ja ir,pensijas un ,ja nav,kaadas buus?

  4. Visiem bijušajiem ministriem tādi labi pabaroti ģīmji, labā maizē tikuši! Kā nav kauna spriest par saviem neizdarītajiem darbiem! Būtu labāk paklusējuši!

  5. vislabākā palīdzība pensionāriem ir solījumi

  6. Liels morālais trieciens ir pensiju atpalikšana no minimālās algas.Šī starpība turpina palielinaties.Pat sliktājos okupācijas gados tāda cūcība nenotika.Izrādas ka okupācijas gados ir bijusi humānaka attieksme pret darba veterāniem nekā ilgotajā Eiropā.

  7. sie pasi pensionari velk savus pieaugusos bernus un. palidz. mazberniem.pabeigt. skolu.esat loti.atpalikus .ino.istas dzives ari padomju laika visi nevareja iekartoties silta vietina bija janes kukulis tapat ka tagad labi ja tev ir blats ne visi var but ministra deli un meitas

  8. daudziem bērni var atļauties maksāt, jo saņem labas algas par savu darbu!!! Bet ko darīt bērniem, kuri kļuvuši skolotāji??????????? Tiem pašiem ar darba samaksu neveicas galīgi NEKĀ!!! ATKAL ATLIKA UZ NEZINĀMU LAIKU, VAZĀJOT AIZ DEGUNA!!?????????? MAN NO BĒRNIEM – SKOLOTĀJIEM NAV KO GAIDĪT un indeksācija ir vienīgais ceļš uz pensijas palielinājumu. Eksistēt varu, bet dzīvot NĒ!!! Neatceros, kad pēdējo reizi sev nopirku kaut ko jaunu!!? ZĀLES ĻOTI DĀRGAS!!!

  9. Laukos pensionāri ir vieni no bagātākajiem iedzīvotājiem (atskaitot pašvaldībā un skolā strādājošos), jo viņiem, atšķirībā no pārējiem ir regulāri un ne mazi ienākumi. Pārējā iedzīvotāju daļai nav algota darba, jo vienkārši nav darba vietu, tāpēc iztiek no tā, ko nopelna par izaudzētajiem dārzeņiem, izslaukto pienu, mežā salasītajām ogām utt.
    Piekrītu, ka jādomā arī par ģimenēm ar bērniem, jo viņi dzīvo vistrūcīgāk, īpaši tajās ģimenēs, kur bērnu audzina viens no vecākiem. To var redzēt ik dienu, jo īpaši tagad, kad jāgatavojas skolai. Un tas, ka diferencēja ģimenes valsts pabalstu, atstājot šiem vienīgajiem bērniem ģimenē tikai 11 eiro mēnesī, ir pazemojoši.
    Piekrītu, ka Jāmaina Sociālā dienesta un iedzīvotāju komunikācija, lai iedzīvotājs nejustos pazemots. Kā, piem., cilvēkam justies, ka Soc. dienestā jāpierāda katrs iegūtais cents, jāizdrukā bankas konta izraksti utt, ja viņš ir bezdarbnieks? Daļa nemaz neiet un neprasa palīdzību. Nekaunīgākie, protams, iet, un dabū, kā jau visur dzīvē.

  10. pašreizējie pensionāri uz neko var necerēt,norakstīta paaudze,uz kuras darba augļiem pašreizējie varneši ir nodrošinājuši sev komfortablu dzīvi un bagātas vecumdienas.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+