Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. maijs, 2014
Drukāt

Pensionāriem krīze nav beigusies
 (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nesen pārdzīvotā ekonomiskā krīze atklājusi nepatīkamu trūkumu Latvijas pensiju sistēmā, kas dažus pensionārus padara “vienlīdzīgākus par citiem”. Uz to uzmanību vērsis Tiesībsarga birojs un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzdeva Labklājības ministrijai mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus, kā novērst nevienlīdzību.

“Jums vajadzētu uzlikt par pienākumu paskatīties acīs tiem pensionāriem, kas saņem niecīgas pensijas jūsu krāpnieciskās shēmas dēļ! Kas nevar samaksāt komunālos maksājumus! Jūs esat apkrāpuši mazāk aizsargāto sabiedrības daļu!” vakar Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputātus emocionāli uzrunāja pensionārs Ivars Šmits. Viņš ir viens no daudziem tūkstošiem krīzes laika pensionāru, kas saņem nesamērīgi “apgraizītu” pensiju.

Pensionāru nevienlīdzību radījusi apdrošināšanas iemaksu algas indeksa (jeb tā sauktā kapitāla indeksa) piemērošana vecuma pensijai. Šāds indekss tika izveidots deviņdesmito gadu beigās kā mehānisms pensijas kapitāla aktualizēšanai un samērošanai ar tautsaimniecības stāvokli. Proti, Labklājības ministrija pēc savas metodikas, ņemot vērā sociālo iemaksu veicēju skaitu un iemaksu apmēru, ik gadu aprēķina šādu indeksu, sareizina ar iepriekšējo gadu indeksiem un piemēro to katras pensijas apmēram. Izaugsmes gados, kad bija daudz strādājošo un lielas sociālās iemaksas, šis indeks ik gadu pieauga un nevienam par to sūdzību nebija. Taču krīzes laikā (no 2009. līdz 2011. gadam) tas strauji saruka un kļuva pat negatīvs. Šo triecienu nedaudz mazināja fakts, ka vērā tiek ņemti arī iepriekšējo gadu indeksi. Taču tas īpaši nemaina lietas būtību – cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem un visu atlikušo mūžu saņems krietni mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajam iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes. Valsts šobrīd neparedz nekādu kompensācijas mehānismu.

Statistika liecina, ka Latvijas sirmgalvji ir bijuši diezgan tālredzīgi – jūtot nepatikšanu tuvošanos, viņi ļoti aktīvi izvēlējās doties pensijā (tostarp – priekšlaicīgā) pirmskrīzes gados, kamēr tas bija izdevīgāk. Turpretim tie, kuri, uzticoties valstij un tās pensiju sistēmai, turpināja strādāt, palika zaudētājos. Šādā nevienlīdzīgā situācijā nokļuvuši vismaz 80 000 pensionāru. Daudzi no viņiem oficiālos iesniegumos par šo problēmu sūdzējušies tiesībsargam Jurim Jansonam. Viņš ierosinājis vairākas pārbaudes lietas, kuras vēlāk apvienotas vienā. Pēc divus gadus ilgas pārbaudes tiesībsargs secinājis – pašreizējais pensijas kapitāla indeksa piemērošanas mehānisms neatbilst Satversmes 1., 105. un 109. pantam, kā arī 91. pantā nostiprinātajam vienlīdzības principam.

Labklājības ministrija (LM) gan īsti nevēlējās piekrist tiesībsarga un pensionāru nostājai. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atgādināja kādu no bijušajiem Satversmes tiesas spriedumiem, kurā noteikts, ka indivīdam (pensionāram) nav noteiktas tiesības uz kādu noteiktu summu, jo tās apmērs var mainīties atkarībā no ap­stākļiem. Ministrija arī noraidīja tiesībsarga apgalvojumus, ka pensijām ticis piemērots negatīvs indekss. Krīzes gados tas patiešām kļuvis negatīvs, bet vērā tiek ņemts viss nostrādātais laiks, tādēļ pozitīvie gadi šo mīnusu neitralizējuši. Ierēdņus aizstāvēja arī bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”). “Vai tiesībsargs ir vērtējis arī krīzes atbilstību Satversmei? Varbūt izstrādāsiet arī dekrētu par ekonomiskās krīzes aizliegšanu?” biroja pārstāvjiem ironiski jautāja Viņķele.

Taču tagadējais ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir krietni atsaucīgāks. Aprīlī, tiekoties ar tiesībsargu, viņš apsolījis meklēt risinājumu, lai novērstu netaisnību pret pensionāriem, kam pensijas aprēķinātas un piešķirtas krīzes laikā. “Tiesībsarga atzinumam un priekšlikumiem var piekrist, jo patiesi viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā,” atzinis ministrs Augulis, kurš labklājības ministra amatu ieņēma arī krīzes laikā. Ministrs ar tiesībsargu vienojušies grozīt likumu “Par valsts pensijām”, izslēdzot iespēju nākotnē piemērot negatīvus indeksus, kā arī izveidot darba grupu, kas izstrādātu iespējamus kompensēšanas mehānismus. Kā viens no iespējamiem variantiem tika minēta iespēja negatīvos indeksus aizstāt ar ciparu 1, bet tādā gadījumā būtu nepieciešami ievērojami līdzekļi no valsts budžeta – aptuveni 45 miljoni eiro jau nākamgad, bet 2016. gadā – vairāk nekā 47 miljoni eiro. Viņķele toreiz sociālajā tīklā “twitter” pauda viedokli, ka par šādu “visu visiem” solīšanu Augulis būtu jāpatriec no koalīcijas.

Iespējamie izdevumi pensiju kompensācijai satraukuši arī Fiskālās disciplīnas padomi. Tā pauda bažas, ka šādi tēriņi varētu izraisīt Eiropas Komisijas sankcijas pret Latviju. Savukārt Finanšu ministrijai pagaidām nav viedokļa. Kā paskaidroja FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (“Vienotība”) – ministrija vēl neesot saņēmusi tiesībsarga atzinumu. Šāda atrunāšanās izraisīja deputātu neizpratni, jo atzinums sagatavots jau 2. aprīlī un izsūtīts gan parlamentam, gan Ministru kabinetam.

Kamēr politiķi dala solījumus, skatās mutē Briselei vai meklē pazudušos dokumentus, tikmēr Ivars Šmits, Ilze Stariņa, Eduards Lunis un citi krīzes laika pensionāri gatavojas savu taisnību aizstāvēt gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Lai gan pēc valsts likumiem katram pilsonim ir tiesības saņemt visu veidu sociālos maksājumus valstī tas nenotiek.Pensionetiem arodslimniekiem apdrošināšanas atlīdzība par darba spēju zaudējumu tiek aprēķināta,bet netiek izmaksāta.Tāpat tiek atteikta ārstēšana.Diagnozes tiek ignorētas.Spilgta sarkanā fašisma izpausme.

  2. Kā un kam piebiedroties par iespēju tiesāties? Varbūt tuvāk adresīti varētu!

  3. …un pareizi darīs,ka vērsīsies tiesās! Mums ir paveicies ar tiesībsargu! Paldies!!

  4. tā skatīšanās Briselei mutē ir jau līdz kakalam,pensionāri nevienam neskatīsies mutē,bet kardināli rīkosies,lai pašūpotu dažu labu pieaugušu savam goda krēslam

  5. ‘Pensionāri ir augonis uz tautas kakla’. Neatceros tikai, kurš politiķis to teica.

  6. Ko par pensionāriem teica sabiedrībā,,redzami ,,cilvēki un politikāņi:
    Jurkāns -pensionāri ir mēslojums nākamām paaudzēm.
    Rungainis – pensionāru prasības līdzinās pie valsts galvas pieliktai pistolei.
    Ostrovska-kad cilvēki dzīvoja alās treknākais kumoss tika spēcīgākiem ,bērniem un veciem cilvēki palika tikai apgrauzti kauli,kas šai sakarā domāšanā mainījies tagad ,nekas.

  7. Algu divkāršošana valsts uzņēmumu valdēm gan neuztrauca Fiskālās disciplīnas padomi!

    • Taču to nemanīja fiskālās disciplīnas fiskālais konsolidētājs – cirpa no nabagiem sev un līdzīgiem to treknāko kumosu.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+