Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. janvāris, 2013
Drukāt

Pensionārs viltvāržu tīklos 


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Man piezvanīja no policijas, sakot, ka dēls izraisījis autoavāriju un, lai viņu neapcietinātu, man dažu stundu laikā par viņu jāiemaksā 3000 latu liela drošības nauda. Viņi man iedeva arī parunāt ar dēlu, taču, tā kā jau aptuveni divdesmit gadus neesam sazinājušies, viņa balsi atpazīt nevarēju.

 

Uz jautājumu: “Eduard, vai tas esi tu?” viņš atbildēja apstiprinoši. Zvanīju meitai, kura lika nekavējoties sazināties ar tēvu, lai noskaidrotu, kas par lietu. Izrādījās, ka dēls ir sveiks un vesels,” stāsta Krāslavas iedzīvotāja Helēna P. Viņa pirms dažiem gadiem gandrīz kļuva par upuri Lietuvas telefonkrāpnieku grupai, kas tobrīd uzdarbojās pierobežā.

Šā gada sākumā Helēna atkal piedzīvoja viltvāržu uzdarbošanos. Jauns vīrietis telefoniski paziņoja, ka ceļu satiksmes negadījumā cietis mazdēls. Taču pieredzējusī pensionāre vairs neiekrita krāpnieku tīklā, turklāt mazdēls tieši tobrīd pie viņas ciemojās.

Latgales reģionā “viltus policijas” zvani ir izplatītākais krāpšanas veids, atzīst Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes inspektore Anastasija Laizāne.

“Viltvārži darbojas pēc shēmas – zvana sirmgalvim un informē, ka ar kādu tuvinieku, visbiežāk – dēlu vai mazdēlu –, noticis nelaimes gadījums un, lai palīdzētu, nepieciešama nauda.” Krāpnieki lielākoties strādā grupā – kamēr “kūmiņš” pensionāru psiholoģiski apstrādā pa telefonu, tā biedri jau dodas pie “medījuma”.

“Parasti telefonkrāpnieki aktivizējas uz noteiktu laiku – dažām nedēļām. Kad informācija par krāpnieku uzdarbošanos sasniegusi iedzīvotājus, viņi tik viegli neuzķeras,” stāsta VP pārstāve Sigita Pildava.

 

Runājoties noskaidro problēmas

Izplatīts krāpšanas mēģinājums ir uzdošanās par sociālajiem darbiniekiem. Vairākumā gadījumu tās ir divas sievietes, kas ierodas pie sirmgalvja, lai ar viltu izkrāptu naudu. “Tas bieži vien arī izdodas,” stāsta Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. “Jo krāpnieces aprunājas ar pensionāru, izrāda interesi par viņa pro-
blēmām. Krāpnieces zina – vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien mēdz būt vientuļi un meklē sarunu biedru pat pilnīgā svešiniekā, nepieļaujot, ka viņa nodomi varētu būt ļauni.”

Arī Toms Sadovskis, VP Rīgas reģiona pārvaldes preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs, apstiprina, ka, uzdodoties par sociālajiem darbiniekiem, ir daudz lielāka iespēja iekļūt dzīvoklī nekā izliekoties par televizoru meistariem, santehniķiem vai mārketinga pārstāvjiem. Īpaši pēdējie cilvēkiem neizraisa uzticību.

Tā kā pensionāri bieži veic uzkrājumus mājās – zeķē vai grāmatplauktā –, summas, ko izkrāpj vientuļajiem pensionāriem, svārstās no dažiem simtiem līdz pat tūkstošiem latu.

Pensionāri kļūst arī par moderno tehnoloģiju upuriem, stāsta T. Sadovskis. Piemēram, pagājušā gada nogalē kādam pensionāram apsolīts kupons, ar kuru viņš var doties uz banku saņemt vienreizēju pabalstu, un pēc tam arī katru mēnesi banka pārskaitīšot noteiktu naudas summu.

 

Piedraud ar slotaskātu

Tiesa, ne vienmēr pensionārs ir ar pliku roku ņemams. Daugavpils novada iedzīvotāja Valentīna, pie kuras reiz ieradušies krāpnieki, solot naudas balvu apmaiņā pret viņas bankas datiem, sacēlusi kājās visu pagastu.

“Divi jauni puiši mēģināja mani apvārdot, apgalvojot, ka pārstāv nupat izveidojušos biznesa kompāniju, kas visiem potenciālajiem klientiem piedāvā naudas balvas. Es neesmu šodien dzimusi, lai neaptvertu viņu patiesos nolūkus. Teicu, lai ņem kājas pār pleciem, citādi dzīšu prom ar slotaskātu.”

Tomēr šādu gadījumu, kad pensionārs neuzķeras, ir salīdzinoši maz. “Pensionāru sociālā dzīve ir lokāla, un viņus ir grūti sasniegt ar brīdinošo informāciju. Esam rīkojuši dažādas kampaņas, aicinām jaunāko paaudzi runāt ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Tomēr šādi krāpšanas gadījumi notiek atkal un atkal,” atzīst S. Pildava.

“Veci cilvēki gluži vienkārši neprot neticēt,” uzskata Krāslavas novada Sociālā dienesta vadītāja Vija Bārtule. “Nav konkrētas receptes, kā cīnīties pret apkrāpšanas mēģinājumiem. Jābūt komandas darbam pašvaldības teritorijā – plecu pie pleca jāstrādā sociālajiem dienestiem, policijai un iedzīvotājiem.”

 

IETEIKUMI

Lai nepiekrāptu

Ja nepazīstams viesis stādās priekšā kā sociālais vai komunālā dienesta darbinieks, pieprasiet personu apliecinošu dokumentu un iegaumējiet uzvārdu. Sazinieties ar konkrēto dienestu, lai pārliecinātos, vai pie viņiem strādā šāds darbinieks.

Sociālā dienesta darbinieki nekad neierodas dzīvesvietā, par to iepriekš nebrīdinot. “Sociālie darbinieki, lai veiktu apsekošanu, vienojas par piemērotu vizītes laiku un mērķi. Vairākumā gadījumu apsekošana notiek, ja pensionārs iepriekš bijis sociālajā dienestā un iesniedzis lūgumu izvērtēt viņa materiālo situāciju un piešķirt sociālo palīdzību. Parasti apsekojumi notiek sociālo dienestu darba laikā – no pulksten 9 līdz pulksten 17,” skaidro V. Bārtule.

Nodrošiniet savu mājokli pret nelūgtiem viesiem; turiet durvis aizslēgtas, pat atrodoties mājās. Uzstādiet durvīm drošības ķēdi.

Policija nekad neprasīs naudu, lai netiktu uzsākts kriminālprocess. Ja saņemat zvanu, kur tiek pieprasīta nauda, nekavējoties par notikušo informējiet policiju. Zvanot pa tālruni 110 (darbojas, zvanot gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa), tiksiet savienoti ar tuvāko policijas iecirkni.

(No Valsts policijas materiāliem)

 

Fakti

2011. gada deviņos mēnešos Latgales reģionā tika reģistrēti 120 krāpšanas gadījumi (pensionāru apkrāpšanas mēģinājumi netiek atsevišķi izdalīti).

Gan Zemgales, gan Kurzemes, gan Vidzemes reģionā šo statistiku apkopo pēc krimināllietu pantiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+