Latvijas Senioru alianses pārstāvji tiekas ar valdības vadītāju. No kreisās: Silvija Beikerte (RASA), Jāzeps Janiševs (LSA), Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”), Terezija Mackare un Bruno Barons (RASA), Zofija Zujeva (LRPA).
Latvijas Senioru alianses pārstāvji tiekas ar valdības vadītāju. No kreisās: Silvija Beikerte (RASA), Jāzeps Janiševs (LSA), Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”), Terezija Mackare un Bruno Barons (RASA), Zofija Zujeva (LRPA).
Foto no Latvijas senioru alianses arhīva

Latvijas Senioru alianse pensionāru intereses aizstāv bez asumiem 5

“Mēs neatbalstām piketus un citas protesta akcijas. Bļaut jau var, bet vai tas ir vajadzīgs? Tas vairāk izskatās pēc politiskām spēlēm un valdības šūpošanas, nevis pēc rūpēm par pensionāru labklājības vairošanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu,” uzskata Latvijas Senioru alianses vadītājs Jāzeps Janiševs. Viņa vadītās organizācijas darbība vērsta uz dialogu ar valdību, cenšoties panākt senioriem labvēlīgas izmaiņas pārrunu ceļā.

Reklāma
Reklāma

Apvieno opozīciju

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Mūs neapmierināja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Ainas Verzes rīcība, kad krīzes laikā viņa, nekonsultējoties ar valdi, teju vienpersoniski atbalstīja lēmumu – samazināt visiem pensionāriem pensijas par 10%. Tas skāra mūs visus, taču federācijas statūtos rakstīts, ka nedrīkst radīt kaitējumu pensionāriem,” atceras Jāzeps Janiševs. Tolaik Ogres novada Pensionāru, invalīdu un neredzīgo biedrības vadītājs aktīvi darbojās Latvijas Pensionāru federācijas valdē, taču viņš, tāpat kā vairākas senioru organizācijas, pārsvarā no Latgales, nebija mierā ar tur valdošo lēmumu pieņemšanas stilu.

Latgalieši nebija apmierināti ar toreizējās valdes darbu, turklāt reģiona biedrību pārstāvniecībai valdē bija atvēlēta tikai viena vieta, kamēr citiem reģioniem un Rīgai – vairākas. Tā pirms vairākiem gadiem Latgales Pensionāru apvienības konferencē Daugavpilī tika izveidota Latvijas Senioru alianse, kam pievienojās arī Ogres novada seniori un Rīgas Aktīvo senioru alianse.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atšķirībā no Latvijas Pensionāru federācijas, kas samērā bieži rīko dažādas parakstu vākšanas un organizē protesta pasākumus, alianses biedri to neuzskata par īsto ceļu savu mērķu sasniegšanai. Jāzeps Janiševs par neveiksmi sauc arī pēdējo LPF rīkoto parakstu vākšanu par Labklājības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem pensiju likumdošanā par pensiju indeksāciju palielinātā apmērā, kas pagarināta līdz 1. augustam. Piemēram, no 20 000 Daugavpils pensionāru parakstījušies esot vien ap 300. Alianses biedri neatbalsta arī līgumu slēgšanu ar politiskajām partijām. Lai cik cēlu mērķu vadīta, tā tomēr vieš aizdomas, ka reizēm arī senioriem var nākties pildīt šo partiju prasības. Ne jau velti daudzas pensionāru biedrības vairs netic nevienam, tādēļ darbojas savā pulkā, savas pašvaldības ietvaros, neiestājoties nevienā no lielajām pensionāru organizācijām un neiesaistoties to aktivitātēs.

“Mēs uzskatām – ja jau mēs, tauta, tos cilvēkus valdībā esam ievēlējuši, jādomā arī par budžetu. Kā var plēst budžetu uz visām pusēm!” saka J. Janiševs. Tādēļ Latvijas Senioru alianse izstrādājusi savus priekšlikumus, ko tuvākajā laikā plāno nosūtīt visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, kā arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (“Vienotība”). Tajos paredzēts pusi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājumiem, kas šogad lēsti ap 400 miljoniem eiro, nākamgad novirzīt pensionāru un visu invalīdu, arī 3. grupas, veselības aprūpes pakalpojumu un valsts kompensējamo medikamentu līdzmaksājuma segšanai. No šīs naudas varētu arī nodrošināt viņiem bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā un lētāku elektrību, piedāvājot pirmos 100 kilovatus par starta tarifu.

“Tas dos senioriem iespēju uzlabot veselību, paēst mazliet labāk, jo no pensijas paliks pāri vairāk naudas savām vajadzībām. Vienu ceturto daļu no uzkrājuma atļaujam paņemt valsts aizsardzībai, bet viena ceturtdaļa lai paliek rezervei nākamajiem gadiem,” savu nostāju skaidro alianses vadītājs, piebilstot, ka dar­ba­­­kārtībā ir arī jautājums par ienākuma nodokļa atvieglojumiem strādājošajiem pensionāriem, proti, lai tas netiku iekasēts no pirmā eiro, kā tas ir šobrīd, bet tiktu noteikts neapliekamais minimums, jo darbaroku sāk trūkt, tādēļ drīz vien pensionāru atgriešanās darba tirgū būs svarīga.

Valde tiekas Rēzeknē

Kādas problēmas ir Latgales senioriem? “Darba vietu nav, cilvēki ļoti daudz lieto alkoholu. Aktīvākie aizbraukuši. Vēlamies panākt, lai vidējā paaudze nebrauc prom uz ārzemēm, bet paliek tepat Latvijā. Senioriem par to ir jārunā ar saviem bērniem, mazbērniem. Ja viņi aizbrauc, strādājošo kļūst mazāk, samazinās iekasētie nodokļi, sarūk valsts budžets. Var pienākt brīdis, kad būs jāsamazina pensijas,” saka J. Janiševs.

Latvijas Senioru alianse savulaik iestājās arī pret bezdarbnieku mobilitātes programmu, jo tā būtībā nozīmē to, ka valsts veicina darbspējīgo cilvēku aizbraukšanu no mājām, no lauku reģioniem. “Vecāki jau ir veci un daudz neko nevar izdarīt, bet laukos zeme ir jāuzar, gotiņa, zirdziņš jāpabaro. Bez jaunāku un stiprāku cilvēku atbalsta seniors pat uz veikalu vai pie ārsta bieži vien nevar tikt,” viņš saka.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Senioru alianses valde pulcējas divas reizes gadā Rēzeknē, kur notiek Latgales Reģionālās pensionāru apvienības pusgada sēdes. Kā stāsta Jāzeps Janiševs, visi lēmumi arvien tiek saskaņoti ar citiem valdes locekļiem: “Cenšos izskaidrot, pamatot savu viedokli, ja redzu, ka mani nesaprot, mēģinu pārliecināt, pierādīt. Piemēram, daži bija pret to, ka daļa no speciālā budžeta uzkrājumiem būtu jāatvēl aizsardzībai. Taču jādomā ilgtermiņā, jo karš notiek mums jau gandrīz kaimiņos.”

Viņš arī uzskata, ka pensionāru biedrību valdēs būtu jādarbojas senioriem, kas nav vecāki par 75 gadiem, jo pēc tam cilvēki bieži vien kļūst lēnīgāki, neko vairs negrib. Diemžēl daudzās organizācijās “jaunos”, aktīvos pensionārus nemaz nelaižot pie varas.

Vai pastāv iespēja, ka Latvijas Senioru alianse un Latvijas Pensionāru federācija pārvar savas pretrunas un atkal apvienojas? “Iespējams, ja vien mainītos “augšas”,” pieļauj Jāzeps Janiševs.

UZZIŅA

 Latvijas Senioru alianse kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju, Latgales Reģionālo pensionāru apvienību un Rīgas Aktīvo senioru aliansi darbojas Senioru konsultatīvās padomes sastāvā.