Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. aprīlis, 2016
Drukāt

Skumji: Pensionārs nespēja pārdzīvot sava suņa nāvi… (2)

suns-pazudis2

Kāds 77 gadus vecs pensionārs Vladimirs Davidovs ārkārtīgi mīlēja savu vācu aitu sugas suni – kad dzīvnieks pazuda, viņu meklēja teju vai visa pilsēta. Tomēr saimnieks nespēja pārdzīvot suņa zaudējumu – viņš cilvēkam bija kā īsts ģimenes loceklis. Šobrīd Bratskas pilsētā Krievijā, kur dzīvoja vecais vīrs, brīvprātīgie vāc naudu suņa saimnieka bērēm un apspriež ideju celt pieminekli cēlajam saimniekam, kurš no agra rīta līdz vēlam vakaram uz ielas gaidīja savu suni.

“Palīdziet atrast manu draugu,” – ar šādu izkārtni Vladimirs stāvēja autoostā un pie centrālās stacijas.

Suns pazuda šī gada 8. februārī. No tā brīža pensionārs teju vai diennakti stāvēja uz ielas, cerībā, ka suns spēs aizmukt no laupītājiem un atgriezīsies. Viņš bija pārliecināts, ka Jans ir nozagts – viņš pats bija dzirdējis, kā aiz būvlaukuma vārtiem, pa kuriem viņš iegāja, lai parunātu ar bijušajiem kolēģiem, – apstājās mašīna un uzticamais draugs, kurš gaidīja saimnieku, sāka skaļi smilkstēt. Kad saimnieks ar spieķīti aizgāja līdz vārtiņiem, no suņa un mašīnas vairs nebija ne vēsts.

Sarunā ar Gazeta.ru suņa saimnieks skaidroja, ka nezaudē cerības: “Godīgi sakot, es gandrīz vairs neeju mājās, no rīta sēžu uz soliņa un viņu gaidu pie dzīvesvietas durvīm, bet viņa nav un nav. Mājās ieeju tikai ap sešiem septiņiem no rīta. Es ceru… Es lūdzu Dievam, lai viņi atdod suni. Es viņiem samaksāšu, esmu gatavs atdot puspensijas. Man taču neviena nav…”

Atmiņā par Janu viņam palikusi tikai piekariņš, ko viņš nepaspēja pielikt apkaklei.

Meklējumos iesaistījās pilsētas brīvprātīgie. Viņi pārmeklēja pilsētu, braukāja pa tuvākajiem ciemiem. Bet pēc tam, kad šis stāsts nokļuva centrālajā presē, iesaistījās pat drošības dienesti. Arī pats Vladimirs savulaik 20 gadus kalpojis iekšlietu struktūrās. Diemžēl pūles nenesa rezultātus.

Nmesen suņa saimnieks neieradās savā postenī. Uz zvaniem neatbildēja un pie durvīm nenāca. Un aprīļa sākumā viņa kaimiņi uzzināja skumju vēsti: Vladimirs ir aizgājis no šīs pasaules.

suns-pazudis

Viņa sieva jau mirusi, radinieki dzīvo citā valstī un uziet viņus būtu grūti.

Tad brīvprātīgie nolēma paši savākt naudu bērēm. “Ja kāds vēlas, var palīdzēt vectētiņa bērēm. Kaut ar nelielu naudiņu. Palīdzēsim vectētiņu apglabāt cienīgi. Viņš mums ir dārgs,” aicināja kāda no brīvprātīgajām.

Beidzot atbildību par bēru organizēšanu uzņēmās Krievijas iekšlietu struktūras. Bet brīvprātīgie baznīcā nesa sveces un apsprieda ideju uzcelt pieminekli suņa saimniekam Vladimiram, kas nu jau kļuvis pilsētā par simbolu saimnieka uzticībai savam sunim.

Avots: Gazeta.ru.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Skumjs un aizkustinošs stāsts, žēl ka patiesa uzticība vairs iespējama tikai starp cilvēku un sunīti…..
    Cerams – tagad onkulītis ir kopā ar savu sunīti debesīs!

  2. PENSONĀRS? Kas tas tāds??

Draugiem Facebook Twitter Google+