Pentagons pārskata plānus iespējamam bruņotam konfliktam ar Krieviju Baltijas valstīs 4
ASV Aizsardzības ministrija pirmoreiz kopš Padomju Savienības sabrukuma pārskata un atjaunina savus plānus iespējamam bruņotam konfliktam ar Krieviju, ieskaitot Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs, vēsta žurnāls “Foreign Policy”.
Šie Pentagona plāni atspoguļo jaunu ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc Krievijas veiktās Krimas pussalas aneksijas un kurā Krievija vairs nav potenciāla partnere, bet ir kļuvusi par potenciālu draudu.
“Ņemot vērā drošības vidi, ņemot vērā Krievijas darbības, ir kļuvis redzams, ka mums jāatjaunina mūsu plāni atbildei uz jebkādu potenciālu agresiju pret jebkādām NATO valstīm,” sacīja augsta ranga aizsardzības amatpersona, kas ir informēta par atjauninātajiem plāniem. .
“Krievijas iebrukums Ukrainas austrumos ir licis ASV atsvaidzināt savus plānus. Tie bija lielā mērā novecojuši,” atzina bijusī aizsardzības ministra vietniece politikas jautājumos Mišela Flurnoja.
Saskaņā ar viņas teikto jaunajiem plāniem ir divas versijas. Viena koncentrēta uz to, ko ASV var darīt NATO ietvaros, ja Krievija uzbrūk vienai no NATO dalībvalstīm, bet otra apsver ASV rīcību ārpus NATO ietvariem. Abas atjaunināto plānu versijas koncentrētas uz Krievijas iebrukumiem Baltijas valstīs, kas tiek uzskatītas par visticamāko fronti jaunai Krievijas agresijai. Šīs versijas arī aizvien vairāk koncentrējas nevis uz tradicionālo karadarbību, bet uz hibrīdkara taktiku, kuru Krievija lietojusi Krimā un Austrumukrainā.
Pentagons neparedz scenāriju, kurā Krievijai neizdotos vispirms sagrābt daļu Baltijas valstu teritorijas. Mērķis ir atturēt Krieviju no tā, bet, ja tas neizdotos, tad rūpīgi atgūt Krievijas sagrābto NATO teritoriju. ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters šovasar paziņoja, ka ASV nosūtīs desmitiem tanku, bruņumašīnu un haubiču uz Baltijas un Austrumeiropas valstīm, lai atturētu Krieviju no agresijas.
Pentagons arī apsver dažādus hibrīdkara scenārijus, pat tādu, kurā tiktu lietoti kodolieroči.
“Ja paveras uz publicēto Krievijas [militāro] doktrīnu, es tiešām ticu, ka cilvēki domā par taktisko kodolieroču lietošanu tā, kā nav ticis domāts daudzus gadus. Doktrīna noteikti nenozīmē, ka viņi to darīs, bet būtu bezatbildīgi vismaz nepadomāt par šiem jautājumiem,” sacīja Flurnoja.
Šie Pentagona plāni ir arī signāls Krievijai, ka ASV nesēž rokas klēpī salikušas, un signāls ASV Kongresam, ka Amerikas ārpolitikas prioritātes ir ievērojami mainījušās kopš pēdējā Četrgadējā aizsardzības pārskata, kas tika publicēts, kad krīze Ukrainā tikai sākās, un kurā tikpat kā nemaz nav pieminēta Krievija.
