Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. decembris, 2013
Drukāt

Peonijas visam mūžam, viegli kopjamas (3)

Maaris-pilditszieds

'Māris'

Daudziem peonijas asociējas ar stādī­jumiem vecās lauku sētās, taču patiesībā tās ir modernas puķes, kas pēc neliela panīkuma atkal piedzīvo uzplaukumu. Dārzkopības literatūrā latviešu valodā par šiem krāšņajiem augiem nav gandrīz nekā. Lai aizpildītu šo tukšumu, selekcionārs Aldonis Vēriņš sarakstījis grāmatu “Latvietis un viņa peonijas”.

Bioloģijas zinātņu doktors, valsts emeritētais zinātnieks Aldonis Vēriņš 2014. gada 6. janvārī svinēs 85 gadu jubileju. Ar peoniju audzēšanu un selekciju viņš nodarbojas 43 gadus, ir ilggadīgs prestižās Amerikas Peoniju audzētāju biedrības biedrs.

Viņam pieder Latvijā lielākā peoniju kolekcija. Tajā ir ap 350 nosaukumu peonijas, pārsvarā pasaules augstākās klases šķirnes. Arī dzeltenās peonijas vispirms parādījās Vēriņa kolekcijā.

Pats radījis 22 peoniju šķirnes, vēl desmit gaida reģistrēšanu. No tām selekcionāram īpaši mīļas ir ’New Star’ ar lieliem tumši violetrozā ziediem (tai nekad nav vajadzīgi balsti), ‘Zvaigznīte’ ar violeti rozā ziediem, sniegbaltā ‘Maruta’ (nosauktā sievas vārdā) un dzeltenīgi baltā ’Sole Mio’.

Peonijas var uzskatīt par Aldoņa Vēriņa trešo mīlestību, kaut gan iepazinies ar tām daudz senāk nekā ar gladiolām un lielziedu īrisiem. Aldonim bija tikai septiņi gadi, kad Jurģos, ģimenei pārceļoties uz citu mājvietu, piedalījies peoniju pārstādīšanā. Ēkā, kur abpus verandai auguši peoniju ceri, jau 15 gadus vairs neviens nedzīvo, taču peonijas tur ziedējušas vēl pavisam nesen. Rudenī puķkopis tās izracis, sadalījis un iestādījis savā dārzā. Viena no tām – ar spēcīgu aromātu apveltītā tumši rozā ‘Edulis Superba’, kas reģistrēta 1824. gadā (tā ir pati vecākā šķirne, ko vēl joprojām izplata komercfirmas), otra – 1851. gada baltziedu šķirne ‘Festiva Maxima’. Abas ir populāras arī mūsdienās.

– Peonija vienuviet var augt kaut simts gadu! Ne velti viens no labākajiem pasaules peoniju speciālistiem Viljams Kreklers sacījis, ka tās ir mūža stādījums. Savukārt selekcionāre Alise Hardinga izteikusies, ka peonija ir strādājošo sieviešu prieks. Pareizi iedēstītas, tās tiešām ir viegli kopjamas, – selekcionārs izceļ peoniju priekšrocības. – Cers ir skaists ne vien vasarā, bet arī pavasarī, kad no zemes izspraucas sarkanas lapas, un rudenī, kad daudzām šķirnēm tās krāsojas zeltainas. Turklāt lielākajai daļai ir pasakaina, neuzbāzīga smarža, to nevar sajaukt ne ar vienas citas puķes aromātu.

Pagājušā gadsimta 70. gados, kad Latvijā uzplauka puķkopība un dārznieki meklēja jaunas šķirnes, par peonijām informācijas nebija. Gandrīz pie katras lauku mājas auga pa kādam bezvārda ceram, vienkārši – baltās, rozā, sarkanās… Savulaik peonijas bija iestādītas puslokā ap Brīvības pieminekli, taču kopumā pilsētas apstādījumos tās tikpat kā neizmantoja. Tas arī mudināja selekcionāru pievērsties krāšņo puķu audzēšanai.

Vecajām pildītajām franču peoniju šķirnēm bija tikai trīs krāsas – sarkana (ar zilgani violetu toni), rozā (ar tendenci izbalēt) un balta. Tagad ziedkopas ir atšķirīgas pēc formas un bagātīgā krāsu gammā, turklāt ķīnieši sola drīzumā laist pasaulē zilu pujeni.

Mūsdienīgu šķirņu peonijām ir stingri ziedneši, tās spēj stalti turēties pat lielā vējā. Ja nu tomēr kādai kājas par švakām, lai smagās ziedu galvas noturētu, var piepalīdzēt, piespraužot ceram no abām pusēm glītus lokveida balstus.

Vislielākie nopelni peoniju selekcijā ir Amerikas Peoniju audzētāju biedrībai un tās biedriem. Šī organizācija reģistrē jaunās šķirnes, rīko starptautiskus kongresus un izstādes, ik gadu izdod četrus biļetenus un gadagrāmatu, kurā apkopota informācija par pasaules audzētavām, biedrībām un jaunumiem šo puķu audzēšanā. Biedrībā var iestāties ikviens dārznieks, kurš vēlas zināt visu par šo kultūru.

Aldonis Vēriņš priecājas, ka arvien populārāks kļūst Kalsnavas arborētuma peoniju dārzs, kas pirms septiņiem gadiem aizsācies ar 50 šķirnēm un sugām no viņa kolekcijas. Tagad Kalsnavas peoniju dārzā ir jau ap diviem simtiem dažādu peoniju un par tradīciju kļuvuši Peoniju svētki. Nākamgad tie notikšot 15. jūnijā.

Desmit padomi peoniju mīlēšanā


1. Jāstāda atklātā, saulainā vietā, kur saule peoniju apspīd no lēkta līdz rietam. Tad tā labi augs un mazāk slimos ar pelēko puvi vai arī to vispār nepiedzīvos. Peonija jānovieto dārzā kā laba skulptūra, kurai var apiet apkārt un apskatīt no visām pusēm.

2. Šiem augiem nav piemērotas zemas un mitras vietas, tos nedrīkst slīcināt! Nevajag stādīt pie mājas sienas, kur nav palāšu uztvērēja un puķei līst virsū lietus ūdens.

3. Vislabākā peoniju stādīšanai ir neitrāla vai gandrīz neitrāla smilšmāla augsne, kas bagātīgi ielabota ar kūdras un kūtsmēslu kompostu. Ja puķi vienā un tajā pašā vietā paredzēts atstāt daudzus gadus vai pat gadu desmitus, gultiņa jāsagatavo sevišķi rūpīgi, Var audzēt arī smilšainā augsnē, bet tad vairāk jāmēslo un jālaista. – Tagadējā vietā savām peonijām zemi kārtīgi sagatavoju metra dziļumā. Atvedu astoņas lielas Kamaz kravas ar mālu, kas neļauj saknēm tik ātri izžūt, tikpat daudz ar sadalījušos sapropeli. Sajaucu visu kopā metru biezā kārtā. Stādāmbedres 60 x 60 x 60 cm lielas, – pieredzē dalās Aldonis Vēriņš.

4. Peonijas vajadzētu stādīt 100 –120 cm attālumā citu no citas, taču tad pirmos trīs gadus stādījums izskatās parets. Vēriņš dara tā: – Ņemu vismaz divus vienas šķirnes stādus, dēstu tos 60 cm attālumā. Trešajā gadā, kad augi jau palieli, katru otro ceru izroku, sakneņus sadalu pavairošanai vai pārdošanai. Stādījumā starp ceriem paliek apmēram 100 cm atstatums.

5. Nevajag stādīt blakus lieliem kokiem pat dienvidu pusē, kur ir pietiekami daudz saules gaismas. Koki atņem puķēm barības vielas un mitrumu. Mēdz sacīt, ka skaudīgs koks ir bērzs, bet tāds ir arī ceriņš, kas savāc labumu pat piecu metru attālumā, vēl jo vairāk Kanādas apse, kuras saknes spēj satīklot augsni 25 m rādiusā no koka stumbra.

6. Peonijas labi jūtas augsnē ar neitrālu reakciju, tāpēc ir aplami audzēt tās vienā dobē ar skābummīļiem (piemēram, ar rododendriem).

7. Vislabāk peoniju stādīt, kur šīs puķes agrāk nekad nav augušas. Tajā vietā, kur augs audzis, ir izlietoti visi ultramikroelementi, un jaunais augs, tos nesaņemdams, jutīsies apbižots,– teic Aldonis Vēriņš.

8. Pirmos trīs četrus gadus, kamēr peonija kārtīgi ieaugas, augustā un septembrī tā kārtīgi jāpabaro ar mēslojumu, kurā ir kalcija un kālija pārsvars.

9. Sākumā puķe vismaz divas reizes (jūlijā un augustā) kārtīgi jāaplaista, lai augsne būtu mitra visā sakņu kamola dziļumā. Taču, kad peonija ir ieaugusies un saknes iestiepušās 70 – 80 cm dziļi, tas vairs nav tik nepieciešams.

10. Lai sadalītu jaunstādos, ceri jāizrok ne ātrāk par septembra vidu. Tas noteikti jādara ar lāpstu, nevis ar dakšām, kuru zari var sabojāt sakneņus. Lāpstu zemē dur slīpi (nevis stāvus), 10 cm attālumā no malējiem dzinumiem.

JAUNUMS


• Nākamgad janvāra sākumā LU Akadēmiskajā apgādā nāks klajā pati apjomīgākā no Eiropā izdotajām peonijām veltītajām grāmatām.

• Grāmatas autors dalās savā bagātīgajā peoniju audzēšanas pieredzē, 480 lappusēs aprakstītas 1200 šķirnes. Bagātīgi ilustrētajā izdevumā ir vairāk nekā 700 fotoattēlu.

UZZIŅA


• Ja kolekcijā ir gan agrīnas, gan vēlīnas peoniju šķirnes, par ziedu krāšņumu var priecāties apmēram 50 dienas – no maija vidus līdz jūlijam. Labākās šķirnes zied līdz pat 15 dienām (tas atkarīgs arī no laika apstākļiem).

• Pēdējos gados sniegs uzsnieg uz nesasalušas zemes. Ja augsnes temperatūra ir ap +2 °C, peonijām aug saknes un atjaunojošie pumpuri, tādēļ tās uzzied agrāk nekā parasti – jau no maija vidus.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kur varetu nopirkt dzelteno peoniju

  2. Visu cieņu darbīgajam selekcionāram, bet man nevajag ne zilu ķīniešu pujeni, ne pumpainu krievu pujeni. Lai dzivo vecās labās Latvijas peonijas!!!!

    • Es saku tieši to pašu,mūsu pašu ir visskaistākās un vismīļākās ar savu maigo,pasakaino smaržu.
      Mūsmājās bija,ir un būs tikai sarkanās (agrās),rozā un baltās.Tās ir no manas bērnības un citas negribu.

Draugiem Facebook Twitter Google+