Praktiski
Dārzs

Peoniju kaites 0


Pienziedu peonija ‘Akron’
Pienziedu peonija ‘Akron’
Foto: Ilma Nereta, Sandra Ruska

Gribētu vairāk uzzināt par peoniju slimībām. Vai šīs puķes var izārstēt, vai arī tās jāiznīcina? Varbūt godātais Aldonis Vēriņš varētu dot kādu padomu? 
ELMĀRS

Izvērtējot iesūtītos attēlus, peoniju audzētājs Andris Berkins diagnosticēja vairākas slimības – peoniju pelēko puvi, tabakas rattle vīrusu un gurķu mozaīkas vīrusu.

Kolekcionārs stāsta, ka no sēņu izraisītām slimībām Latvijā plaši izplatīta ir pelēkā puve (Botrytis cinerea, B. paeoniae), rūsa (Cronartium flaccidum), brūnā plankumainība jeb peoniju tumšais pelējums (Cladosporium paeoniae). Sakņu puvi var izraisīt Fusarium, Botrytis, Rhizoctonia, Sclerotinia sēnes, kas pazemina ziedēšanas intensitāti, izraisa sakņu pūšanu un augu bojāeju. Pēdējos gados uz peonijām izplatās arī vīrusi, tostarp stublāju nematode jeb zemeņu lapu nematode (Aphelenchoides fragariae), kas ir polifāgs kaitēklis visēdājs, bojā aptuveni 30 krāšņumaugu (piemēram, flokšus, krizantēmas) un kultūraugu.

Sēņu izraisītās slimības


Peonijām vispostošākā ir pelēkā puve. Tā parādās maijā, kā arī vēlāk vasarā un rudenī. Jaunie dzinumi atpaliek augumā, novīst un noliecas. Atraušot augsni, pie dzinumu pamatnes redzami brūni plankumi. Bojātos stublājus saulainā, sausā laikā ar asu nazi izgriež, vispirms atraušot zemi tā, lai būtu ērti tikt klāt. Slimībai uzliesmojot, tā pāriet arī uz ziedpumpuriem, ziediem un lapām. Tās attīstību veicina pārāk sabiezināts stādījums, kad ir slikta gaisa cirkulācija starp ceriem, pārmēslošana ar slāpekli, mitra un smaga augsne, arī nosegšana ziemā ar nepiemērotu mulču (t.i., ar kūtsmēsliem – tie agri pavasarī jāparauš sānis, lai nesaskaras ar jaunajiem dzinumiem).

Savā dārzā cīņā pret pelēko puvi peoniju selekcionārs un kolekcionārs Aldonis Vēriņš stādījumus apstrādā ar preparātu Svičs (10 g/10 l ūdens). Augu aizsardzības preparāts iedarbojas ļoti ātri un efektīvi. Pirmoreiz miglo, kad peoniju dzinumi ir apmēram 10 cm gari, otrreiz – pēc peoniju noziedēšanas. Apstrādā visu ceru, kārtīgi samitrinot tieši dzinumus. Pēdējo – trešo – apstrādi veic rudenī, kad peoniju laksti nogriezti līdz pašai zemei. Tad rūpīgi samitrina ziednešu celmiņus. Profilaktiskie miglojumi ar Sviču novērš arī citu sēņu slimību piemēram, rūsas, miltrasas, izplatību.

Pret peoniju pelēko puvi noder arī Trihodermīns. Taču nekādā gadījumā nedrīkst vienlaikus lietot kādu no fungicīdiem un bioloģisko augu aizsardzības līdzekli! Puves apkarošanai vēlams izmantot mitro Trihodermīnu, apmēram sauju preparāta apliekot ap peoniju saknēm. Veģetācijas laikā to ieteicams izmantot vairākas reizes (trīs reizes sezonā), sevišķi pēc lietusgāzēm, lai iedarbība būtu ilgāka. Pelēkās puves novēršanai vēl ieteicams uz ceriem izkaisīt koku pelnus.

– Ja peonijas bojā pelēkā puve, noteikti vajag pārbaudīt augsnes skābumu. Skāba augsne, kam pH reakcija ir mazāka par 6, peonijām nav piemērota. Tādā parasti veidojas slimību perēkļi. Peoniju audzēšanai vislabākā ir bagātīgi ielabota, ūdeni un gaisu caurlaidīga smilšmāla augsne ar gandrīz neitrālu augsnes reakciju (pH 6,5–7), – skaidro Aldonis Vēriņš.

Lai noregulētu augsnes pH, puķkopis iesaka rudenī pēc peoniju lakstu nogriešanas ap ceriem uzkaisīt dolomītmiltus – vismaz 1 kg uz kvadrātmetra platību. Pēc tam tiem uzber neitralizētu kūdru plānā (5 cm) kārtiņā.

Sakņu puves izraisītāju izplatību veicina paaugstināts mitrums, mīkstas ziemas. Slimība parādās uz novājinātiem stādiem, dažreiz pēc stādu dalīšanas, pārstādīšanas.

 

Galerijas nosaukums


Kaitēkļi


Stublāju nematode pie mums ievazāta ar inficētu importa stādāmo materiālu. Nematodes ir sīki velteniskie tārpi, kas barojas ar augu sulu. Bojātie augi ir deformēti, kropli, ar bālganām lapām. Slimie augi jāizrok un jāaizvāc no lauka. Holandē lielražotāji kaitēkļus ļoti veiksmīgi apkaro ar termoapstrādi – peoniju sakneņus atveseļo, divas stundas turot +43,5 °C ūdenī. Tomēr robeža starp temperatūru, kādā iet bojā kaitēkļi, un temperatūru, kad sāk bojāties saknes, ir ļoti maza. Tāpēc peoniju termoapstrāde jāveic ļoti rūpīgi. Holandē un Beļģijā ir mēģināts lietot arī ķimikālijas, bet tās ir ļoti dārgas un indīgas, tāpēc daudzās valstīs aizliegtas.

Lai apkarotu stublāju nematodi, svarīgi iegūt stādus, kurus nav invadējušas nematodes. Jaunie stādījumi jāierīko tālāk no vecajiem stādījumiem. Jāievēro augu maiņa, peonijas jāstāda svaigā augsnē. Tās nedrīkst stādīt vietā, kur ilgus gadus auguši flokši, krizantēmas, zemenes.

Vīrusslimības


Vīrusslimību ierobežošanas pamatā ir profilakse, jo tās nevar izārstēt. Tātad galvenais uzdevums ir panākt, lai neinficētu veselos augus. Vīrusa skartie augi atpaliek attīstībā, ir ar kroplām lapām un ziediem, ātrāk beidz veģetāciju.

Saistītie raksti

Vīrusi augos nonāk caur augu ievainojumiem, piemēram, griežot ziedus ar nazi, vīrusi ar slimā auga šūnsulu nokļūst uz naža un pēc tam, griežot ziedu no vesela auga, to inficē. Vīrusi strauji izplatās arī ar inficētu stādāmo materiālu. Peonijas bojā dažādi vīrusi, taču daļu no tiem var atšķirt tikai speciālās laboratorijās. Tāpēc varbūt nav tik būtiski noteikt, kurš vīruss ir inficējis peonijas dārzā, bet gan prast atšķirt inficētus augus no veseliem, jo rīcībai visos gadījumos jābūt vienādai – visi slimie un aizdomīgie augi bez žēlastības no stādījuma jāaizvāc un jāsadedzina. Piemēram, ar gurķu mozaīkas vīrusu slimo daudzi kultūraugi un nezāles, tāpēc jāiznīcina infekcijas avots – daudzgadīgās nezāles tuvākajā apkārtnē.

Vīrusslimības izraisītie simptomi labāk saskatāmi veģetācijas sākumā – uz lapām parādās dzeltenzaļi apļi, bet vēlāk redzams mozaīkas zīmējums. Slimās peonijas tomēr turpina augt un ziedēt arī ar šādām lapām.

LA.lv