Mobilā versija
+18.7°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
11. februāris, 2017
Drukāt

Kā Rīgā draudēja uzspridzināt Gorbačovu (33)

Foto: Vida Press, RIA Novosti/SCANPIXFoto: Vida Press, RIA Novosti/SCANPIX

PSRS līderis Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu pirms 30 gadiem dažas dienas pavadīja Latvijā, cenšoties pārliecināt vietējo sabiedrību par nepieciešamību turpināt viņa izraudzīto sociālisma pārbūves kursu. Atmodas priekšvakarā notikušās vizītes laikā tikai retais varēja iedomāties, ka Gorbačova sāktās reformas novedīs pie PSRS sabrukuma.

Pasludinājis kursu uz “perestroiku” (pārbūvi) un “glasnostj” (atklātību), PSRS kompartijas līderis Mihails Gorbačovs apzinājās, ka pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja sabiedrība atbalstīs viņa centienus mainīt gadu desmitu laikā iesīkstējušos padomju režīma darbības principus. Perestroikas ideju popularizēšanas nolūkiem kalpoja arī Gorbačova un viņa sievas Raisas viesošanās Latvijā, kas ilga no 1987. gada 17. februāra līdz 19. februārim. Jau pats par sevi tas bija ievērības cienīgs notikums, jo padomju okupācijas laikā citi Kremļa saimnieki lielākoties neuzskatīja par nepieciešamu klātienē iepazīt situāciju Latvijā.

Ja nav baseina, jāpeldas jūrā

1900. gada pavasarī Rīgā neilgu laiku viesojās boļševiku līderis Ļeņins, kurš tolaik vēl tikai kaldināja plānus par “proletariāta diktatūras” nodibināšanu. Pagāja vairāk nekā pusgadsimts, līdz komunistu galvenais vadonis atkal pagodināja Rīgu ar savu ierašanos: 1954. gadā šeit ieradās Ņikita Hruščovs, kurš aizrautīgi izklāstīja savu ideju par kukurūzas audzēšanu kā galveno padomju lauksaimniecības balstu. 1959. gada vasarā Hruščovs vēlreiz apmeklēja Latviju, un šoreiz viņa vizīte ievadīja nacionālo komunistu kustības sagrāvi, jo neilgi pēc tam no varas tika atstumts Eduards Berklavs un citi latviešu patrioti, bet viņu vietā tika iecelts reakcionārais Arvīds Pelše, kurš vērsās pret “buržuāziskā nacionālisma” atdzimšanu un cītīgi apkaroja pat Līgo svētku svinēšanu.

Hruščova pēctecis Leonīds Brežņevs pie varas bija 18 gadu, bet tā arī neuzskatīja par vajadzīgu apmeklēt Latviju. “Sistēma darbojās tādā veidā, kas neparedzēja biežas vizītes padomju republikās, jo visi jautājumi tāpat tika izlemti Maskavā,” skaidro kādreizējais Latvijas kompartijas vadītājs Anatolijs Gorbunovs. Viņam no Gorbačova vizītes atmiņā visvairāk palicis tas, ka Gorbačovam patika neplānoti apstāties un aprunāties ar cilvēkiem ielas malā.

Pēc atlidošanas uz Rīgu padomju līderis vispirms devās nolikt ziedus pie Ļeņina pieminekļa (iepretim tagadējai Ministru kabineta ēkai). Ieraudzījis sagaidītāju pūli, Gorbačovs teica: “Paldies, ka esat atnākuši! Bet vai Rīgā šodien kāds strādā vai ne?” Ļaudis viņu mierināja, ka strādā gan. “Strādāt mums vajag. Ceru, ka esat to sapratuši,” atbildēja Gorbačovs. Pēc tam viņš devās uz Latviešu sarkano strēlnieku (tagadējo Okupācijas) muzeju, pie kura aprunājās ar Rīgas Politehniskā institūta (tagadējā RTU) un Latvijas Valsts universitātes studentiem. Kāds no studentiem pažēlojās, ka nevar vien sagaidīt, kad tiks pabeigts Ķīpsalas baseins. Gorbačovs uz to atbildējis: “Tas, protams, ir slikti, bet jums taču tepat blakus ir jūra!” Februāra salā šī atziņa izklausījās īpaši iedvesmojoša.

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. Vienīgais + Gorbijam ir Baltijas berikāžu neizdzenāšana ar tankiem. Ekonomiku viņš sagrāva pamatīgi. Arī Latvijas ekonomika cieta. Sākot ar alkohola ražošanas bāzes iznīcināšanu,turpinot ar t.s. kooperatīviem, kas darīja visu to pašu ar tiem pašiem resursiem, ko valsts uzņēmums, tikai par lielāku cenu, pievācot peļņu sev.

  2. Atceros, kā Ādažos Gorbija vizītei par godu tika zāle krāsota ar zaļo krāsu. Lai skaistāk izskatās.

  3. Bugajs varēja arī pastāstīt, ka latviešiem , Gorbočova vizītes laikā, kas strādāja milicijā, nebija jāstrādā, tika piešķirtas bezierunu brīvdienas…

  4. Es piesakos pirmais.

  5. labāk tomēr Pūķinu Atbildēt

    Tikai Maskavā, nevis Rīgā.

  6. 1959,gada jūnijā kārtoju vidusskolas gala eksāmenus Dzērbenes vidusskolā,Hruščovs bija atbraucis uz Raunu,aizbraucām arī mēs grupiņa.Tas taču bija notikums. Stāstija,ka iepriekšējā nedēļā ritējuši sagatavošanas darbi,drošības pārbaudes,bet ierašanās dienā nekas no tā nebija jūtams, Cilvēki bija sastājušies garā kolonā divās pusēs ietvei un pa vidusdaļu tuvojās Hruščovs, Tā kā bija palaimējies nostāties ietves malā,tad Hruščovs man pagāja garām, bezmaz vai pieskaroties un tādus drošībniekus gan nemanīju, kā tagad mūsējiem. Var jau būt,ka bija labi nomaskēts.Tolaik tas bija tiešām notikums.Nākošā dienā bija eksāmens,šķiet matemātikā.un skolotāji- eksaminatori uzdeva vairākus papildjautājumus,un beidzot palaida skaudības žulti,ka viņiem nebija izdevies redzēt Hruščovu teica,ka vajagot nolikt eksāmenus un tad kaut uz Maskavu varot braukt skatīties Hruščovu.Eksāmeni tika veiksmīgi nolikti un arī Hruščovs redzēts.

  7. Atceros tos laikus labi .. KGB darboņi visos caurumos bija saliduši , darbavietā pie loga nedrikstēja pieiet lai “” vadoni” pavērotu dzivajā . To runāju par flagmani “”Vef” ,ko aplaimoja genseks ar savu klātbūtni .

  8. nefantazijēiet

  9. Pie apspiešanas nevajag vainot tikai apspiedējus. Paskatīsimies uz sevi,lai saprastu ,cik lielā mērā paši esam verga dvēseles toreiz un tagad. Izņemot dejošanu un dziedāšanu,vairāk uz neko spējīgi neesam. Ievēlam neliešus un gaudojam.

  10. Ādažos augstajam viesim atcēla maršrutu uz jaunuzcelto sporta zāli ,baidoties,ka tik kas nenotiek. Tauta tiešām bija viņam ļoti tuvu, kad G. izkāpa no mašīnas kultūras nama priekšā ar pelēku “papahu “galvā – tā teikt aprunāties ar tautu

  11. Latvieši -aktīvākie Padomju varas stutētāji, atbalstītāji,stukači, komunisma cēlāji….komjaunieši ,komunisti, partorgi,…. atceramies Kirova rajona partijas komiteja, Elizabetes ielā,,,,tagad A.Amerika ”Letonija ” ofiss.
    Latviešu sarkanie strēlnieki- apkaunojoša latviešu nācijas vēsture.

    • atbalsti tos, kurus stutēja, atbalstīja, kuriem stukačoja, komunismu cēla ??

    • Tagad atkal aktīvākie atbalstītāji. Ja Ungāri, Poli bij dumpīgi, mūsējie pilnīgi kā pirmrindnieki visās marksistu savienībās…
      Un pēc tam sūdzas. Bet paši neizrāda atturību, savu kaulu un kodolu.

    • Siekalains un padebīls “cīnītāja” komentārs. Laikam jau pašam tas laiks dikti gāja pie sirds,- sūdabrālim, “latvietim”

    • Cik latviešu negāja bojā nevienlīdzīgā cīņā ar padomju varu? Ungāri sarīkoja vienu grautiņu, kamēr neatnāca krievu armija un visu neiztrenkāja. Nekāda cīņa neturpinājas. Visi, kam izdevās pabēgt no pirmā sitiena, devās trimdā. Latvieši? Latvieši karoja ar PSRS 1944-1956. 12 gadus. Un tas pēc visa kara, leģiona upuriem. Tūkstošiem gāja bojā, tūktošiem nokļuva nāves nometnēs. Cīņa tika izbeigta tautas saglabāšanas nolūkos. Upuru bija pārāk daudz. Un tad Berklavs ar saviem līdzbiedriem sāka nacionālkomunismu bīdīt, kamēr 1959.gadā neaizsūtīja pie baltajiem lāčiem. Un tad tikai latvieši atmeta domu par atklātu pretestību padomju varai. Tik fanātiska cīņa par brīvību tik bezcerīgos apstākļos, kā Latvijā (un Baltijā) notika 20.gs. 40-50.gados cilvēces vēsturē vēl nav redzēta.

  12. Gorby visiem šodienas oligarhiem, kampējiem un eirokrātiem ir ar 100+PLUSA zīmi! Gorby pat Nobeļa prēmiju piešķīra – kā balvu par ieguldījumu PSRS sagrāvē? 5 gados nolaist “uz grunti” lielvalsti – to pat leģendārais Ivans Duračoks nespētu!
    Meklējiet sievieti – kā tādās reizēs izsakās francūži.

    • Tā nebija “lielvalsts”, tā bija Ļaunuma impērija kas iznīcināja (krieviskoja) tautas.

    • Valstī, kas veidojusies un pastāv uz mazo tautu apspiešanas un necieņas, nekādas atklātības un perestroikas nevar būt principā. Tāds pats liktenis neizbēgami sagaida arī Krieviju. Tiko viņi mēģinās ieviest rule of law principu un privātīpašuma neaizskaramību – Krievijai būs dažu gadu laikā gals. Un persona nav no svara, kāds ivans-duraks būs tajā brīdī pie varas – rezultāts viens. Feodāla iekārta ar monarhu priekšgalā ir labākais Krievijas eksistēšanas veids. Gorbačovs pat līdz šim laikam nav sapratis, kādu tārpu burku viņš ir iztraucējis. Būtība ir tā, ka šie divi principi garantē patieso pilsoņu vienlīdzību nevis tikai deklarāciju konstitūcijā ko krievs ir dāvinājis visām iekarotām tautām.

    • Tā līevalsts, paldies Dievam, sāka sabrukt jau tūlīt pēc Staļina nāves. Tas, ka tā izvilka dzīvību līdz 90.- gadu sākumam, ir dīvaini.

  13. Gorbačova laiku atceros ar lielu nostaļģiju. Pēkšņi kļuva tik interesanti dzīvot! Bija tik daudz interesanta, ko lasīt! Ogoņok, Literaturnaja gazeta, Junostj, Moskovskije novosti un daudz citu izdevumu. Tieši tad iemanījos brīvi lasīt krieviski. Protams, arī latviešu prese, tai skaitā Lauku avīze. Par neatkarību iesākumā retais domāja, tas likās ārpus iespējamā. Taču sapņojām vismaz par “”sociālismu ar cilvēcisku seju”, par to, ka “dzelzs priekškars” kaut mazliet piepacelsies, ka dzīve vispār kļūs saprātīgāka, demokrātiskāka, rietumnieciskāka. Man Gorby, neskatoties uz visām viņa personības lielajām pretrunām, ir politiķis ar + zīmi. Galu galā, ja nebūtu viņa, mēs vēl joprojām dzīvotu PSRS. Viņš sagrāva to monstru, kaut it nemaz nebija gribējis to darīt. Viņš pretojās, cik spēja, Baltijas neatkarības centieniem, taču asinspirti nerīkoja, kaut daudzi viņu uz to spieda. Lai večukam laba veselība! 🙂 Tie bija forši gadi, kad viņš valdīja!

    • protams, esi marsietis !
      Tas “proces iģot” bija aiziģotījis tik tālu, ka
      NEVIENAM pasaulē fiziski vairs nebija pa
      spēkam ko mainīt.
      Ne boļševikiem apturēt, ne jeņķiem paātrināt.
      Kritiskā masa – reakcija kļūst nevadāma.

    • Neko Gorbijs nesagrāva, Padomju Savienība tika metodiski sakauta Aukstajā karā, sagrauta un izpostīta, tai skaitā arī Latvija, protams. Tikai vientiesīgajiem latviešiem “draugi” iestāstīja, ka šī posta aina ir atmoda, brīvība un laime.
      Bet countdown tika ieslēgts 1986.gada 12.oktobrī Reikjavikā.

      • kas bija tie sakāvēji ?
        Ne no Mēness, ne no Marsa.
        Viņi staigāja starp līdzcilvēkiem un noskatīja laupījumu.
        /
        Resume:
        Labais pēc definīcijas nevar uzvarēt Ļauno, jo Ļauno
        vajag iznīcināt – citu valodu tas nesaprot !

        • Tie, “kas staigāja starp līdzcilvēkiem”, nebija nekādi sakāvēji. Tie bija prasti marodieri, kuri savāc savu laupījumu starp līķiem, gruvešiem un drupām. Īstie sakāvēji bija tie, kuriem 1980.gadā izdevās ievilkt Padomju Savienību Afganistānas karā. Tas arī bija lielais beigu sākums. Diženās valsts sagrāvē vainīgi ir marazmātiskie ortodoksālie komunisti ar savu idiotisko ideoloģiju.

        • Padomju savienībā bija ļoti draņķīga valsts pārvaldes sistēma, kas rezultējās tajā, ka svarīgus valsts jautājumus noteica gerontokrātiskā politbiroja savstarpējās intrigas.
          Un vēl Padomju Savienībā bija raksturīga dzīvošana melos, kas ir viens iemesls, kāpēc tā nevarēja pastāvēt ilglaicīgi. Vēsture tika noliegta un falsificēta, tāpat arī tagadne. Pēc statistikas PSRS nemitīgi izpildīja un pārpildīja plānu, bet realitātē kaut ko nopirkt bija sarežģīti.
          Tādu vienkāršu vēstuisku faktu kā Molotova -Ribentropa paktu ar slepenajiem protokoliem par ietekmes sfētu dalīšanu ar nacistisko Vāciju PSRS bija atzīt ļoti sarežģīti. Par laimi, tas atradās arī Vācijas ārlietu ministrijas arhīvā. Es nezinu, vai PSRS jebkad ir bijis skaidrs viedoklis par t.s. aizplombēto vagonu, kurā 1. pas.kara beigu posmā, Vācijas ģenerālštāba organizēti, vesela grupa prominentu krievu revolucionāru ar pašu Vladimiru Iļjiču starp tiem tika nogādāti no Šveices Krievijā, lai sekmētu Krievijas izstāšanos no 1. pas. kara. Savā ziņā aprēķins attaisnojās – boļševiki veica valsts apvērsumu un Krievija no 1. pasaules kara izstājās, noslēdzot ar Vāciju atsevišķu miera līgumu 1918.gada 3. martā.

    • Kas dižs bija padomju savienībā? Pēc kādām pazīmēm izmērīt tās diženumu? Pēc līķu kalniem? Pēc melu straumēm? Pēc atpalicības no pārējās pasaules? Jā, dižena gan valsts bija, kur kosmodroms bija ar sauso ateju aprīkots. Simboliski.

  14. Tas bija sen. Nav ko skandalēt. Puķins zina, ka te viņam labāk nerādīties. Ja nelabosies, Dievs vien zina, kas var sanākt. Daudziem pasaulē viņš ir sariebis. Diez, cik tālu viņa apsardze spēj saredzēt. Nedod Dievs, ja viņš sariebs Trampam, viens otru vēl duelī paprovēs novākt. Viņi, liekas aizsēdējušies tālā, cilvēcīgai cilvēcei aizmirstā, pagātnē.

  15. Labāk Pūķinu.

Mēģinot nodzēst liesmas automašīnā, ugunsgrēkā cietis vīrietisVakar, mēģinot nodzēst ugunsgrēku, kurā dega automašīna, cietis vīrietis, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha. Sestdien plkst.8.44 VUGD
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+