Foto-Shutterstock

Vai atbalstāt pēršanu kā audzināšanas metodi? Vai esat pēruši savus bērnus? 6

Lai vecākiem sniegtu izglītojošu informāciju par bērnu audzināšanu bez pēršanas, portāls “Mammam­untetiem.lv” līdz ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu uzsāk sociālo kampaņu “Necel roku!”. Kampaņas mērķis ir nevis apelēt pie vecāku sirdsapziņas, ka izvēlējušies savu bērnu disciplinēt ar vardarbīgām metodēm, bet gan sniegt izglītojošu informāciju, atbildes un piedāvāt veidus, kā bērnu iespējams audzināt bez vardarbības. Tāpat kampaņas “Necel roku!” ietvaros visu jūniju, sākot no Bērnu aizsardzības dienas, portālā “Mammamuntetiem.lv” būs iespēja bez maksas uzdot speciālistiem savu jautājumu un saņemt atbildi par bērnu disciplinēšanu bez pēršanas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Anna Balode, 
bijusī skolotāja no Jēkabpils: 
”Pēršanu neatzīstu, taču pašai ne reizi vien tēvs ir piedraudējis – ja neklausīšu, tur augšā uz krāsns ir bērza žagari. Tēvs bija stingrs un bargs – bērni viņu klausīja, negaidot pērienu, pietika ar vārdiem. Tagad sabiedrība ir nonākusi galējībā – skolotāji nedrīkst nerātniem audzēkņiem pirkstu piedurt, jo tas taču būs cilvēktiesību pārkāpums.”

Ģederts Freivalds, 
rīdzinieks, divu meitu tēvs: 
“Savas meitas gan neesmu pēris, toties līdz pat šim brīdim atceros to vienīgo reizi, kad tēvs mani nopēra, un joprojām nespēju atbildēt uz jautājumu, vai viņš rīkojās pareizi. Pērienu saņēmu tādēļ, ka biju izvārtījies salmos Grīziņkalnā, kur atpūtās 5. Cēsu kājnieku pulka kareivji. Tie salmi nebija tīri, un es pārrados mājās ne tajā labākajā izskatā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aivars Auziņš, 
ventspilnieks, dēla tēvs: 
”Manam dēlam pēršana palīdzēja kļūt par kārtīgu cilvēku, tāpēc pret šo audzināšanas metodi izturos pozitīvi. Dēlu nopēru par melošanu, un ar to pietika, lai viņš vairāk nebūtu jāper. Atceros, ka biju spiests viņam piedraudēt – ja nemācīsies, tā dabūsi, ka paiet nevarēsi! Šoreiz pietika ar vārdiem – mācījās, pabeidza tehnikumu, un viss bija kārtībā.”

Ainārs Šlesers, 
piecu bērnu tēvs: 
”Neatzīstu pēršanu kā labu audzināšanas metodi un, pasarg, Dievs, nevienu no saviem bērniem neesmu pēris ne ar siksnu, ne žagariem. Tiesa, esmu piedraudējis, ka palaidnieks dabūs pa dupsi ar žagaru, bet ar to ir pieticis, lai bērns saprastu, ka slikti rīkojies.”

Ansis Pūpols, 
trīs bērnu tēvs: 
”Atceros to vienīgo reizi, kad tēvs mani grasījās nopērt, bet nokaunējās un to neizdarīja. Viņš bija nolēmis mani sūtīt mūzikas skolā mācīties spēlēt pūšamos instrumentus, lai vēlāk, kad mani iesauktu armijā, varētu spēlēt armijas pūtēju orķestrī, nevis vārtīties pa tranšejām. Bet es šādam lēmumam pretojos. Tēvam zuda pacietība un viņš solīja mani nopērt. Par laimi, šīs domstarpības beidzās bez pēriena, kaut arī tēvam nepaklausīju un tā arī par pūtēju nekļuvu.”

Laila Rieksta-Riekstiņa, 
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece: 
”Tas ir mīts, ka pēršana ir palīdzējusi izaugt par labu cilvēku. Sišana nekādā gadījumā nevar būt pieņemama bērnu disciplinēšanas metode, lai arī kāds būtu to vecāku viedoklis, kuri paši bērnībā ir pērti. Būtu maldīgi uzskatīt, ka vardarbība pret bērnu ir bijusi tikai gadījumos, kad paliek zilumi, ir sasitumi un šāda rīcība atkārtojas bieži. Bērna psihi var ietekmēt jebkurš fizisks pāridarījums. Jāatceras, ka fiziskai vardarbībai ir dažādas “sejas” un tās visas bērnam ir biedējošas.”

Reklāma
Reklāma

Uzziņa


Kopumā 59% Latvijas vecāku, kas piedalījušies ģimenes portāla “Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā, atzinuši, ka savus bērnus audzina ar vardarbīgām metodēm.

“Agrāk pēru, tagad to nožēloju” – šādu atbildi veiktajā aptaujā izvēlējušies 12% respondentu.

Uz aptaujas jautājumu: “Vai tu per savu bērnu?” atbildi: “Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu” izvēlējušies 44% respondentu.