Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Pērk divistabu dzīvokļus, nevis apbūves zemi

Foto - LETAFoto - LETA

Dzīvokļu pircēji turklāt kļuvuši pieticīgāki – agrāko rajonu centru pilsētās visbiežāk pērk nelielus ap 40 kvadrātmetru divistabu dzīvokļus padomju laikmeta apbūves namos, kur viena kvadrātmetra cena pašlaik svārstās caurmērā 300 līdz 350 eiro (ap 210 līdz 250 latu).


 

Toties īpašumiem mazpilsētās un laukos pircējus grūti atrast, to katastrofāli trūkst apbūvei paredzētajiem zemes gabaliem.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober-Haus vērtēšanas serviss” valdes loceklis Andris Šalgūns saka, ka pašlaik laukos dažnedažādu piedāvājumu ir atliku likām. Taču pārdot kādu apbūves zemes gabalu ir gandrīz neiespējami, sevišķi bezcerīgi, ja tas ir tukšā pļavā, kur nav pievilkta elektrība un kurai grūti piekļūt. Jau otro gadu netālu Valmieras uzņēmums nesekmīgi mēģina pārdot ap 2000 kvadrātmetru lielu gruntsgabalu… par 700 latiem. Interesenti pat zvanot un vaicājot, vai piedāvājumā ierakstītajā cenā nav iesprukusi drukas kļūda…

Pircēji kaut cik vēl taujā par brīvajiem, neapbūvētajiem gruntsgabaliem no jauna izbūvētajos ciematos Mārupes, Garkalnes, Ādažu, Babītes un citu Rīgai tuvējo novadu teritorijās. Par 1200 līdz 1500 kvadrātmetru apbūves zemes gabaliem pircēji būtu ar mieru maksāt aptuveni 20 000 līdz 30 000 eiro (aptuveni 14 000 – 21 000 latu). Bet arī tur tos visbiežāk nopērk, ja piedāvātie ir pāri palikušie zemes gabali un ja ciemats ir pilnīgi apbūvēts un labiekārtots. Tāpat pircēji vērtē, cik tālu ir līdz galvaspilsētai vai tuvākajai apdzīvotajai vietai un cik liels ir zemei aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Lielākajās pilsētās gruntsgabalus 800 līdz 1200 kvadrātmetru var pārdot par aptuveni 10 000 eiro. Toties mazpilsētās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000, šādu platību gruntsgabaliem cenas svārstās no 2 līdz 4 latiem par kvadrātmetru. “Ja izdodas pārdot par šādu cenu, tad var teikt, ka pārdevējam ir ļoti palaimējies,” piebilst Andris Šalgūns.

 

Salīdzinājumā ar 2007. gadu apbūves zemes cenas sarukušas par aptuveni 70 procentiem. Pirms pieciem gadiem, piemēram, Rīgai tuvējos Rīgas rajona pagastos apbūves zemes kvadrātmetrs maksāja 75 eiro (ap 50 – 55 latu). Pašlaik – 18 eiro (aptuveni 12 – 13 latu). 2007. gadā Valmierā kvadrātmetrs zemes maksāja 55 eiro (ap 35 – 40 latu), toties pašlaik vien 10 eiro (apmēram 7 latus). Šajā laikposmā līdzīgs kritums piedzīvots Jelgavā – no 40 eiro (ap 30 latu) līdz 10 eiro par kvadrātmetru.

Par apbūves zemes tirgus lielo panīkumu liecina arī darījumu skaita samazināšanās. Piemēram, 2007. gadā agrākajā Rīgas rajonā ar zemi bija 1490 darījumi, toties šā gada pirmajos trijos mēnešos vien 330.

Līdzīga aina vērojama ģimenes savrupnamu tirgū. Salīdzinājumā ar 2007. gadu visās lielākajās pilsētās namu cenas sarukušas vismaz divtik. Piemēram, Rīgai tuvējos pagastos viens apdzīvojamās platības kvadrātmetrs tirgū maksāja 1500 eiro (ap 1000 latu). Pašlaik – 750 eiro (ap 500 latu). 2007. gadā Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā un citās lielākajās pilsētās viena kvadrātmetra cena svārstījās no 950 līdz 1200 eiro. Toties pašlaik tās nekur nepārsniedz 500 eiro (ap 350 latu).

 

Rīgai tuvējos novados pircēji visbiežāk interesējas par 150 līdz 180 kvadrātmetru lieliem namiem cenu robežās no 100 000 līdz 
130 000 eiro (ap 70 000 – 100 000 latu). Pirms iegādes pircēji rūpīgi skatās, kāda ir ēkā iekārtotā apkure un cik varētu būt jāmaksā par ēkas uzturēšanu.

 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aizvadītajos gados krasi pieauguši mājokļa uzturēšanas izdevumi. 2008. gadā vienam cilvēkam caurmērā tie bija vidēji 331 lats. Toties šogad vienam tie varētu sasniegt 400 latu. Taču iedzīvotāju ienākumi nav būtiski pieauguši – 2008. gadā pēc nodokļu nomaksas vidējā alga bija 350 lati, šogad tā varētu būt vien 343 lati.

“Ienākumu samazināšanās un ik gadu augošie rēķini par apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem šajos gados ietekmējuši kreditēšanu – kredītus ņem retāk un mazākas summas,” saka SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Kaut arī kredītu ņēmēju bažas par rītdienu ir mazinājušās, nesen SEB bankā kopā ar aģentūru “Mindscan” veiktā aptauja liecina, ka aptuveni 40 procenti aizņēmēju spiesti atteikties no citiem sadzīvē plānotiem izdevumiem, lai spētu samaksāt kredītu.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņām, 2008. gadā mājsaimniecību kredītu kopējais apjoms bija 6 miljardi 370 miljoni latu. Šogad tas tiek prognozēts par gandrīz ceturtdaļu mazāks – 4 miljardu 827 miljonu latu apmērā. Mājokļu kredīta vidējā summa varētu mazliet pārsniegt 29 000 latu robežu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+