Tehnika
Auto un moto

Pērkam gadsimta sākuma dzelžus: Lietotu auto imports – mazāks, bet pārāk vecs 16

Foto Reuters/Scanpix/LETA

Pirms nedēļas ieskicējām jaunu auto tirgus tendences. Un atzīmējām – sapni par pirmā braucēja laimi piepilda vien septiņi no tūkstoša. Gandrīz trīs reizes vairāk Latvijā jo­projām samierinās ar Rietum­eiropas pārpalikumiem. Un galu galā mūsu satiksmes rīki joprojām ir veci. Lūk, tabuliņa ar pēdējo 15 gadu izmaiņām šajā jomā.

Ko labu sola lietotu auto imports 2016. gadā? Gandrīz neko. Statistika gan rāda nelielu skaitlisku kritumu. Pērn Latvijā pirmoreiz reģistrēti nepilni 43 500 vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 5366 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš. Bet vidējais importētā automobiļa vecums ir pieaudzis no 9,7 gadiem uz 9,8 gadiem. Protams, pieaugums nav liels, bet, ņemot vērā reģistrāciju skaita samazināšanos un vidējā vecuma palielināšanos, varam secināt, ka samazinājums ir bijis to automobiļu segmentā, kas jaunāki par desmit gadiem. Iepriekš minēto apliecina arī automobiļu sadalījums pa vecuma grupām. Gandrīz puse (44%) no visiem importētajiem automobiļiem ir vairāk nekā desmit gadus veci. Jaunāki par četriem gadiem – tikai 14%.

Kāds iemesls importa skaitliskajam kritumam? “Auto asociācija” (Latvijas oficiālo auto tirgotāju apvienība) to skaidro divējādi – daļa lietotu automobiļu pircēju sliecas par labu jauna spēkrata iegādei operatīvajā līzingā, bet otra daļa novērtē jau Latvijā ekspluatētos spēkratus, un sauklis “Tikko no Vācijas” vairs nav pārdošanas garants. Pateicoties CSDD gadiem uzkrātajai odometru rādījumu datubāzei un tirgū ienākot publiski pieejamiem automobiļu vēstures pārbaudes rīkiem, kā, piemēram, “autoDNA.lv”, Latvijā ekspluatētās automašīnas ar pārskatāmu nobraukuma vēsturi tiek vērtētas kā uzticamākas. Reti kurš vairs tic tam, ka bagāts Rietumeiropas iedzīvotājs nopērk jaunu “premium” klases automobili, lai gadā ar to nobrauktu piecpa­dsmit tūkstošus kilometru. Ja arī tā ir, tad tā nav tā automašīna, kas vēlāk būs nopērkama par “sviestmaizi” otrreizējā tirgū.

Populārākais zīmolu trijnieks nav mainījies jau vairākus gadus. Skatoties plašāk – pat pirmais desmitnieks ir praktiski nemainīgs. Populārākais importētais zīmols arī pērn ir bijis “VW” ar 6636 reģistrētiem automobiļiem, kam seko Latvijā tik ļoti populārais zviedru autoražotājs “Volvo” ar 6163 importētiem automobiļiem. Trešajā vietā ir “Audi” ar 5552 automobiļiem. Pieminēšanas vērts ir ceturtajā vietā esošais zīmols “BMW” ar 5050 vienībām. Interesants ir fakts, ka trīs no četriem topa augšgalā atrodamajiem zīmoliem ir “premium” zīmoli. Piektais ir “Opel” (pateicoties “Zafirai”).

Gadsimts Latvijā atnesis strauji augošu ar dīzeļdegvielu darbināmu automobiļu īpatsvaru. Mūsu autoparkā kopumā tādu ir jau vairāk par pusi (2001. gadā bija 9%). Lietoto auto importā pērn tas sasniedza jau 83,4%. “Auto asociācijas” eksperti uzskata – palielinoties vidējam vecumam un dīzeļa automobiļu īpatsvaram, Latvijā ieplūst Rietumeiropā resursus izsmēluši ar dīzeļdegvielu darbināmi automobiļi, kuru uzturēšana vairs nav rentabla – jāmaina cieto daļiņu filtri, atgāzu recirkulācijas sistēmas, augstspiediena sprauslas u. c. komponentes. Nereti Latvijā šo sistēmu nomaiņas vietā praktizē to amputāciju ar saukli – “Tas jau vajadzīgs autoražotājam, nevis braucējam!”

 

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv