Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. septembris, 2012
Drukāt

Pērkot internetā, «neiepirksimies»!


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēdējos gados Latvijā arvien populārāki kļūst dažādu preču un pakalpojumu pirkumi gan pašmāju, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu interneta veikalos. Pēc interneta izpētes uzņēmuma “Gemius Latvia” datiem, interneta veikalos pastāvīgi iepērkas vairāk nekā 60 procenti Latvijas iedzīvotāju.


 

Pēc lietpratēju atzinuma, galvenais iemesls interneta veikalu popularitātei – daudzu preču cenas parasti ir par 15 līdz 25 procentiem zemākas nekā parastajos veikalos. Var nopirkt vajadzīgo preci, neskraidot apkārt pa veikaliem un pat neizejot no mājas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrā (“ECC Latvia”) gan aicina cilvēkus būt apdomīgākiem, iepērkoties interneta veikalos.

 

Sūdzību arvien vairāk

Šāds aicinājums izskan tāpēc, ka pēdējā laikā krasi audzis iedzīvotāju sūdzību skaits par interneta veikalu pakalpojumiem. Pagājušajā gadā to bija vien 47, bet aizvadītajos šā gada mēnešos jau 126. Tā ir aptuveni trešā daļa no visām sūdzībām, kuras šajā laikā saņēmis PTAC. Šo sūdzību skaits pašlaik pārspēj līdz šim visbiežāk saņemtās par lidsabiedrību pakalpojumiem. Kā atzīst PTAC, neapmierināto ar interneta veikalu pakalpojumiem patiesībā ir krietni vairāk, ņemot vērā tālruņa zvanus un e-pasta vēstules ar lūgumiem pēc palīdzības. Pērn astoņos mēnešos to bijis 442, toties aizvadītajos šā gada mēnešos jau 610.

Visbiežāk iedzīvotāji žēlojas par to, ka nav saņēmuši preces vai pakalpojumu, kaut arī nauda bijusi pārskaitīta. Tikpat izplatīta pircēju nerrošana ir preču piegādes kavēšana, tāpat ar pārdevēju sadomātiem ieganstiem atteikšanās apmainīt piegādāto preci, ja tā bijusi bojāta, vēlamās vietā piegādāta cita vai pircējam nav paticis tās izskats.

 

Piemēram, atvēris iepakojumu, pircējs atklāj, ka piegādātā prece neatbilst viņa vēlmēm. Bet interneta veikalā piekrīt to apmainīt pret citu tikai tad, ja piegādātās preces iepakojums… nav aizskarts. Piemēram, atvēris iepakojumu, atklājas, ka tai trūkst lietošanas pamācības latviešu valodā. Bet interneta veikalā aizbildinās, ka pircējs, lūk, to neesot prasījis.

 

PTAC direktore Baiba Vītoliņa stāsta, ka raksturīgākie pārkāpumi: trūkst ziņu par preču pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju; par līguma noteikumiem; nav atklāts, kādos gadījumos pircējam ir tiesības atteikties no preces vai pakalpojuma; nav skaidri norādīts, ar kādiem izdevumiem jārēķinās, pasūtot preci vai pakalpojumu.

Pēdējā laikā Latvijā ir populāri tā sauktie kolektīvās iepirkšanās portāli, piemēram, “perkamkopā.lv”, “zizu.lv”, “citylife.lv” un citi. Pēc interneta izpētes uzņēmuma “Gemius Latvia” datiem, pirkumiem un dažādiem pakalpojumiem pašlaik tos izmanto ap 270 000 iedzīvotāju. Taču, kā atzīst PTAC, arī tur pieļauj minētos tirdzniecības pārkāpumus.

Baiba Vītoliņa teic, ka bieži mūsu iedzīvotāji iekrituši, internetā pasūtot ārzemju ceļojumus ar 50 procentu atlaidi. Viņasprāt, tik lielas atlaides jau vien rada šaubas. “Iedzīvotājiem būtu jāapzinās, ka ārzemēs transporta sabiedrību vai viesnīcu pakalpojumi, kas ietilpst piedāvājuma cenā, nekad nevar būt uz pusi lētāki,” viņa piebilst.

 

PTAC direktore atzīst, ka reizēm pircēji paši iekrīt negodīgu interneta veikalnieku slazdos, bet pēc tam brīnās, ka ir apkrāpti. Piemēram, noslēdz līgumus ar tādiem, kuriem mājas lapā nav atrodams ne viņu nosaukumi, ne adreses. Diemžēl pircēji pavirši izlasa pakalpojuma noteikumus.

 

Tāpat slikti pārzina savas tiesības, piemēram, tiesības pieprasīt pārdevējam apmainīt piegādāto bojātu vai kvalitātei neatbilstošu preci pret citu 14 dienu laikā, skaitot no piegādes dienas.

 

Krāpjas arī 
citās valstīs

Kā atklāj “ECC Latvia” direktore Aija Gulbe, nepatīkami piedzīvojumi mūsu iedzīvotājiem bijuši, iepērkoties interneta veikalos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Sevišķi daudz to ir, pērkot interneta veikalos Britu salās.

Piemēram, kāds Latvijas iedzīvotājs, Britānijas interneta veikalā par 200 eiro pasūtīdams apģērbu un sporta apavus, pretim saņēmis vien apavus par 10 eiro… Pēc tam atklājies, ka interneta veikalu nav iespējams sazvanīt, bet par e-pastā sūtītajām vēstulēm firma neliekas ne zinis. Citā britu interneta veikalā pasūtot sporta apavus par 95 eiro un kurjera klātbūtnē atverot sūtījumu, pircējs atklāja, ka tas ir tukšs… Kādā Francijas interneta veikalā mūsu pircēja pasūtīja savam bērnam rotaļlietas, pārskaitot par tām 105 eiro. Taču pasūtīto preci nesaņēma.

 

Iesaka 
nestrēbt karstu

Baiba Vītoliņa iesaka visiem, kas iepērkas interneta veikalos, vispirms noskaidrot, kādas ir citu iedzīvotāju atsauksmes par preču tirgotāju vai pakalpojuma sniedzēju; cik ilgi viņš strādā tirgū; kādas ir likumos noteiktās patērētāju tiesības un kas ierakstīts piedāvātajos līgumos. Tikpat rūpīgi jāizpēta preces piegādes un maksāšanas kārtība: kādā valūtā tā notiks; kurš segs piegādes izdevumus. Ja prece pasūtīta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vēlams noskaidrot, kādā termiņā iespējams atteikties no preces vai pakalpojuma (ES dalībvalstīs 7 līdz 14 dienās, citās pasaules valstīs tie ir citādi).

 

“ECC Latvia” direktore Aija Gulbe vēsta, ka centrā var palīdzēt tiem mūsu iedzīvotājiem, kas iekūlušies ķezā, iepērkoties citzemju interneta veikalos. Pieminētajos gadījumos mūsu pārstāvjiem sadarbībā ar “ECC United Kingdom” un “ECC France” kolēģiem naudu par nepiegādātajām precēm izdevās atgūt.

 

Iedzīvotāju sūdzību skaita straujais kāpums spiež rīkoties. No 17. septembra PTAC un “ECC Latvia” sācis iedzīvotāju izglītošanu interneta portālā www.percgudri.lv. Tajā lasāmi noderīgi padomi mūsu pircējiem, kas pirkumiem izmanto interneta veikalus Latvijā, citās ES un pasaules valstīs. Portālā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, TV raidījuma “Māmiņu klubs” vadītāja Kristīne Virsnīte, jauno tehnoloģiju lietpratējs Artūrs Mednis un citi sabiedrībā pazīstami ļaudis stāstīs par savu pieredzi, iepērkoties interneta veikalos.

Izglītošanas kampaņa šajā portālā ilgs līdz 28. septembrim. Taču PTAC un “ECC Latvia” sola turpināt iedzīvotāju apgaismošanu arī vēlāk.

 

Uzziņa

Par Eiropas patērētāju centru tīklu (“ECC-Net”)

“ECC-Net” izveidoja Eiropas Komisija, tajā ietilpst 29 Eiropas patērētāju centri (ES dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un Islandes), kas sadarbojas ar mērķi nodrošināt patērētājus ar informāciju par pārrobežu pirkumiem un palīdz rast risinājumus patērētājiem pārrobežu strīdos ar komersantiem.

“ECC-Net” pakalpojumi:

sniedz informāciju par pārrobežu iepirkšanos un nodrošina to, ka patērētāji zina savas tiesības. Tāpat “ECC-Net” nodrošina informāciju par patērētāju tiesībām ES, kā arī savas valsts patērētāju tiesībām;

sniedz padomus un atbalstu jebkuram patērētājam, kuram radušās problēmas, veicot pārrobežu pirkumu;

palīdz patērētājam panākt vienošanos – pozitīvu risinājumu – ar komersantu problēmsituācijā vai strīdā;

“ECC-Net” dalībnieki sadarbojas, organizējot kopīgus projektus, kuru ietvaros tiek pētītas jomas, kas patērētājiem rada vai var radīt grūtības. Tā, piemēram, tiek organizēti kopīgi projekti aviopasažieru tiesību un e-komercijas jomās, norādot Eiropā pastāvošās būtiskākās problēmas;

patērētājiem ir pieejama pārrobežu sūdzības forma, kuru aizpildot “ECC-Net” dalībnieka mājas lapā, patērētāja sūdzība automātiski tiek nosūtīta un reģistrēta kopējā pārrobežu sūdzību datu bāzē “IT-Tool”;

“ECC-Net” sadarbojas arī ar citiem ES izveidotiem tīkliem, piemēram, SOLVIT, kas ir alternatīvs mehānisms Eiropas ekonomiskās zonas iekšējā tirgus problēmu risināšanai, un biežāk risinātās problēmas ir saistītas ar uzturēšanās atļaujām, robežšķērsošanu, profesionālo kvalifikāciju un izglītības atzīšanu, preču savstarpēju atzīšanu, uzņēmējdarbības brīvību, netaisnīgiem nosacījumiem valsts iepirkuma konkursos, kas diskriminē citu ES dalībvalstu pretendentus vai preces. Tāpat “ECC-Net” sadarbojas ar “FIN-Net”, kas ir tīkls finanšu pakalpojumu problēmu atrisināšanai;

veicot viesnīcas rezervāciju;

pērkot tūrisma paketi u. c.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+