Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. maijs, 2015
Drukāt

Pērn atalgojums pieauga visās Baltijas valstīs; visstraujāk Latvijā

Foto: LETAFoto: LETA

"SEB bankas" ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone un "SEB bankas" Latvijā sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis piedalās SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskata prezentācijā "SEB banka" Konferenču centrā.

Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%, liecina jaunākais “SEB bankas” ekspertu veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija visaugstākā – 826 eiro, tai seko Latvija ar 575 eiro un Lietuva – ar 554 eiro.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana.

Pagājušajā gadā algas Latvijā pieauga straujāk nekā iepriekšējos gados, un tas bija lielākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013.gadā algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6%, kas bija lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma temps bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Iepriekšējos gados vidējā bruto samaksa palielinājusies gandrīz visos ekonomikas sektoros, ne tikai tajos, kuros ir augstākais algu līmenis. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, dažās tautsaimniecības jomās nominālais algu līmenis ir būtiski pieaudzis, savukārt atsevišķos sektoros algu līmenis ir zemāks.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo sešu gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008.gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka atalgojuma jomā tendences Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas, tomēr pēdējo sešu gadu laikā atalgojuma procentuālajās izmaiņas atsevišķās nozarēs var redzēt diezgan lielas atšķirības, jo pieprasījuma dinamika pēc darbiniekiem Baltijas valstīs nozaru griezumā ir bijusi atšķirīga.

“Latvijā starp trim nozarēm ar visstraujāk pieaugušo atalgojumu redzamas tādas nozares kā citu pakalpojumu sniegšana un nekustamā īpašuma tirdzniecības jomā, kur daļēji šis atalgojuma kāpums varētu būt saistīts ar aktīvāku nodokļu dienestu darbību ar mērķi izskaust izvairīšanos no nodokļiem. Dažos gadījumos “aplokšņu algas” tika legalizētas, tādējādi uzlabojot algu statistisku. Taču tajā pašā laikā izglītībā un valsts pārvaldē nodarbinātajiem algas ir zemākas nekā pirmskrīzes periodā – vidējās algas šajās jomās ir attiecīgi par 7,5% un 1,5% zemākas,” teica Rudzītis.

Lietuvā lielākais algas pieaugums krīzes un pēckrīzes periodā vērojams informācijas un komunikācijas uzņēmumos (par 37,5% salīdzinājumā ar 2008.gadu), ūdens apgādes un atkritumu apsaimniekošanas jomā (par 22,5%) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā (par 17,7%). Kā liecina statistika, Lietuvā pirmskrīzes algu līmenis nav sasniegts celtniecībā (vidējā alga kritusies par 10,6% salīdzinājumā ar 2008.gadu) un valsts pārvaldē (par 2,3%).

Igaunijā vislielākais algu kāpums ir elektroenerģijas, gāzes, siltuma apgādes un gaisa kondicionēšanas nodrošinājuma jomā – vidējā alga salīdzinājumā ar 2008.gadu ir augusi par 49,1%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādes jomā vidējā alga ir pieaugusi par 36,8%, bet lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā algas kāpums sešu gadu laikā sasniedzis 31,7%. Citu pakalpojumu sniegšanas jomā vērojama pēdējos sešos gados vērojama vissliktākā algu dinamika – kritums par 5,8% salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni.

“SEB bankas” eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā secinājuši arī, ka Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, turpretī Lietuvā šis līmenis vēl nav pārsniegts.

Igaunijā un Latvijā bija nepieciešami seši gadi, lai strādājošo reālie ienākumi, ņemot vērā inflāciju, pārsniegtu to ienākumu līmeni, kāds bija pirms krīzes. Savukārt Lietuvā pirmskrīzes līmenis joprojām vēl nav sasniegts un strādājošo pirktspēja joprojām ir mazāka nekā 2008.gadā.

2014.gadā Baltijas valstīs strādājošo reālā neto alga visstraujāk pieauga Latvijā – vidēji par 8%. Lietuvā un Igaunijā strādājošo reālie ienākumi pērn palielinājās par aptuveni 5%. Latvijā 2014.gadā strādājošo reāla neto alga par 2,3% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. 2014.gada pēdējā ceturksnī strādājošo pirktspēja bija par 3,2% lielāka nekā 2008.gada pēdējā ceturksnī.

Igaunijā pērn reālā neto alga par 3% pārsniedza 2008.gadā sasniegto reālo algu līmeni, turklāt 2014.gada pēdējā ceturksnī strādājošo reālie ienākumi bija par 4,3% lielāki nekā 2008.gada otrajā ceturksnī, kad tika sasniegts pirmskrīzes perioda augstākais algu līmenis.

Lietuva atpaliek no pārējām Baltijas valstīm – pērn reālā neto alga bija par 4,2% mazāka nekā 2008.gadā.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Rudzītis skaidroja, ka nominālās algas palielināšanās un zemā inflācija sekmējusi strādājošo pirktspējas uzlabošanos.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+