Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. maijs, 2014
Drukāt

Pērn ēnu ekonomika Latvijā augusi, kaimiņvalstīs – samazinājusies

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pērn ēnu ekonomika Latvijā augusi, Lietuvā un Igaunijā – samazinājusies, liecina jaunākais pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs. No sektoriem pērn Latvijā būtiski audzis ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā.

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinājumā ar 2012.gadu augot par 2,7 procentpunktiem.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā pagājušajā gadā ēnu ekonomika sarukusi – Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija 15,7% no IKP, gadu iepriekš šis rādītājs bija 19,2%, stāstīja pētījuma par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs autors, “SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra” direktors Arnis Sauka.

Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas indekss pērn bija 15,3%, 2012.gadā – 18,2%.

Sauka skaidroja, ka pērn Latvijā ēnu ekonomikas kāpumu galvenokārt veicināja peļņas neuzrādīšana. Iepriekšējā pētījumā pētnieks politikas veidotājus aicinājis vairāk pievērst uzmanību aplokšņu algām, kas joprojām ir būtiska problēma, taču tagad vairāk uzmanības jāpievērš peļņas slēpšanai – peļņas neuzrādīšanas apjoms audzis līdz aptuveni 20% Latvijā.

Darbinieku neuzrādīšanas apjoms pērn Baltijā palicis aptuveni iepriekšējā līmenī, arī aplokšņu algu apjoms nedaudz krītas, lai gan tā saglabājas kā nopietna problēma.

Pērn Latvijā auga kukuļdošanas apjomi. Latvijā, lai iegūtu valsts pasūtījumu, ir jāmaksā aizvien vairāk. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs krītas.

No Latvijas reģioniem ēnu ekonomika visvairāk augusi Rīgā un Rīgas apkaimē, kā arī Kurzemē.

No sektoriem pērn ļoti audzis ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā, kamēr pārējās nozarēs nav būtisku izmaiņu. No vienas puses, tās ir sliktas ziņas, bet, no otras puses, tās ir labas ziņas no makroekonomiskā viedokļa, proti, būvniecības nozare aug tad, kad uzlabojas kopējā situācija ekonomikā, skaidroja Sauka.

Pētījums atklāj, ka Latvijā apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos gados ir augusi un samazinājies to skaits, kas ir neapmierināti ar dienesta darbu. Sauka vērtēja, ka šīs ir labas ziņas ieņēmumu dienestam, lai gan institūcijai vēl ir kur augt, jo kaimiņvalstīs apmierinātība ar nodokļus administrējošo institūciju ir vēl augstāka.

Nopietna problēma ir uzņēmēju neapmierinātība ar nodokļu politiku Latvijā – neapmierinātība ar valdības nodokļu politiku Latvija ir augsta un nemazinās. Tas ir nopietns signāls Latvijas politikas veidotājiem, atzina pētnieks. Ne Lietuvā, ne Igaunijā neapmierinātība ar nodokļu politiku nav tik izteikta.

Salīdzinoši slikta ir arī situācija ar biznesa likumdošanas kvalitāti, vērtēja pētnieks, proti, 2013.gadā Latvijā 60,7% bija neapmierināti ar biznesa likumdošanas kvalitāti Latvijā.

Sauka atzina, ka diezgan katastrofāli ir rādītāji, kas raksturo valdības atbalstu uzņēmējiem, ar to vairāk nekā puse ir neapmierināti.

Pētījuma autori secinājuši, ka mazajos uzņēmumos ir vairāk ēnu darbības. Pēc Saukas teiktā, jo vairāk runā ar maziem uzņēmumiem, jo vairāk redzams, ka uzņēmēji jau no sākuma iesaistās biznesā ar domu, ka nemaz nemaksās nodokļus.

Ēnu ekonomikas indekss Latvijā 2009.gadā bija 36,6% no IKP, 2010.gadā – 38,1% no IKP, 2011.gadā – 30,2% no IKP, 2012.gadā – 21,1% no IKP.

Indekss tiek veidots, katrā Baltijas valstī izvaicājot ap 500 uzņēmumu. Intervijas veic pētījumu uzņēmums SKDS.

Pētījums veikts sadarbībā ar pētnieku Tāli Putniņu, un šāds pētījums tiek veikts jau kopš 2009.gada.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+