Pērn Latvijā dibināts par 34% vairāk jaunu uzņēmumu 0
Latvijā kopumā 2011.gadā dibināts 18 041 jauns uzņēmums, kas ir par 34% vairāk nekā 2010.gadā, kad dibināts 13 421 jauns uzņēmums, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija.
Kā atzīmē “Lursoft”, pērn sasniegts lielākais jaundibināto uzņēmumu skaits kopš 1994.gada.
Salīdzinoši straujo pieaugumu “Lursoft” skaidro ar mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbības tiesiskā regulējuma ieviešanu. Uzņēmums secina, ka jauno uzņēmumu dibināšana nav tieši saistīta ar ekonomiskās vides aktivitātes pieaugumu, bet gan vairāk ar tām nišām, kuras nodrošina mazkapitāla SIA statuss.
Pagājušajā gadā likvidēti 3914 uzņēmumi, kas ir 2,26 reizes mazāk nekā 2010.gadā, kad likvidēti 8835 uzņēmumi. Tādējādi aktīvo uzņēmumu skaits 2011.gadā palielinājies par vairāk nekā 14 000, sasniedzot rekordu – valstī ir 184 459 nelikvidētu uzņēmumu.
Kopš 1991.gada, kad Latvijā sākta uzņēmumu reģistrācija, kopumā ir tikuši reģistrēti 275 789 saimnieciskās darbības subjekti, no tiem līdz šā gada 1.janvārim likvidēti 91 330 uzņēmumi.
Analizējot 2011.gada datus par jaunu uzņēmumu reģistrāciju Latvijas novados, “Lursoft” secina, ka visstraujākais jaunu uzņēmumu reģistrācijas temps jeb uzņēmumu skaita pieaugums pret nelikvidēto uzņēmumu skaitu pagājušā gadā bijis novados, kuri atrodas ap Rīgu.
Septiņos novados jaunu uzņēmumu reģistrācijas tempi pagājušā gadā pārsnieguši 10% atzīmi – Garkalnes novadā pieaugums sasniedzis 14,87%, Babītes – 13,55%, Ķekavas – 12,8%, Ādažu – 12,12%, Stopiņu – 11,55%, Carnikavas – 11,05%. Pirmajā divdesmitniekā ir arī pārējie Rīgas tuvumā esošie novadi – Baldones, Olaines, Salaspils, Siguldas u.c.
Straujo pieaugumu Pierīgas reģionā “Lursoft” skaidro, pirmkārt, ar iepriekšējo gadu privātmāju celtniecību Rīgas tuvumā, kā dēļ šajos novados ir palielinājies ekonomiski aktīvu iedzīvotāju skaits un uzlabojusies pārējā infrastruktūra. Ņemot vērā atviegloto reģistrācijas procesu mikrouzņēmumiem, kā arī nodokļu optimizācijas iespējas, daudzas personas izvēlas sākt uzņēmējdarbību.
Otrkārt, šo tendenci ietekmē neadekvātā nekustamā īpašuma nodokļa un citu izmaksu politika, kas spiež uzņēmējus pamest Rīgu un lielākās pilsētas, kur šīs izmaksas ir nereti nesamērīgi augstas, uzskata “Lursoft”.
Lai arī Rīgā pagājušā gadā vērojams jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugums par 6,48%, tai pašā laikā galvaspilsētā likvidēts ievērojams uzņēmumu skaits, kā arī skaita pieauguma tempi jau vairākus gadus bijuši zemāki nekā citviet. Rīgā nelikvidēto uzņēmumu skaits pret kopējo skaitu valstī jeb “uzņēmumu blīvums” ir sarucis no 48,6% uz 46,13%.
Lai arī Rīgā dzīvo aptuveni viena trešdaļa no valsts iedzīvotājiem, tajā atrodas gandrīz puse jeb 46% uzņēmumu, un tajos patlaban ir koncentrēts 74,1% no valstī reģistrētā uzņēmumu pamatkapitāla.
Uzņēmumu koncentrācijas samazināšanās pilsētās, vairāk orientējoties uz piepilsētu novadiem vērojama visās valsts nozīmes pilsētās. Tajās koncentrētais uzņēmumu skaits pret valstī nelikvidēto uzņēmumu kopskaitu samazinās. Vismazāk tas samazinājies Ventspilī, nemainīgs palicis vienīgi Jēkabpilī. “Kopumā to var uzskatīt par pozitīvu novadu reformas rezultātu, jo ekonomiskās dzīves aktivizēšanās ārpus pilsētām uzlabos kopējo stāvokli šajos novados,” vērtē “Lursoft”.
Pagājušā gadā pozitīvi jaunu uzņēmumu skaita pieauguma tempi vērojami visās valsts nozīmes pilsētās – aiz Rīgas otrajā vietā ir Jūrmala ar 5,95% pieaugumu, Valmiera ar 5,32%, Jelgava ar 4,96%, Jēkabpils ar 4,91%, Daugavpils ar 3,8%, Liepāja ar 2,9%, Rēzekne ar 2,82%.
Par spīti ļoti straujam jaunu uzņēmumu skaita pieaugumam pagājušā gadā, deviņos novados uzņēmumu skaits samazinājies vai palicis nemainīgs. Vairākus gadus tas vērojams Latgales un austrumu pierobežas novados – Baltinavas novadā tas samazinājies par 1,12%, samazinājums vērojams arī Rugāju, Ciblas, Viļakas, Kārsavas, Riebiņu novados.
“Lursoft” norāda, ka, nemainoties nodokļu un reģionālai politikai, šīs tendences turpināsies. Lai nodrošinātu vienmērīgu attīstību, valstij būtu jāsekmē to novadu attīstība, kuri gadiem ilgi zaudē savus iedzīvotājus un sekojoši – arī ekonomisko pamatu to pastāvēšanai, paziņojumā vēsta uzņēmums.
