×
Mobilā versija
+5.7°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Piektdiena, 27. aprīlis, 2018
23. janvāris, 2018
Drukāt

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā (1)

Foto - LETAFoto - LETA

2017.gadā noslēgto Eiropas Savienības (ES) fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā, aģentūru LETA informēja Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA direktore Anita Krūmiņa stāstīja, ka 2017.gads ir bijis aktīvs gan aģentūrai, gan ES fondu finansējuma saņēmējiem. Nu jau ar fondu atbalstu īstenošanas fāzē ir projekti par vairāk nekā trim miljardiem eiro no kopējās šī perioda 4,4 miljardu “aploksnes”.

“Aģentūra ir gatava sniegt atbalstu, lai iespējami raitāk un sekmīgāk ES fondu finansējums nonāktu savā galamērķī, taču tur neiztikt arī bez rūpīga finanšu plānošanas un risku izvērtēšanas darba finansējuma saņēmēju pusē. Šajā gadā īpašu uzmanību veltīsim šiem aspektiem, organizējot informatīvus pasākumus projektu īstenotājiem, jo projekta mērķu sasniegšana plānotajā laikā un apjomā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas jāņem vērā, saņemot ES fondu atbalstu,” stāstīja Krūmiņa.

Pieeja ES fondu līdzekļu investīcijām 2017.gadā nodrošināta 31 no jauna izsludinātās projektu atlases ietvaros, kas papildinājušas jau iepriekš izsludināto vai jau noslēgto atlašu kopumu. Pērnā gada nogalē fiksētais atlikušais šī plānošanas perioda ES fondu finansējuma apjoms, par kuru vēl plānots izsludināt atlases, ir vien 12%.

Finansiāli apjomīgākie projekti, par kuru īstenošanu 2017.noslēgti līgumi, ir Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība par 65,7 miljoniem eiro, Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē par 37,6 miljoniem eiro, VAS “Latvijas dzelzceļš” Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība – 37 miljoni eiro un Izglītības kvalitātes valsts dienesta projekts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai par 31,3 miljoniem eiro.

Uzraugot īstenošanā esošos ES fondu projektus, gada laikā CFLA speciālisti ir veikuši 546 pārbaudes projektu īstenošanas vietās, kā arī 460 iepirkumu dokumentācijas pārbaudes, kas finansējuma saņēmējiem ļauj kvalitatīvāk īstenot iepirkumu procedūras projektu īstenošanai.

Lai klientiem un potenciālajiem ES fondu projektu īstenotājiem nodrošinātu visaptverošu un aktuālu informāciju par ES fondu programmām un projektu ieviešanas jautājumiem, 2017.gadā organizēti ap 150 informatīvo pasākumu, skaidrojot pieejamā ES fondu atbalsta programmu nosacījumus un sniedzot atbalstu projektu īstenošanā. Seminārus gada laikā klātienē apmeklējuši vai interneta tiešraidēs vērojuši kopumā ap 5000 interesentu. Šā gada martā notiks kārtējais semināru cikls par labo praksi ES fondu projektu īstenošanā, šajā reizē īpašu uzmanību pievēršot finanšu plānošanas un risku izvērtēšanas jautājumiem.

Lielu uzmanību CFLA veltī klientu apkalpošanas jautājumiem, un viens no aspektiem ir maksimāli ērtas un ātras saziņas nodrošināšana, kā arī projekta vadības procesa pārskatāmība, ko nodrošina ES fondu projektu e-vide. Aizvadītajā gadā e-vides lietotāju skaits ir ievērojami audzis – to pašreiz izmanto gandrīz 3300 lietotāju un tikai dažu projektu īstenotāji vēl nav pieteikušies e-vides izmantošanai projektu vadībā, tādējādi ES fondu projektu vadība lielākoties norit elektroniski.

Lai pastāvīgi uzraudzītu klientu apkalpošanas kvalitāti, CFLA ik gadu rīko klientu aptauju. Vairāk nekā 550 respondentu vērtējumi liecina, ka 97% respondentu ir apmierināti ar aģentūras pakalpojumu kvalitāti, turklāt trešdaļa no tiem ir jauni klienti, kuri sadarbību ar CFLA ir izveidojuši tieši 2017.gadā. Izteiktos ierosinājumus ņemsim vērā, pilnveidojot darba procesu, lai sadarbība, investējot ES fondu līdzekļus, būtu vēl sekmīgāka.

Vērtējot aizvadīto gadu un sasniegtos rezultātus, īpaši būtisks ir Eiropas Komisijas novērtējums, kas atzinusi, ka Latvija demonstrē rūpīgu sākotnēju stratēģisko plānošanu, kā ar pieejamajiem līdzekļiem radīt vislielākās pārmaiņas – modernizēt, reformēt, attīstīt prioritārās nozares un risināt citus jautājumus efektīvā partnerībā ar iesaistītām pusēm un sabiedrības pārstāvjiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā to īsti izmantoja?

Draugiem Facebook Twitter Google+