Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. oktobris, 2012
Drukāt

Pērn reģistrēti vairāk nekā 11 000 pirmreizējo onkoloģisko pacientu

Foto-LETAFoto-LETA

2011.gads ir bijis pirmais gads, kad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 11 000 pirmreizējo onkoloģisko pacientu Latvijā. No tiem 1200 gadījumos pacientiem atklāts krūts vēzis, tādējādi padarot to par biežāko onkoloģisko saslimšanu, – līdz šim visbiežāk pacientiem konstatēts plaušu vēzis, 5.oktobrī preses konferencē pastāstīja Latvijas Onkoloģijas centra galvenais onkologs Jānis Eglītis.

2011.gads ir arī pirmais gads, kad no ļaundabīgajām saslimšanām miruši vairāk nekā 6000 pacientu.

Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sieviešu vidū jeb aptuveni ceturtā daļa no visiem sievietēm konstatētajiem ļaundabīgajiem audzējiem. Krūts vēža pacientu skaits turpina palielināties, tomēr mirstības rādītāji ir stabilizējušies, ko lielā mērā varētu saistīt ar to, ka ārstēšana kļuvusi efektīvāka un daļa pacientu pēc palīdzības vēršas agrīnās vēža stadijās.

Eglītis norādīja, ka pieaudzis gados veco pacienšu skaits, tāpēc ir jādomā, ko darīt ar skrīninga programmu, – iespējams, to vajadzētu piedāvāt ne tikai sievietēm līdz 69 gadu vecumam, bet arī vecākām kundzēm, jo tās ir finansiāli ierobežotas pensijas vecuma sievietes. Gandrīz pusē gadījumu vēzis atklāts sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Trešdaļa saslimušo sieviešu ir vecākas par 70 gadiem, bet jaunākas par 50 gadiem ir aptuveni 17%.

Otra biežākā vēža lokalizācijas vieta sievietēm ir resnā un taisnā zarna, bet trešais izplatītākais saslimšanas veids ir ādas vēzis. “Šodienas ikdiena ir jauni pacienti, kam ir nedaudz pāri 30 līdz 40 gadiem, kas ir intensīvi apmeklējuši solārijus un dabūjuši šīs kaites,” atzina Eglītis. Viņš uzsvēra, ka ādas vēzi ir iespējams pilnībā izārstēt, taču liela ietekme ir tam, kā tiek izglītota jaunatne.

Ādas vēža pacientu skaits turpina palielināties, tomēr labā ziņa ir tā, ka tas ir vieglāk ārstējams un mirstība no šīs saslimšanas ir niecīga. Ādas vēzis visbiežāk tiek identificēts pirmajā stadijā un ir viegli novēršams ar ķirurģisku iejaukšanos. Eglītis piebilda, ka pērn konstatēti aptuveni 200 melanomas gadījumi, turklāt pacientu vidū ir arvien jaunāki cilvēki, kas galvenokārt saistīts ar paradumu maiņu pavadīt laiku dienvidu kūrortos, pakļaujot sevi saules un solāriju ietekmei.

Arī vīriešiem onkoloģisko saslimšanu rādītāji pērn pirmo reizi mainījušies, un par visbiežāk izplatīto onkoloģisko saslimšanu kļuvis prostatas vēzis. Otra biežākā saslimšana ir plaušu vēzis, bet trešajā vietā ir resnās un taisnās zarnas vēzis. Eglītis norādīja, ka prostatas vēža saslimšanas gadījumu skaits ir strauji audzis, tomēr to lielā mērā var skaidrot ar to, ka uzlabojušās izmeklējumu metodes un iespēja atrast sliktās šūnas ir daudz lielāka. Vienlaikus vērojama pozitīva tendence, ka pieaug pirmās un otrās stadijas pacientu skaits, kas dod lielākas cerības uz labu rezultātu.

“Vīriešiem saslimstība ir nedaudz zemāka nekā sievietēm, bet aptuveni 80% ir tieši prostatas vēža gadījumi – vairāk nekā 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Plaušu vēzis ir tuvu tiem pašiem rādītājiem, bet kolorektālais vēzis ir daudz retāks,” skaidroja Eglītis.

Agresīvākais un bieži visvēlīnāk diagnosticētais audzējs ir plaušu vēzis, un liela daļa vīriešu, kas ar to saslimuši, iet bojā aptuveni gada laikā. Plaušu vēža saslimstības tendencēs vērojama stabilizācija – saslimstības rādītāji samazinās. “Manuprāt, tas nav tik daudz mūsu aktivitāšu dēļ smēķēšanas apkarošanā, bet gan tāpēc, ka vīrieši vienkārši nenodzīvo tik ilgi. Pamatā saslimšanas vecums ir 60 līdz 70 gadi – Latvijā vīrieša vidējais dzīves ilgums ir apmēram tikpat ilgs un liela daļa līdz plaušu vēzim nenodzīvo,” norādīja Eglītis.

Prostatas vēzis ir krietni labāk ārstējams, līdz ar to šie pacienti dzīvo ilgāk. Kuņģa vēzis ir samērā vēlīni diagnosticējams, līdz ar to ārstēšana norit smagi, tomēr šī ir vienīgā onkoloģiskā saslimšana, kurā pacientu skaits samazinās.

Savukārt, skaidrojot strauji augošos saslimstības rādītājus ar resnās un taisnās zarnas vēzi, Eglītis skaidroja, ka tas, visticamāk, saistīts ar rietumniecisku dzīvesveidu, liekā svara problēmām, mazkustīgumu, nepareizu uzturu. Ģenētiski mantoti ir tikai 5 līdz 10% no šiem audzējiem. Vienlaikus resnās un taisnās zarnas skrīninga programmā vērojama gaužām zema iedzīvotāju atsaucība – tikai 8% atsaucas aicinājumam pārbaudīties, kaut arī šī skrīninga programma tiek īstenota caur ģimenes ārstu institūciju.

Nedaudz pieaugusi atsaucība dzemdes kakla vēža skrīninga programmā, kas tika sākta 2009.gadā. “Pieaugums ir redzams, bet tas nav tik straujš, kā mēs būtu vēlējušies, jo, lai dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīninga programmas varētu uzskatīt par pietiekami efektīvām, atdevei jābūt vismaz 70%,” norādīja Eglītis.

Mirstība no onkoloģiskajām slimībām gan nav ievērojami pieaugusi, jo ir uzlabojusies ārstēšana, pieejami jauni preparāti un pieaug pacientu īpatsvars, kas pēc palīdzības vēršas agrīnās vēža stadijās, tomēr joprojām 65 līdz 70% saslimušo pie ārsta vēršas novēloti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+