Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. jūnijs, 2013
Drukāt

Pērn turpināja nostabilizēties Latvijas finanšu sistēma

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pagājušajā gadā turpinājās Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes nostiprināšanās, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu stabilitātes pārskatā. 2012”. 2012.gadu raksturo iekšzemes makrofinansiālās vides attīstība, kas veicināja finanšu sistēmas stabilitātes nostiprināšanos un kredītiestāžu pelnītspējas atgūšanu.

Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, kredītiestādes kopumā turpināja uzturēt augstu kapitalizācijas un uzkrājumu līmeni, saglabājot lielu neparedzēto zaudējumu absorbētspēju. Kredītiestāžu finansējuma struktūrā auga īstermiņa finansējuma īpatsvars, bet, tā kā joprojām bija liels kredītiestāžu likvīdo aktīvu īpatsvars, kopumā saglabājas augsta kredītiestāžu spēja absorbēt finansējuma aizplūdes šokus.

Lai gan ekonomiskā izaugsme Eiropā kļuva vājāka un ārējie riski joprojām saglabājās augsti, līdz ar stabilizāciju Eiropas un pasaules finanšu tirgos un pasākumiem Eiropas Monetārās savienības stiprināšanai ārējie riski Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei 2012.gadā nedaudz mazinājās. Turklāt tos līdzsvaroja stabilā situācija galvenajās Ziemeļvalstu mātesbankās un to mītnes zemēs, kā arī kopumā pozitīvais ekonomiskās izaugsmes temps galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Pozitīvās tendences makrofinansiālajā vidē pērn veicināja nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību maksātspējas pakāpenisku pieaugumu, kā arī Latvijas kredītreitinga un tā nākotnes vērtējuma uzlabojumu un strauju riska uztveres un procentu likmju samazināšanos valdības vērtspapīru tirgū.

2012.gadā nedaudz samazinājās kredītiestāžu kredītrisks, jo līdz ar labvēlīgajām norisēm tautsaimniecībā, pakāpenisku aizņēmēju maksātspējas uzlabošanos un parādu sloga mazināšanos, kā arī kredītiestādēm attīrot bilances no bezcerīgajiem kredītiem un aktīvāk strādājot ar problemātiskajiem kredītiem, turpinājās kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās. Turklāt kavēto un pārstrukturēto kredītu apjoma kritums paātrinājās.

Pagājušajā gadā turpinājās saistību samazināšanās process un kredītiestāžu aktīvi saruka. Iepriekšējos gados izsniegto kredītu pamatsummas atmaksas apjoms joprojām pārsniedza no jauna izsniegto kredītu apjomu. Taču kredītportfeļa gada samazināšanās temps būtiski palēninājās, jo aktivizējās nefinanšu sabiedrību kreditēšana.

Nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc kredītiem pieauga, un nefinanšu sabiedrību kredītu standartus labvēlīgi ietekmēja kredītiestāžu konkurence, labāks nefinanšu sabiedrību maksātspējas un makroekonomiskās situācijas vērtējums, kā arī pašu kredītiestāžu finansiālā stāvokļa uzlabošanās. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegtais kredītu apjoms joprojām bija neliels, atspoguļojot šauro potenciālo maksātspējīgo aizņēmēju loku mājsaimniecību sektorā.

Kredītiestāžu finansējuma struktūrā saglabājās līdzšinējās tendences – līdz ar kopējā kredītportfeļa sarukumu turpināja samazināties Ziemeļvalstu mātesbanku resursi Latvijas meitasbankās, saglabājās stabils rezidentu noguldījumu atlikums, savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga. Sarūkot no mātesbankām saņemtajiem ilgtermiņa finanšu resursiem un augot īstermiņa noguldījumu atlikumam, kredītiestāžu pasīvos samazinājās ilgtermiņa resursu īpatsvars un pieauga kredītiestāžu aktīvu un pasīvu termiņstruktūras nesabalansētība.

Latvijas Bankas veiktie likviditātes stresa testi, kas novērtē resursu aizplūdes iespējamo seku nozīmīgumu, liecina, ka, kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem saglabājoties augstā līmenī, kredītiestāžu spēja absorbēt resursu aizplūdes šokus kopumā ir augsta, tai skaitā arī tām kredītiestādēm, kuras piesaista īstermiņa nerezidentu noguldījumus, jo tie lielākoties tiek izvietoti likvīdos parāda vērtspapīros vai noguldījumos lielās ārvalstu kredītiestādēs ar augstu kredītreitingu, un šo kredītiestāžu likviditātes rādītāji kopumā ir augsti.

Tomēr kredītiestādēm, kuras piesaista apjomīgus īstermiņa nerezidentu noguldījumus, pastiprināta vērība jāpievērš potenciālo likviditātes un finansējuma risku ierobežošanai, brīdina Latvijas Bankas ekonomisti.

Lai nodrošinātu, ka arī turpmāk kredītiestādes, kuras koncentrējas uz nerezidentu apkalpošanu, uztur riskiem atbilstošus likviditātes rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šogad pastiprināja likviditātes prasības. Katrai kredītiestādei, kuras nerezidentu noguldījumu atlikums pārsniedz 20% no kredītiestādes aktīviem, saskaņā ar starptautisko finanšu uzraudzības standartu “Bāzele II” tiek individuāli noteikts augstāks likviditātes rādītājs, kas var pat divas reizes pārsniegt minimālo likviditātes rādītāja prasību. Turklāt uz nerezidentu apkalpošanu vērstajām kredītiestādēm tiek piemērotas arī paaugstinātas kapitāla prasības un kopumā stingrāka klātienes un neklātienes uzraudzība.

Pērn pieauga kredītiestāžu absolūtie peļņas rādītāji, tās turpināja uzturēt augstu kapitalizācijas un uzkrājumu līmeni, saglabājot labu neparedzamo zaudējumu absorbētspēju.

Turklāt lielāko daļu no kredītiestāžu kapitāla veido pirmā līmeņa kapitāls, norādot uz to, ka Latvijas kredītiestādes jau tagad spēj pilnībā izpildīt topošās “Bāzele III” kapitāla prasības.

Pārskatā prognozēts, ka 2013.gadā gaidāma turpmāka iekšzemes makrofinansiālās vides uzlabošanās un Latvijas finanšu sistēmas nostiprināšanās. Taču norises ārējā vidē, īpaši saistībā ar eirozonas valstu parādu krīzi, saglabājas kā galvenais Latvijas finanšu sistēmas nenoteiktības un sistēmiskā riska avots, īpaši ņemot vērā to, ka mājsaimniecību maksātspēja joprojām ir ierobežota.

Tiek prognozēts, ka turpinās uzlaboties kredītu kvalitāte. To noteiks mērens aizņēmēju maksātspējas pieaugums un kredītiestāžu bilanču attīrīšana no bezcerīgajiem un problemātiskajiem kredītiem. Paredzams, ka nefinanšu sabiedrību maksātspējas atjaunošanās joprojām notiks ātrāk nekā mājsaimniecību maksātspējas atjaunošanās. Šogad un 2014.gadā varētu paātrināties kredītiestāžu bilanču attīrīšana no problemātiskajiem mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem. Pieaugs pabeigto maksātnespējas lietu skaits.

Turpinoties izaugsmei, palielināsies pieprasījums pēc kredītiem un konkurence kredītņēmēju piesaistīšanā. Taču arī 2013.gadā būtiski atšķirsies mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kreditēšanas temps. Nefinanšu sabiedrību kreditēšanu veicinās gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktoru turpmāka uzlabošanās. Vienlaikus, saglabājoties ierobežotai mājsaimniecību maksātspējai, mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms joprojām būs neliels.

Kredītiestāžu finansējuma struktūrā turpināsies līdzšinējās tendences. Svarīgi, lai nerezidentu apkalpošanas potenciālie riski arī turpmāk tiktu pastiprināti vēroti un ierobežoti, akcentē centrālā banka.

Tiek prognozēts, ka kredītiestāžu 2013.gada peļņa varētu būt līdzvērtīga 2012.gada peļņai vai pat nedaudz lielāka.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+