Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. janvāris, 2016
Drukāt

Pērn Zemessardzē iestājušies 1210 cilvēki (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Pagājušā gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki – 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem, liecina informācija Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā “Sargs.lv”.

Savukārt no Zemessardzes pērn izstājās vai tika izslēgti 1197 zemessargi. Galvenie iemesli Zemessardzes pamešanai ir ilgstoši neapmeklētas mācības, pašu zemessargu vēlēšanās vai arī maksimālā vecuma sasniegšana.

Pērn Zemessardze sāka paaugstinātas gatavības rotu sagatavošanu, kuras tika veidotas jau 2014.gadā, kad Zemessardzes komandiera uzstādījums bija izveidot katrā Zemessardzes novadā vienu sagatavotu paaugstinātas gatavības rotu.

Pērn arī tika sākts četru gadu apmācību cikls ar mērķi 2018.gadā katrā Zemessardzes bataljonā nokomplektēt paaugstinātas gatavības rotu. Pērn tika sākts pirmais cikls, kas ilga 30 dienas.

Apmācību jomā Zemessardze esot spērusi lielu soli uz priekšu. Pērn pirmo reizi četri Kiberaizsardzības vienības zemessargi pēc vienotas programmas trīs mēnešu garumā kopā ar karavīriem apguva virsnieka speciālista kursu, absolvēja to un saņēma virsnieka speciālista pakāpes.

2015.gadā Zemessardze sadarbībā ar Mācību vadības pavēlniecību un Nacionālo aizsardzības akadēmiju īstenoja arī 2014.gadā sākto projektu – Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursu, kur apmācāmie kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem apguva nepieciešamās zināšanas un izkopa prasmes, kas nepieciešamas, lai vadītu Zemessardzes kājnieku vada personālu rotas sastāvā.

Jau ziņots, ka iedzīvotāju interese par iestāšanos Zemessardzē pieauga kopš 2014.gada, kad saasinājās Ukrainas krīze. Nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu un jaunsargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Lai kaut necik apmācītu jauno zemessargu, nepieciešami daudzi sūra darba gadi, līdzekļi … Ja katru gadu pa tūkstotim iet projām, tad ko lepoties par tādu pašu skaitu uzņemtajiem. Svarīgāk ir noturēt spējīgos, fiziski spēcīgos, psiholoģiski noturīgos. Pašlaik zemīši ir nožēlojamā stāvoklī ar savām “divdesmit apmācības dienām gadā” . Tikai Leonīds viens pats ir šobrīd pilnīgi gatavs valsts aizsardzībai. Armijas vīriiem šie “bērni ierakumos” izskatās nožēlojami.

  2. Gan mētājas ar resursu 1100 aizgāja un tikai labvēlīga ārpolitiskā ssituācija nodrošināja šo 0-balansu.iemesli aiziešainai ,neapmeklējumam ir triviāli atieksme un ZS loma LV aisardzības sistēmā . Uzskaitīt nau vērts ,sākt var bet pabeikt grūti. Tā nau IGAUNIJA ar vareno 4000 ”Kaitsellit”. teiktais -8000 karēvju ir labs rādītājs = 2 brigādes x4000 ,plāns 2020 tatad 4 gadi panākt 13.000 tas ir 3 brigādes x4000,vajag 4xbrigādes(17.000) tām jabūt apgādātām un standartizētām ar ARMIJU. Armijai kaujas daļas nevajadzētu pārsniegt 2500-3000.

  3. Kas komandēs z-sargus, kas nac bruņ sp un kas NATO valstu sp , ja kas sāksies?

Draugiem Facebook Twitter Google+