Mobilā versija
-0.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
22. janvāris, 2017
Drukāt

Pērnā gada beigās atkal strauji pieauguši valsts budžeta izdevumi (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Straujš izdevumu pieaugums valsts budžetā tieši gada pēdējā mēnesī jau ir kā tradīcija, kas atkārtojas gadu no gada, un arī 2016.gada decembris nav bijis izņēmums, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Plānojot budžetu, bija paredzēts, ka atlīdzībām valsts pārvaldes iestādēs decembrī tiek atvēlēti gandrīz 102 miljoni eiro. Taču, kā liecina Valsts kases dati, atlīdzību izmaksāšanai decembrī patiesībā izlietots krietni vairāk – 117,7 miljoni eiro jeb par 15,7 miljoniem eiro vairāk.

Neplānoti lieli pagājušajā mēnesī bijuši arī izdevumi par precēm un pakalpojumiem. Šim mērķim bija paredzēti 65 miljoni eiro, taču faktiski iztērēti 92,7 miljoni, kas ir par 27,7 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar plānu.

Valsts iestāžu īstenotajai praksei decembrī tērēt ar vērienu diagnozi ir uzstādījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V), kurš iepriekš vadīja Saeimas Budžeta komisiju.

“Tā, godīgi sakot, ir mūsu… nu, es to saucu par decembra slimību, kad visas neprecizitātes plānošanā, kuras ir neizbēgamas, jo nav iespējams ļoti precīzi pilnam gadam visu saplānot. Tad ir visu resoru vēlme iztērēt līdzekļus,” sprieda Šadurskis.

Kāpēc decembrī ievērojami palielinās izdevumi, Finanšu ministrija šonedēļ atteicās skaidrot, norādot, ka to nevar darīt, pirms nav saņemts Valsts kases oficiālais pārskats par 2016.gada budžeta izpildi.

Bet bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (V), kura vadībā tapa iepriekšējais valsts budžets, uzskata, ka ir virkne objektīvu iemeslu, kāpēc decembrī tradicionāli tiek piedzīvots straujš izdevumu lēciens. Piemēram, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem iepirkuma procedūras bieži vien ievelkas pārsūdzību dēļ.

Argumentam par objektīviem iemesliem izdevumu straujajam kāpumam decembrī nepiekrīt valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa paudusi kritiku par to, kā valsts iestādes gada pēdējā mēnesī rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu.

“Vienmēr ir jāatceras, ka mūsu valstī budžets ir ierobežots. Ir dažāda veida pamatotas vajadzības. Un, man liekas, neviens privātajā sektorā neveiktu nepamatotus maksājumus. Piemēram, apmaksājot nevajadzīgu maksājumu gadu uz priekšu par auto nomu, kas ir jāmaksā katru mēnesi, bet samaksājot gadu uz priekšu visus maksājumus par 12 mēnešiem tikai tāpēc, lai iztērētu šos līdzekļus. Tā nav valstiska pieeja,” vērtēja Krūmiņa.

Savukārt bez atbildes paliek Reiram uzdotais jautājums, kāpēc decembrī nav bijis iespējams precīzi ieplānot naudu atlīdzību izmaksāšanai, kas novedis pie tā, ka izdevumi algu fondā neplānoti palielinājušies pat par vairākiem miljoniem.

“Tas ir plānošanas jautājums. Un praktiski tas notiek tieši, sadalot 12 daļās. Un es, godīgi sakot, nevaru pateikt, kāpēc neplāno apmēram katru mēnesi atsevišķi. Bet tas jau nemaina lietas būtību, ka šie izdevumi ir vajadzīgi,” norādīja Reirs.

Tikmēr Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) ir pārliecināts, ka precīza izdevumu plānošana decembrī nemaz nav iespējama, jo tas ir mēnesis, kad tiek izvērtēts valsts darbinieku veikums un labākie saņem prēmijas, kuru apmērs, viņaprāt, nav paredzams.

Neizpratni par to, kāpēc atlīdzības budžetu nav iespējams laikus paredzēt, pauž bijusī valsts kontroliere, Saeimas opozīcijas deputāte Inguna Sudraba (NSL). Viņasprāt, tās ir tikai atrunas un patiesais iemesls tā sauktajam “decembra drudzim” ir vēlme iztērēt gada laikā ietaupīto naudu, jo pretējā gadījumā ietaupījums būtu jāatgriež valsts kasē.

“Prakse turpinās gadu no gada – kad ietaupām līdzekļus, tad mēs par katru cenu cenšamies tos iztērēt. Normāli vadot darbu valsts pārvaldē, nozīmē plānot arī darbinieku ikgadējo novērtēšanu, kas parasti notiek gada beigās, kāda ir šī tradīcija. Tas nozīmē, ka, arī plānojot resursus, decembrī loģiski būtu izveidots plāns, kurā ir nedaudz paaugstināts atlīdzības fonds, ņemot vērā šo gada novērtējumu,” vērtēja Sudraba.

Līdzīgs viedoklis ir Fiskālās disciplīnas padomei, kuras uzdevums ir uzraudzīt, cik atbildīgi tiek sagatavots valsts budžets. Padomes pārstāve Dace Kalsone uzskata, ka ministrijām ir daudz rūpīgāk jāplāno izdevumi, jo līdzšinējā pieredze ar novirzēm gada nogales izdevumos liecina, ka plānošanas spējas ir vājas.

“Atliek nopūsties un ļoti cerēt, ka citus gadus redzēsim precīzākus plānus arī par decembri. Ka būs vienmērīgi sadalīti izdevumi un darbi, jo aiz katriem izdevumiem ir darbi, tātad – kā tie sadalās pa mēnešiem gan precēm, gan pakalpojumiem, gan, protams, atlīdzībai. Protams, valsts pārvaldei ir precīzi zināms gan darbinieku skaits, gan atalgojums. Tur nevajadzētu būt problēmai saplānot katru mēnesi ļoti precīzi,” uzskata Kalsone.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šo nedēļu pavadīja komandējumā Japānā, tāpēc ir izpalicis viņas viedoklis, vai “decembra drudzis” būtu “jāārstē”. Bet viņas priekštecis amatā ir pārliecināts, ka nekādas izmaiņas nav nepieciešamas.

“Es neredzu pamatotību šai ažiotāžai, jo tā sistēma ir daudzās valstīs. Un arī pie mums šīs sistēma ir 26 gadus,” secina Reirs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. riebeklītis, kurš arī grib dzīvot Atbildēt

    Drīz vienīgie valsts izdevumi būs algas klerkiem… 🙂
    Citam – ņaudiņas ņebūs ! Ņau, ņau, ņav !

  2. Par slinkošanu un bezdarbību valsts struktūrās strādājošiem prēmijas izmaksāja.

  3. pr;ēmijas taču pienākas tā likumā paši ierakstijuši, tur neko nevar darīt, jo tas likums ir uz mūžīgiem laikiem.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+