Foto – Līga Vasiļūna

“Pirms trīs gadiem darba meklētāji nebija tik izvēlīgi, gatavi par mazāku algu strādāt gandrīz jebkuru vienkāršu darbu, bet tagad daudzi patiešām rūpīgi izvērtē nākamo darba devēju, ievāc informāciju un precīzāk izvēlas sev tīkamo darbu.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15

Lasīt citas ziņas

Mums kā personāla atlases kompānijai diemžēl jānovēro tendence – ir liels aizbraucēju skaits, vienkāršu darbu darītāju trūkums, kas kļūst aizvien jūtamāks,” teic karjeras un darba portāla Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte. Viņas teikto apstiprina arī baltezerietes Ineses gadījums. Inese par bezdarbnieci kļuva pēc 31 par audzinātāju nostrādāta gada bērnu rehabilitācijas sanatorijā. Kad valsts vairs naudu Baltezera rehabilitācijas centram nepiešķīra, viņa pēc štatu samazināšanas kļuva par bezdarbnieci. “Bez darba biju vairāk nekā gadu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvāja tādas vakances privātajā jomā, kur nemaksāja pat minimālo darba algu. Mans bezdarbnieces pabalsts bija lielāks, tāpēc nepiekritu,” atceras Inese. Vienu reizi trīs mēnešos viņa devusies reģistrēties uz Nodarbinātības valsts aģentūru. Pēc deviņiem mēnešiem, kad vairs nevarēja saņemt bezdarbnieces pabalstu, viņa pieteicās un sāka apgūt datorprasmi NVA mūžizglītības kursos, ik mēnesi saņemot 70 latu stipendiju. Inese uzsver – neesot īsti pareizi, ka šajos kursos var iestāties vien tad, kad vairs nemaksā bezdarbnieka pabalstu. Bijušas runas, ka mācību sākšanai kursos pabalsta saņemšanas laikā esot jādod kukulis, tomēr viņa šādas iespējas nemeklēja. Patlaban Inese strādā ierasto darbu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņu ieteica kāda paziņa.

Rīdzinieks, 39 gadus vecais Edgars elektriķa specialitāti apguva NVA rīkotajos kursos, tomēr darbu atrada pats. Īstas drošības par darba vietu nestabilajā Latvijas darba tirgū gan neesot, tomēr svarīgi, ka būs iegūta darba pieredze un, ja vajadzēs, nākamajam darba devējam varēs uzrādīt iepriekšējā darba devēja ieteikumu.

Vairāk vakanču

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

5. augustā NVA filiālēs bija reģistrētas 6093 vakances, par 1645 vairāk nekā gadu agrāk un par 1951 vairāk nekā pirms diviem gadiem. Bezdarbnieka statuss šā gada 1. jūlijā bija piešķirts vairāk nekā 90 000 cilvēku.

Sadalījumā pa nozarēm visvairāk brīvo darba vietu šā gada jūnija beigās bija apstrādes rūpniecībā – 1899, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 881, transporta un uzglabāšanas nozarē – 612, būvniecībā – 441, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā – 333, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 307.

Vislielākais brīvo darba vietu skaits ir kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

No visām NVA filiālēs darba devēju reģistrētajām brīvajām darba vietām sezonas vakances veidoja 5,4% lielu īpatsvaru. NVA CV/Vakanču portālā no visām publicētajām vakancēm tikai 1% bija sezonas vakances, visbiežāk tika piedāvāts darbs uz nenoteiktu laiku – 95%. NVA teic, ka pēc sezonas darbiniekiem aug pieprasījums tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas, būvniecības un transporta nozarē.

Pēc NVA ekspertu teiktā, apstāklim, ka šogad brīvo darba vietu skaits pārsniedz agrāko gadu līmeni, ir divi vissvarīgākie iemesli. Proti, tā ir ekonomikas atlabšana, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas sniegtie dati par IKP pieaugumu, un NVA aktīvas sadarbības ar darba devējiem rezultāts. Pēdējā gadā NVA īpašu uzmanību veltījusi sadarbības veicināšanai ar darba devējiem, aktīvi skaidrojot darba devējiem NVA pakalpojumu izmantošanas priekšrocības un aicinot darba devējus vairāk izmantot NVA sniegtos pakalpojumus.

Pozitīva ietekme noteikti bijusi arī NVA rīkotajiem darba gadatirgiem. NVA pieļauj, ka ietekme ir arī jaunajam reģionālās mobilitātes pasākumam, kas darba ņēmējiem ļauj strādāt attālāk no dzīvesvietas.

Brīvās darba vietas darba devēji reģistrē arī patstāvīgi elektroniski – NVA CV/Vakanču portālā.

Šajā portālā darba devēji šogad visvairāk meklēja pārdošanas speciālistus un konsultantus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, apsardzes darbiniekus, veikalu pārdevējus, ceļojošos pārdevējus, klientu konsultantus, reklāmas aģentus, asistentus, pavārus, eksporta vadītājus un tehniskos direktorus.

Visvairāk vajadzīgie 
un nevajadzīgie

Pēc profesijām vērtējot, redzams, ka cilvēki bez darba ir profesijās, kas ir visvairāk pieprasītas. Tā laika posmā no šā gada janvāra līdz jūnijam bezdarbnieka statuss ir piešķirts 2653 mazumtirdzniecības veikala pārdevējiem, kas vienlaikus ir vispieprasītākā profesija no šā gada sākuma līdz augustam – reģistrētas 1434 vakances. Līdzīgi ir ar trešo lielāko grupu – palīgstrādniekiem: bezdarbnieka statuss piešķirts 2535 palīgstrādniekiem un reģistrētas 1093 vakances, apkopējiem – par bezdarbnieku kļuva 1302 šīs profesijas pārstāvji, bet vakanču skaits laika posmā bija 566.

Runājot par sezonas vakancēm, kas, pēc NVA teiktā, veido 5,4% lielu īpatsvaru, E. Šalte saka:

“Pavasarī, kad darba tirgus mostas, ir pieprasījums pēc apkalpojošajiem darbiniekiem, ziemā vairāk meklē sētniekus, jumtu tīrītājus, tāpat ir darba piedāvājumi, pēc kuriem pieprasījums ir nemitīgs – inženieri, tehniskie speciālisti, pārdošanas speciālisti, informācijas tehnoloģiju darbinieki.”

Eksperte vērš uzmanību – liela daļa no ilgstošajiem bezdarbniekiem (cilvēki, kas bez darba ir ilgāk nekā vienu gadu, patlaban ir aptuveni 40% no kopējā darba meklētāju daudzuma) darba meklējumos neiesaistās, bet labāk izvēlas nestrādāt un saņemt kādu pabalstu no valsts, pašvaldības vai draugiem, tuviniekiem. Tāpat daļai ilgstošo bezdarbnieku nav nopietna attieksme pret iespēju iegūt darbu. Viņi, piemēram, bez iepriekšēja paziņojuma neatnāk uz darba interviju, jo ārā līst. “Ja ļoti vēlas, iespējas atrast darbu ir ja ne šodien, tad rīt. Tiekoties ar darba meklētājiem, raisām diskusiju, ka varbūt, ja reģionā darba nav, vērts to meklēt galvaspilsētā, nevis uzreiz kāpt lidmašīnā. Apgalvojums, ka dzīvesvieta Rīgā dārga, arī neiztur kritiku, jo ārzemēs darbinieki bieži vien dzīvo pa vairākiem vienā istabā, guļ divstāvu gultās, bet, runājot par darbu Rīgā, visbiežāk saka – es ar savu algu nevarēšu samaksāt dzīvokļa īri. Varbūt ir vērts kooperēties ar citiem, kas ir līdzīgā situācijā,” aicina E. Šalte.

NVA piedāvājums

NVA filiāles visā Latvijā turpina pieņemt iedzīvotāju pieteikumus dalībai pasākumā “Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana”. Cilvēkiem, kas darbu atraduši ārpus savas dzīvesvietas teritorijas. NVA nodrošina finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību sākšanas darba vietā, kas atrodas vismaz 20 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas, ja darba devējs pats nekompensē nodarbinātajam ceļa vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. NVA finansiālā atlīdzība vienam nodarbinātajam nevar pārsniegt kopā 280 latus.

NVA arī turpina sniegt atbalstu bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Kopš aizvadītā gada nogales šo iespēju izmantojis 81 cilvēks, tostarp ārstēšanos pabeiguši 68 programmas dalībnieki.

Patlaban šajā pro-grammā var iesaistīties bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus – agrāk pasākuma dalībniekiem bezdarbnieka statusā bija jābūt vismaz 12 mēneši.  Piedalīties pasākumā varēs arī tie cilvēki, kuriem bezdarbnieka statuss ir mazāk nekā trīs mēnešus, ja bez darba viņi būs bijuši sešus mēnešus vai ilgāk.

NVA arī turpina pieņemt nodarbināto un pašnodarbināto personu pieteikumus dalībai Eiropas Sociālā fonda projektā “Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”.

Apmācību kuponu var saņemt nodarbinātās vai pašnodarbinātās personas, kas vecākas par 45 gadiem, kā arī personas vecumā no 25 līdz 44 gadiem (ieskaitot), kas atbilst vismaz vienam no atbalsta mērķgrupas nosacījumiem: personai ir noteikta invaliditāte, personai ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem vai persona ir atzīta par trūcīgu.

Maksimālā atbalsta summa vienai personai ir 250 lati.

NVA Eiropas Sociālā fonda projektā “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” kopš jūlija īsteno pilotprojektu “Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs”. Apmācība notiks četrās prioritārajās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā un informācijas, kā arī komunikācijas tehnoloģijās. Patlaban NVA filiāles pieņem darba devēju pieteikumus dalībai šajā programmā. Darba devēji saņems būtisku naudas atbalstu.

Bezdarbniekiem praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs notiks vienu mēnesi. Jāņem vērā, ka darba devējam jāslēdz darba līgums uzreiz vismaz ar pieciem bezdarbniekiem un jāuzņemas saistības pēc apmācības pabeigšanas turpināt nodarbināt vismaz divus darbiniekus attiecīgajā darbā ne mazāk par pusgadu.

Viņu darba algai jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā.

Bezdarbnieka statistiskais portrets 2013. gada 1. jūlijā

Avots: NVA