×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.4°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
24. maijs, 2018
Drukāt

Personas datu aizsardzības “bubulis”: Uzņēmēji ir pārāk daudz sabiedēti (7)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Rīt visā Eiropas Savienībā (ES) spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visās ES dalībvalstīs. Vai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji tam ir gatavi? Atbildīgās institūcijas – Tieslietu ministrija (TM) un Datu valsts inspekcija uzskata, ka jā, taču sabiedrība domā citādāk.

Rasnačs mierina: Latvija neko nav nokavējusi

“Komunikācijas un skaidras informācijas dēļ radusies liela ažiotāža. Cilvēki nervozē, jo nav pilnīgas skaidrības par to, ko paredz jaunā regula,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes docents, tiesību zinātņu doktors Ivans Jānis Mihailovs. “Turklāt nav arī pieņemts jaunais Personas datu apstrādes likums, kurā tiks precizēts Vispārīgās datu aizsardzības regulējuma pielietojums Latvijā.”
Līdz šim personas datu aizsardzības jomu regulēja Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas ar jaunās regulas piemērošanu zaudēs savu spēku. Taču TM uzsver, ka līdz ar regulas stāšanos spēkā, pamatprincipi personas datu apstrādē netiks mainīti. Šobrīd Personu datu apstrādes likums Saeimā tiek skatīts otrajā lasījumā, tomēr daudzo neskaidrību dēļ, tā pieņemšana ir aizkavējusies.”Regulējums ir visaptverošs. Uzskatu, ka nav jāsasteidz likuma pieņemšana. Valstis, kurās tas tiks ātri izdarīts, pēcāk likumā būs spiestas veikt dažādus grozījumus,” taujāts par šo jautājumu atbild tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ministrs akcentē, ka regulas pieņemšanai nav obligāti nepieciešams atbilstošs tiesību akts nacionālā līmenī. Arī citās valstīs tas notiek pakāpeniski. “Regula ir tieši piemērojams tiesību akts ES, līdz ar to pasākumiem, kas tiek veikti nacionālajā līmenī, grozot vai ieviešot jaunus tiesību aktus, ir tikai precizējoša vai papildinoša nozīme.”

Nepareizu datu apstrādi sodīs bargi

“LA” aprunājās ar dažādu nozaru uzņēmējiem, kuri stāsta, ka bažas rada ne tikai sistēmas maiņa, bet arī neadekvātie sodi, kas tiks piemēroti, ja uzņēmumā konstatēs personas datu apstrādes pārkāpumus. GDPR paredz, ka sods var sasniegt 4% no uzņēmuma globālā apgrozījuma vai 20 miljonus eiro. Tāpat uzņēmēji norāda, ka jaunajā regulā esot norādītas lietas, kuras uzņēmumos jāīsteno, taču trūkst skaidrības, kā to izdarīt. “Katrs, kurš uzņēmumā apstrādā personas datus, jārūpējas, lai tas tiktu darīts droši un atbilstoši visām prasībām,” uzsver zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” pārstāve, zvērināta advokāte Ieva Andersone. “Lai arī uzņēmums samaksās sodu par datu apstrādes pārkāpumiem, valdes loceklis var būt atbildīgs par radītajiem zaudējumiem Komerclikumā paredzētajā kārtībā, bet darbiniekam iespējama disciplināratbildība. Ja rūp uzņēmuma drošība un reputācija, svarīgi arī turpmāk regulāri pārskatīt datu apstrādes politiku, IT risinājumus un izglītot darbiniekus par drošu personas datu apstrādi.”

“Swedbank” uzlabo sistēmu

Tomēr ne viss ir tik mels, kā to mālē. Jaunā regula var kalpot arī kā līdzeklis, lai uzņēmums strādātu vēl precīzāk. Uz to arī norāda I. J. Mihailovs: “Pozitīvi, ka sākot ar 25. maiju visā ES darbosies vienoti principi, kas saistīti ar personas datu aizsardzību.” Tas palīdzēšot ES dalībvalstīm sadarbojoties. Arī “Swedbank” personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone akcentē, ja uzņēmums pirms tam ir ievērojis Fizisko personu datu aizsardzības likumu, regula kalpos kā pozitīvs dzinulis uzņēmuma vides sakārtošanai. “Šai lietai esam piegājuši ļoti nopietni. Datu aizsardzība vienmēr bijusi mūsu fokusā. Domājam par to, kā personas datus ievadīt, kā glabāt. Darām to saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Vēlos akcentēt, ka jaunā regula ir mūs mobilizējusi pievērsties šai lietai par visiem 100%. Padziļināti izpētījām visas nianses un tagad esam nedaudz vairāk sakārtojuši, uzlabojuši savu sistēmu. Ieviesām arī darbinieku privātuma politiku un ar pilnu atbildību varu teikt, ka esam gatavi rītdienai. Pateicoties izmaiņām, esam kļuvuši vēl precīzāki.”


Liela brēka, maza vilna

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā TM rīkoja konferenci, kurā preses pārstāvji tika informēti par Latvijas gatavību GDPR gan no valsts sektora, gan uzņēmēju puses. Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs akcentēja, ka institūcijas galvenais mērķis nav piemērot bargus sodus, bet prioritāra ir uzņēmēju konsultācija gan pirms, gan pēc regulas ieviešanas. “Uzņēmēji ir pārāk daudz sabiedēti. Regula nav aizliegums, bet gan dokuments, kas stāsta par jēgpilnu rīcību attiecībā pret personas datu aizsardzību,” norādīja Sertificēto datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča. “Šī regula nav nekas jauns, ja ar datu drošību uzņēmumam arī iepriekš viss bija kārtībā, tad, sākot ar rītdienu, lielas problēmas neradīsies.”

Savukārt Eiropas Komisija informē, ka jaunie datu aizsardzības noteikumi, kas stāsies spēkā rītdien, sabiedrības locekļiem sniegs lielāku kontroli pār saviem personas datiem un palielinās drošību gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Ikviens varēs saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā viņa datus, kādi dati un kādēļ tiek apstrādāti. Tāpat varēs pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kuri ir kādas organizācijas rīcībā vai pieprasīt tos dzēst.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kā zināms — šajā pašreizējā “vērtību un tiesiskuma valstī” nu jau 18 gadus (!!!) ir spēkā “Fizisko personu datu aizsardzības likums” (FPDAL), kuru lielā mērā neviens neievēro, bet ja nu arī kāds tomēr kaut vai “pa minimumu” ievēro, tad tikai formāli jeb “ķeksīša pēc”.
    .
    Savukārt, konkrētajā “pēkšņā datu aizsardzības šoka” situācijā būtiskākais ir tas, ka – FPDAL pamatprincipi un arī FPDAL definējumu akcenti principā neatšķiras no jaunās ES “Vispārējās datu aizsardzības regulas” (VDAR) konceptuālajiem kritērijiem / reglamentācijas nosacījumiem. Ja nu vienīgi – līdz ar jaunās ES regulas (VDAR) ieviešanu visai ievērojami tiek stiprinātas datu subjekta tiesības. Īpaši jau attiecībā pret personas datu apstrādes “merkantili orientētajiem” interesentiem, tostarp un galvenokārt – tā dēvētajiem “masmēdītājiem” (100% VISIEM, neatkarīgi no formāta un izdzimuma jeb fiz / jur. / publ. piederības), kuri uz šo ar LIKUMU aizsargāto personas datu nesankcionētas apstrādes un pat apzināti PRETLIKUMĪGAS izmantošanas / manipulēšanas rēķina klaji un pat demonstratīvi noziedzīgi piekopj savus “netīri dzelteno noplūdumu pisnesus”.
    .
    Līdz ar to – tiem (visai nedaudzajiem, diemžēl) fiz. / jur. / publ. personāžiem, kas jau līdz šim, visus iepriekšējos 18 gadus, ir konsekventi respektējuši un pastāvīgi pildījuši FPDAL nosacījumu, nebūs nekādu problēmu “pārslēgties” (jeb “pieslēgties”) uz jaunās ES “Vispārējās datu aizsardzības regulas” (VDAR) reglamentācijas / kvalifikācijas līmeni.
    .
    Kur pretī – attiecībā uz visiem pārējiem “datu aizsardzības šoka” traumētajiem –

    ir sacīts: “Viens Likums un viena Taisnība VISIEM!”

    Un, arī: “Kauns NAV nezināt – kauns IR nevēlēties zināt.” 😉

    Savukārt, kā zināms: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    MUĻĶU zeme eurolatvānija, XXI gadsimts.

  3. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  4. ES tik ražo regulas un bailīgi ļautiņi tās interpretē kā tik iepatīkas un taisa haosu it visur. Tomēr , ja esi uzņemuma vadītājs-attopies un neļauj haosam ieviesties, jo to daži ļoti vēlas.

  5. Ir pienācis laiks sava vārda un uzvārda vietā sākt lietot sev tīkamu pseidonīmu.Tas jūs pasargās labāk par katru slēpni.Neuzmanīgajiem draud ar izputināšanu.Esiet modri!

  6. Par vēlu tas viss – visiem, kam tas ir vajadzīgs mūsu datus jau ir dabūjuši bez prasīšanas. Tagad vienkārši jāizliekas, ka kādam rūp datu drošība .

  7. Jo glupāks uzņēmējs, jo vairāk šim bail no regulām un likumiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+