Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. marts, 2012
Drukāt

Peru puve

2k70613_537

Bitēm dažās saimēs ir parādījusies peru puve. Kā to novērst?
 S. G. Aizputes novadā

 

Nav gan skaidrs, par kuru peru puvi ir runa. Latvijā visbiežāk sastopamas trīs peru slimības – Amerikas peru puve, Eiropas peru puve un kaļķu peri.

Visbīstamākā ir Amerikas peru puve (aizvākoto peru puve). Slimības ierosinātājs ir izturīga sporulējoša baktērija, kas saimē nonāk, bitēm izlaupot citas slimas saimes savā dravā vai tuvākā apkārtnē. To var arī ievazāt dravā ar iepirktu lietotu, nedez­inficētu inventāru vai nezināmas izcelsmes spietiem, tostarp bišu barību (kandiju), ja tā nāk no slimām saimēm. Infekcija dravā var nokļūt arī ar šūnām, kuras nākušas no slimām saimēm, ja vasks pārstrādes procesā nav sterilizēts (120 °C vismaz 30 minūtes).

Kad baktērijas nokļūst bišu saimē, parasti nekādas izmaiņas nav redzamas. Taču vasaras vidū (jūlijā), kad iestājas karsts laiks un nav ienesuma, saime nonāk stresā. Tad arī var sākties slimības klīniskas un jau redzamas pazīmes, skaidro Latvijas Biškopības biedrības konsultante – veterinārārste Ineta Eglīte.

Skarti tiek aizvākotie peri. Vāciņš kļūst tumšāks un ieliecas, dažkārt tas ir ar sīkiem izgrauztiem caurumiņiem vai pat daļēji atvākots. Noņemot vāciņu, redzams, ka zem tā esošais pera ķermenītis gājis bojā un baktēriju iedarbībā pārveidojies gaiši brūnā (kā kafija ar pienu), staipīgā masā, kam ir specifiska, nepatīkama, galdnieku jeb kaulu līmei raksturīga smaka. Staipīgumu var konstatēt, pavelkot masu ar zāles stiebru vai irbulīti.

 

Slimība strauji attīstās, un bojā iet arvien vairāk peru. Tā kā jauno bišu kļūst arvien mazāk, saime paliek vājāka un iet bojā. Kamēr šī slimā un vājā saime atrodas dravā, to izlaupa citas bites un aiznes ierosinātāju arī uz saviem stropiem. Tā infekcija var strauji izplatīties ne tikai vienā, bet pat vairākās tuvējās dravās.

 

Ja biškopis nepazīst vai nepamana slimības sākumu, kad bojāti tikai nedaudzi peri, bites var pat pārziemot.

Kas jādara, konstatējot peru saslimšanu? Vispirms pārtrauc saimju apskati, izmantojot tos pašus instrumentus, lai nepārnestu ierosinātāju tur, kur tā varbūt vēl nav. Ja rodas šaubas, ieteicams sazināties ar biškopības biedrības konsultantiem vai citiem pieredzējušiem biteniekiem. Neskaidru klīnisko pazīmju gadījumā var izgriezt izmainīto peru paraugu un nosūtīt laboratoriskai izmeklēšanai. Ja noskaidrojas, ka tā ir Amerikas peru puve, klīniski slimās bišu saimes ieteicams iznīcināt kopā ar visu inficētā stropa saturu. Ja strops ir jauns un dārgs un žēl arī to sadedzināt, jāveic ļoti pamatīga dezinfekcija. Izmanto 3 – 5 % nātrija hidroksīda (kaustiskās sodas jeb ziepjuzāles) šķīdumu un pēc tam vēl slapjās virsmas apstrādā ar lodlampas liesmu. Tas nepieciešams tāpēc, ka slimības ierosinātājs veido sporas (vienā pera ķermenītī var būt pat 2 miljardi), kuras ir ļoti izturīgas apkārtējā vidē (nekaitē pat vārīšana +100 °C), kā arī pret dezinfekcijas līdzekļiem. Sporas stropā atrodas līdz 3 mm dziļi kokā, uz bišu ķermeņiem, kā arī medū, ziedputekšņos, bišu maizē, vaskā. Šie produkti var kalpot par infekcijas avotu citām bitēm. Cilvēku veselībai ierosinātājs nav bīstams.

Pārējās dravas saimes vismaz reizi divās nedēļas rūpīgi apskata, novērojot peru veselības stāvokli. Ja parādās klīniski slimi peri, iznīcina arī šīs saimes. Agrāk bišu ārstēšanai lietoja antibiotikas. Taču tās neiedarbojas uz sporām, bet tikai uz baktērijām, kas jau vairojas, tādēļ antibiotikas izmantot peru puves ārstēšanai nav lietderīgi. Arī pārtikas apritē esošam medum nedrīkst būt nekādu zāļu atliekvielu klātbūtnes – to rūpīgi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Ja atrod, medu izņem no tirdzniecības un likvidē.

Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs peru puvju ārstēšanai līdzekļu nav. Ieteikums ir sekot līdzi bišu saimju veselībai, izvairīties no ierosinātāja nokļūšanas savā dravā, klīniski slimās saimes un inficēto inventāru iznīcināt. Ja notikusi šāda nelaime, vajadzētu par to informēt tuvākos biškopjus vai veterināro inspektoru, lai vajadzības gadījumā saprātīgi rīkotos, izvairoties no slimības izplatīšanās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+