Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Pēta 3500 gadu senu apmetni Adrijas jūras dibenā

Ekrānšāviņš no http://www.slobodnadalmacija.hrEkrānšāviņš no http://www.slobodnadalmacija.hr

Horvātijas zemūdens arheologi turpina Adrijas jūras piekrastē, netālu no Zadaras nogrimušās senās apmetnes izpēti, vēsta šīs valsts mediji.

Apmetne, kuru, izmantojot satelītuzņēmumus un aerofotogrāfijas sensacionālā kārtā uzgāja pagājušajā gadā, pēc jaunākajiem pētījumiem ir ap 3500 gadu sena.

Zadaras universitātes arheologs Mato Ilkičs presei pavēstījis, ka atradums attiecas uz bronzas laikmetu vidu. Apmetne ir ap divus hektārus liela un pētnieki pagaidām apsekojuši tikai nelielu tās daļu. Par īpaši retām uzskata atrastās koka pāļu un konstrukciju paliekas smilšainajā jūras dibenā. Tas liecina, ka šai vietai bijusi osta. Tāpat atradumi liecina par nodarbošanos ar zvejniecību. Atrastas keramikas lauskas, akmens cirvis. Lielā daudzumā uzieti aitu un kazu kauli, olīvu kauliņi, turklāt arheologi uzskata, ka pēdējie varētu būt senākie visā Adrijas jūras reģionā.

Vēsturnieki pagaidām nespēj noteikt, kādu kultūru šeit mitušie ļaudis pārstāvējuši, jo zināšanu par bronzas laikmeta vidusdaļu Dalmācijas reģionā ir tik maz, ka speciālisti to sauc par “tumšo periodu”. Var sacīt tikai to, ka apmetne, kuru tās pastāvēšanas laikmetam neierastā lieluma dēļ jau nodēvējuši par “gigantisku”, plaukusi vēl pirms senās liburniešu tautas ierašanās Adrijas krastos. Ķeltu un noslēpumainās Itālijas sentautas etrusku laikabiedri tur sāka dominēt ap 400 gadu p.m.ē. savukārt nogrimusī pilsēta attiecas aptuveni uz 1500. gadu p.m.ē..

Iespējams, attiecīgā apmetne ir 16. gadsimtā pamestā Tukļacas (Tukljaca) ciema daļa. Arī minētais ciems pamazām nonācis zem ūdens.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+