Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. jūnijs, 2015
Drukāt

Pēteris Apinis: Kā Pierīgas māmiņa mēģināja apturēt “ķīmiskā kara fronti” savā pagalmā (8)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Dažkārt Ārstu biedrībā saņemu vēstules. Tas ir – vēstules saņemu bieži, bet dažas mani uzrunā vairāk. Šo vēstuli vēlējos daļēji publicēt un padalīties ar lasītājiem. Vēstuli rakstījusi vairāku mazu bērnu māmiņa, bioloģiskas saimniekošanas piekritēja, ekoloģiski domājoša sieviete no Pierīgas– nu tā varētu dēvēt bijušo Rīgas rajona teritoriju. Vēstuli publicēju daļēji ar pašas rakstītājas atļauju, un centīšos šo problēmu pārrunāt gan ar Zemkopības, gan Veselības ministru. Tiesa, šīm pārrunām nebūs lielas jēgas, ja mēs visi kopā nesāksim domāt “zaļi”.

Ko raksta šī sieviete Ārstu biedrībai:

“Manas ģimenes īpašums un māja atrodas pie liela citam īpašniekam piederoša lauka, kas nu jau pāris gadu tiek intensīvi apsaimniekots. Mana māja atrodas tikai 10 metrus no lauka, bet bērnu smilšu kaste – tikai piecu metru attālumā no lauka. Pēdējo trīs mēnešu laikā uz labības lauka ir kaisīti minerālmēsli un piecas reizes arī kaut kas miglots, esmu patiesi uztraukusies par šo vielu ietekmi uz manu, vīra un manu mazo bērnu (3 un 4 gadi) veselību.

Sazinājos ar Zemkopības ministriju un Valsts augu aizsardzības dienestu, tomēr viņu sniegtās atbildes manī nerada skaidrību. Man tika ieteikts uzturēt draudzīgas attiecības ar kaimiņu saimnieku, kas ir diezgan grūti, tā kā blakus lauka īpašnieks šo lauku izīrē kādam uzņēmumam, kura īpašnieks savukārt sadarbojas ar kādu citu uzņēmumu – vienvārdsakot, ķēde ir tik sarežģīti izsekojama, ka par draudzīgām attiecībām nevar būt ne runas. Gāju runāt ar pašu traktoristu, kas smidzināja ķimikālijas – viņš piekrita un nekaisīja pāris metru ķīmiju no robežas, bet tomēr šis ķīmijas neskartais attālums, kas no smilšukastes līdz laukam sasniedzis kopā 7 metru attālumu, man nešķiet pietiekams.

Mani biedē neziņa. Es nekad nezinu, kas tiks kaisīts un kad. Piemēram, izkarinu veļu, lasu raspodiņu tēju no pļavas, bērni spēlējas smiltīs, un pēkšņi turpat garām brauc traktors, smidzinādams nezināmu šķidrumu. Ķīmijas kaisītājam nav pienākuma mani brīdināt vai vismaz paziņot, cik ļoti kaitīga vai nekaitīga ir izsmidzināmā viela.

Es pati nevaru izaudzēt bioloģisku pārtiku savai ģimenei un elpot tīru gaisu. Zemkopības ministrija norādīja, ka varu stādīt uz robežas dabisku aizsargjoslu. Bet šis desmit metru attālums ir tik niecīgs, ka tad man jāstāda līdz pašiem mājas logiem aizsargjosla. Un vai tas nav dīvaini, ka par to, lai ķīmiskās vielas nenokļūtu citur, ir jārūpējas nevis to izkaisītājam, bet gan man – cilvēkam, kas atrodas blakus un grib tīru vidi?

Visas amatpersonas, kas man sniedza atbildi par šo situāciju, uzsvēra, ka “lauksaimniekam taču IR jāapkaisa viņa lauki. Saprotiet arī viņu.” Man šķiet, ka cilvēku veselība ir vērtīgāka par kāda vēlmi gūt lielāku ražu un peļņu. Un tāpat man radās sajūta, ka šajā situācijā par cilvēka veselību neviens īsti nedomā.”

Bīstamākais produkts, ar kuru saskaramies ikdienā, ir pesticīdi, kuri joprojām tiek plaši izmantori lauksaimniecībā. Latvijā bērniem saskare ar šīm vielām ir plaša, un joprojām pesticīdi tiek izmantoti pat skolas izmēģinājumu lauciņos bērnu klātbūtnē. Daļa pesticīdu (piemēram, insekticīds dihlordifeniltrihloretāns jeb DDT) gadu no gada tiek aizliegti, taču rūpniecība joprojām piedāvā virkni cilvēka dzīvībai un veselībai kaitīgu produktu.

Visi pesticīdi, ko kaisa uz lauka, satur hormonālās (iekšējās sekrēcijas) sistēmas attīstību kavējošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošās vielas, ko satur pesticīdi, ir ftalāti un bisfenols A. Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns (sievišķais dzimumhormons), kas no lauka nonāk produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, veicina krūts un prostatas audzēju. Gluži kā bērniem nevajadzētu vispār lietot plastmasas traukus, tā viņi nekad nedrīkstētu nonākt pesticīdu tuvumā.

Ftalāti ir ķīmiskas vielas, ko satur pesticīdi, ko pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīga, pievieno drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, lai šiem šķidrumiem būtu pareiza konsistence. Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi. Ievērojami ietekmē vīriešu potenci un nomāc spermatoģenēzi tieši zēnu vecumā. Dibutilftalāts (DBP) var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu. Četri no pieciem visvairāk pārdotajiem kosmētikas līdzekļiem satur vismaz vienu ftalātu, bet vairāk nekā puse – divus un vairāk. Savukārt pesticīdi satur pat 12 dažādus ftalātus.

Iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošās vielas ir visas pasaules būtiskākā sabiedrības veselības problēma. Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. Man nepazīstamās Pierīgas māmiņas vēstule ir mēģinājums apturēt karu tēva pagalmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. lauksauksaimniece Atbildēt

    Saviem trušiem devu no pesticīdu apkaisīta lauka audzētos graudus (No lielražotāja, jo bioloģiskie likās dārgi). Trušiem vairs pēcnācēju nebija un kad kāda trušu mamma arī palika grūsna, tad pēc laiciņa abortējās. Tā nu ir ar tām augu zālēm. Visi šajā pasaulē esam saistīti. Tagad pērku dārgākos, bet bioloģiskos graudus un truši vairojas, gaļu ēdu bioloģisku. Trusis mazs dzīvnieks, vairojas un procesi norit ātri, sekas nav ilgi jāgaida, ne tā kā cilvēkam- vairāki desmiti gadi. Arī par saviem pēcnācējiem varu neuztraukties. Bet tie ķīmiski samaitātie (fiziski un garīgi) cilvēki, kuri tīko iegūt lielas ražas un daudz naudas uz citu un pēcnācēju veselības rēķina vai neizglītotie un nezinošie, lai labāk klusē, vāc informāciju un vēro dabā kā tās indes (kā daži raksta zāles) ietekmē pašu, ģimenes un apkārtējo cilvēku veselību.

  2. Stulbeņa kliedziens. Pesticīdi augiem ir tas pats, kas zāles cilvēkam un lopam. Lai Apinis padomā, kas būs medicīna bez zālēm. Tad sapratīs, kas ir pesticīdi. Jautājums vēstules autorei – kādu ābolu viņa pērk? Ar kraupi un tārpu caurumiem vai gludu, smuku?

  3. Manuprāt, ļoti būtiska tēma… Ješka, saka, ka satraukumam nav pamata un piedāvā risinājumus. Bet no otrsa puses, kāpēc, lai ģimene satrauktos un domātu, ko nu darīt un kā nu būt… tas ir lauksaimnieka uzdevums. vismaz tā vajadzētu būt, ne? es jau nevaru paredzēt, vai nākotnē pēk”sņi blakus manai privātmājai zemes neizpērk kaut kāds topošais lauksaimniecības praktizētājs…

  4. Nevajaga celt privaatmaajas lauksaimnieciskaas razhoshanas objektu tuvumaa. Bez meesloshanas un augu aizsardziibas liidzeklju lietoshanas nekas nenotiek. Ja kas – cik nu man zinaams – pesticiidi sabruuk apm. 2 nedeelju laikaa. Kaartiigs dziivzhogs ap maaju – no kaukaaza pluumeem vai smiltseerkshkjiem, pasargaas maaju pilniibaa. Un ieguutaas ogas, ja nenovaaks aatraak kaa 2 nedeeljas peec migloshanas, buus pilniibaa nekaitiigas gan pieaugushajiem, gan beerniem. Nevajadzeetu iipashi celt paniku – viena diena pilseetas ielaas piesaarnjo organismu daudz vairaak, nekaa migloshana laukos reizi meenesii. Lietojiet seleena tabletes, galu galaa!

  5. Jābūt taču noteiktam attālumam līdz kādam lauku īpašnieki nedrīkst apdraudēt apdzīvotas vietas,upes utt.Citādi būs kā padomju laikos,kad ar ķīmiju no gaisa nomigloja visu kas kustas un nekustas.

    • Jābūt noteikumiem, kas aizliedz zaļajiem tirliņiem pārveidot LIZ un meža zemes par apbūves zemēm. Nopērk pļavas vidū dažus hektārus, uzceļ savu graustu un tad sākas: tuvumā esošās ferma traucē, augkopji traucē, meža izstrādātāji traucē…

  6. …ko nu?Jāceļ ap sevi kupols un dzīvojam hermētiskā telpā

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+