Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. janvāris, 2015
Drukāt

Pēteris Strautiņš: Ekonomikas temperatūra kļuvusi remdenāka

Foto - LETAFoto - LETA

"DNB" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

Aizvadītā gada 4.ceturksnī ekonomikas temperatūra kļuva vēl nedaudz remdenāka, IKP gada pieaugums samazinājās līdz 1.9%. Kopējā dinamika un pieejamās ierobežotās ziņas par nozarēm — neliels kritums rūpniecībā, bet pieaugums tirdzniecībā, jau atspoguļo paātrināti lejup slīdējušās Krievijas rubļa vērtības ietekmi. Ietekme vēl pastiprināsies un ir sajūta, ka šobrīd, 2015.gada 1.ceturksnī IKP gada pieauguma temps ir nokrities līdz apmēram vienam procentam. Ir arī citi faktori. Piemēram, siltais laiks nav bijis labvēlīgs mežsaimniecības darbu veikšanai, nedaudz aizkavējusies “Liepājas metalurga” darba atsākšana (taču vismaz sagatavošanās darbi labi pavirzījušies uz priekšu). Mazs siltuma patēriņš sniedz iespēju vēlāk iepirkties vairāk, bet šobrīd samazina IKP caur apjomu kritumu enerģētikā.

Sagaidāms, ka turpmākajos šī gada ceturkšņos pieauguma temps uzlabosies. Grūtāko brīdi kopš 2009.gada krīzes pārvarēs eksportētāji — ar Krieviju saistītie uzņēmumi pārkārtos darbu, bet eirozonā gaidāma pakāpeniska izaugsmes paātrināšanās, jo īpaši Vācijā, kas mums ir izšķiroši. Ir vairāki priekšnosacījumi straujākam patēriņa pieaugumam.

4.ceturkšņa mazumtirdzniecības dati rāda, ka patērētāji beidzot apraduši ar cenu “ciparisko” pieaugumu un atkal vairāk pērk ilglietošanas preces. Algu kāpums apvienojumā ar naftas un citu izejvielu cenu krituma atbalsi palīdz palielināt uzkrājumus. Benzīns ir lētāks jau tagad, bet attiecībā uz siltuma cenu efekts pilnībā izpaudīsies tikai nākamajā apkures sezonā, tas ir, no oktobra. Krīze austrumos paaugstina bezdarba risku dažiem procentiem valsts iedzīvotāju, bet pārējie var justies mierīgi. Jau pieejamie patērētāju noskaņojuma dati par janvāri rāda, ka tas joprojām ir stabils un virs vēsturiski vidējā līmeņa. Tāpēc domāju, ka nesen izskanējušās prognozes par ekonomikas pieaugumu šogad par 2.0% atspoguļo ļoti izteiktu piesardzību, prognozi ar mierīgu sirdi var paturēt 2.5% līmenī. Uz vēsturiski vidējo prognozēšanas sekmju fona šāda atšķirība gan ir simboliska.

IKP datu pirmais izlaidums ir brīdis, kurā par ekonomikā notiekošo tiek pavēstīts ļoti maz iepriekš nezināma, taču saimnieciskās dzīves norisēm tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tā ir lieliska iespēja parunāt par plašākām tendencēm.

Latvijas ekonomika ir strukturāli gatava daudz straujākam pieauguma tempam par pērnā gada 2-3%. Mums ir pasaules mērogā ļoti laba darbinieku kvalifikācijas un izmaksu attiecība un liela strādājošo “rezerve” ārzemēs. Trūkumi infrastruktūrā var būt ļoti kaitinoši, bet nav tādi, kas radītu tūlītējus un nepārvaramus šķēršļus tālākam ekonomikas pieaugumam. Investīciju līmenis ir augsts uz Eiropas fona, 2013.gadā ieguldījumi pašu kapitāla veidošanā procentuāli no IKP lielāki bija tikai dalībvalstīs ar 8% ES iedzīvotāju.

Neviena ekonomika nav perfekta, un darbs pie tās strukturālās dailes būs bezgalīgs. Papildus šī veikuma rezultātam, turpmāk izaugsmi veicinās arī pārejošu apstākļu izzušana. Piemēram, šobrīd notiek trešās lielās un, domājams, galīgās atvadas no Krievijas tirgus kā mums makroekonomiski nozīmīgas parādības, atkal tiek rakstīta vēsture. Pirmās atvadas bija pēc PSRS sabrukuma, otrās pēc 1998-1999.gada finanšu krīzes.

Atvadas varēja notikt jau ātrāk, ja runājam par preču tirdzniecību, pakalpojumi ir cits stāsts. Dažkārt uzņemties riskus vienā tirgū tiešām spieda tikai ar lielu piepūli maināmi apstākļi, piemēram, uzņēmumu tehnoloģiskās attīstības līmenis.

Taču dažas nozares sev kaitēja ar dzīvošanu iedomu pasaulē. Ir saprotams, kāpēc tās bija un ir ieinteresētas pēc iespējas labākās politiskās attiecībās ar austrumiem. Taču cilvēkiem ir nosliece noticēt pašiem savai propagandai. Ērti iejūtoties opozīcijā valdībai un no reālās dzīves atrautiem, abstrakti teoretizējošiem ekonomistiem, kuri mudināja apzināties riskus, šo risku ignorēšana kļuva par “īstu veču” goda lietu, gluži kā braukšana bez ķiveres. Tā teikt, reālā darba darītāji, dzīves praktiķi saprot, kā nopelnīt naudu un tam var traucēt tikai bezatbildīgi politiski paziņojumi.

Kā tagad redzam, lielākie riski bija nevis politiski, bet ekonomiski. Nekāds maigums diplomātijā ar austrumu kaimiņu nebūtu novērsis naftas cenu kritumu. Vēlēsim Krievijas iedzīvotājiem vislabākās sekmes savas labklājības vairošanā un dzīvosim pēc iespējas draudzīgi, bet, domājot par savām šauri merkantilajām interesēm, ir jāsaprot, ka no viena vienīga faktora kritiski atkarīga ekonomika neizbēgami ir ļoti trausla.

Ja kāds uzņēmums pēc notikušā vēl neplāno nākotnē prasīt saviem produktiem austrumu tirgos ievērojamu riska prēmiju — teiksim, par 5-10% augstāku cenu, par to vajadzētu padomāt vēlreiz. Tas neattiecas uz izejvielu tipa produktiem, kuru plūsmas vajadzības gadījumā var viegli pārcelt citur. Runājot par patēriņa precēm, kuru tirgus pirmkārt ir vieta kādas zemes iedzīvotāju galvās, jāsaprot, ka eiro, kas ir nopelnīts makroekonomiski stabilā valstī, ir vērtīgāks par eiro, kas nopelnīts tirgū, kura pēkšņa “pazušana” apdraud uzņēmuma pastāvēšanu.

Pasaules ekonomikas strauju pārmaiņu laikmetā Latvijas ekonomika ir pakļauta nevajadzīgiem sarežģījumiem gan risku, gan iespēju neprecīzas novērtēšanas dēļ. Pat pirms naftas cenu krituma Vācijas un Francijas ekonomikas, atsevišķi ņemot, bija lielākas. Turklāt izrādās, ka arī Rietumeiropas iedzīvotājiem garšo šprotes.

Autors Pēteris Strautiņš ir “DNB” bankas ekonomikas eksperts

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+