Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. jūlijs, 2014
Drukāt

Pēteris Strautiņš: Latvijas iedzīvotāji krāj naudu un pucējas

Foto - LETAFoto - LETA

Izņemot aprīli, šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir bijis diezgan pieticīgs un jūnijs nenesa izmaiņas. Nozares apgrozījums gada griezumā auga par 2,8%, pret maiju samazinoties par 0,4%. Straujais algu kāpums būtu varējis nodrošināt lielāku apgrozījumu, bet cilvēku prāti nav tik mierīgi, lai dotos uz veikalu un ienākumu pieaugumu bezrūpīgi notērētu.

Varētu domāt, ka cilvēkus piesardzīgus dara karadarbība Ukrainā un emocionāli saspringtā gaisotne reģionā kopumā. Nav šaubu, ka šīs norises cilvēku prātos aizņem lielu vietu, taču nevar teikt, ka kopējais noskaņojums šobrīd būtu pesimistisks. Šodien EK publicētie patērētāju noskaņojuma dati, kas atspoguļo situāciju jūlija sākumā, vēsta, ka patērētāju noskaņojuma kopējais indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2007.gada jūlija. Ir strauji uzlabojies vērtējums par ģimenes finansiālo situāciju nākotnē, tas šobrīd ir pozitīvākais kopš 2007.gada jūnija. To cilvēku skaits, kuri plāno pirkt auto, mājokli vai to remontēt, šī gada 3.ceturkšņa sākumā bija ievērojami lielāks nekā pirms gada, tam bija augšupejoša tendence arī gada pirmajā pusē. Tātad pastiprināta vēlme veidot uzkrājumus nav saistīta ar sajūtām, ka pašu valsts vai ģimenes labklājība tuvākajā nākotnē būtu ievērojami apdraudēta.

Drīzāk te ir runa par ilglaicīgo prioritāšu maiņu un kopējo vērtību hierarhiju cilvēku prātos. Latvijas iedzīvotāji šobrīd vairāk uzmanības velta savas finansiālās drošības stiprināšanai, liekot tirdzniecībai atpalikt no ienākumu pieauguma. Acīmredzot krīzes laikā cilvēki kļuvuši piesardzīgāki, viņiem vajadzīgs augstāks uzkrājumu līmenis, lai justos komfortabli. Līdz ar to liela daļa algas pieauguma nonāk banku depozītos, mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps šī gada 1.pusē stabili turējās virs 12%.

Saskaņā ar jau minēto sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, šomēnes ir līdz šim otrs augstākais to Latvijas cilvēku īpatsvars, kuri domā, ka ir ekonomiskā situācija ir labvēlīga uzkrājumu veidošanai, vairāk tādu bija tikai šī gada aprīlī. Tāpat salīdzinoši optimistiski vērtēta spēja uzkrāt naudu nākamajos 12 mēnešos, attiecīgais indekss bija augstāks tikai 2007.gada oktobrī. Nedaudz vairāk nekā puse respondentu arī vērtē, ka ekonomiskā situācija nākamā gada laikā drīzāk uzlabosies, šis indekss +/-100 punktu skalā ir 1,5, taču joprojām ievērojami atpaliek no 2006-2007.gada optimisma virsotnēm. Tas apliecina, ka finansiālā drošība kļuvusi par svarīgāku prioritāti. Jādomā, ka brīdī, kad emocionālo komfortu sniedzoši uzkrājumu līmeņi tiks sasniegti, tad tirdzniecība varētu augt straujāk. Taču pāreja būs pakāpeniska, jo dažādas mājsaimniecības šo punktu sasniegs dažādos laikos.

Mērenas kopējā tirdzniecības apgrozījuma izmaiņas, kā jau ierasts, ietver arī krasus kontrastus dažādās apakšnozarēs. Šis un aizvadītais gads bijis ļoti veiksmīgs laiks apģērbu tirgotājiem. Jo īpaši to var teikt par jūniju, kad apģērbu tirdzniecība auga par gandrīz 20% pret pērno gadu. Apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība jūnijā sasniedza vēsturiski augstāko punktu (sezonāli izlīdzinātajos datos), pirmo reizi pārsniedzot 2007.gada beigu līmeni.

Autors Pēteris Strautiņš ir “DNB bankas” ekonomikas eksperts.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+