Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. oktobris, 2016
Drukāt

Pēteris Strautiņš: Piens palīdzēs aizskalot deflāciju (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pēteris Strautiņš

Skaidrs, ka viļņveidīgajiem deflācijas uzplūdiem, kuri Latviju piemeklēja no 2013.gada, ir pienācis gals. Augustā cenas vēl gada griezumā bija nemainīgas, bet septembrī pieauga par 0.6%. Mēneša griezumā cenas septembrī auga par pusprocentu, skaidrojot patēriņa cenu izmaiņas 2016.gada septembrī, saka DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Preču cenas vēl ir deflācijas zonā, taču tā ir samazinājusies no 1.2% augustā līdz 0.3%. Pārtikas preču cenas gada griezumā augušas par 2%, tā ir lielākā inflācija šajā kategorijā kopš 2013.gada jūlija.

Savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz atkāpās no augusta 3.0%, bet tikai par 0.2 procentpunktiem.

Globālā izejvielu cenu deflācija ir noslēgusies. Pēdējais lielais cenu krituma vilnis notika periodā starp pērnā gada oktobri un šī gada janvāri. Kopējam izejvielu indeksam paliekot pašreizējā līmenī, jau šajā mēnesī izmaiņas gada griezumā kļūs pozitīvas. Ja vien naftu nesāks ražot no zila gaisa vai Latvijas un eirozonas ekonomika neievelsies šobrīd neprognozējamā krīzē, deflācija mūsu zemē neatgriezīsies vēl ļoti ilgi. Importa cenu izmaiņu iespējas samazināt izmaksas Latvijā ir gandrīz izsmeltas. Vietām varbūt vēl varēs izjust nelielu atbalsi apkures tarifos. Siltuma cena septembrī joprojām bija par 8.4% zemāka nekā pirms gada, bet tā vairs nav 16.7% deflācija, kas bija maijā. Degvielas cenu gada deflācija mēneša laikā samazinājusies gandrīz uz pusi, no 10.2% līdz 5.2%.

Savukārt notikumi Baltijas svaigpiena tirgū jau sāk strādāt pretējā virzienā. Kopš zemākā punkta vasarā cena ir ārkārtīgi strauji pieaugusi, par apmēram 50%, daži pārstrādātāji jau maksā gandrīz 30 santīmus par litru. Cenas veikalos tas līdz šim iespaidojis nedaudz, taču jau notiek sarunas starp ražotājiem un tirgotājiem par izmaiņām. Skaidrs, ka ietekme nebūs 1:1, bet izejvielas cena ir galvenā izmaksu komponente pārstrādātājiem, bez šaubām. Šāds izejvielu cenu kāpums var produktu ražotājcenas paaugstināt, ļoti orientējoši, par 25-30%, daļa no šī kāpuma savukārt būs redzama veikalu plauktos. Skaidrs, ka iepriekšējā svaigpiena cena nebija ilgtspējīga, pie tādas piena lopkopība nevar attīstīties, tā arī bija zemākā starp ES valstīm. Cenai bija jāaug, taču šķiet, ka izmaiņas paātrināja jaunu pārstrādes rūpnīcu atvēršana Kauņā un Polijas austrumos. Notikumus acīmredzami ietekmē pircēji no ārzemēm.

Septembrī vēl turpinājās piena un tā produkta cenu svārstības šaurā diapazonā, saglabājoties nelielai deflācijai gada griezumā. Taču jau oktobrī un jo īpaši novembrī piens var nonākt starp produktiem, kas cenu līmeni augšu virza visvairāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ne jau piens,bet samazināta PVN likme piena produktiem!

  2. Strautiņ, piena cena vienmēr nedaudz ceļas rudens-ziemas periodā un krītas pavasara-vasaras periodā.
    ES tāpat ir piena pārprodukcija, tāpēc uz šī fona būvēt rožainas prognozes nozīmē maldināt ražotājus. Tagad jau visi pilsētnieki un baņķieri taisa prognozes, tikai neviens neprasa tiem, kas šo pienu ražo.
    Tāpēc jau mums tā iet, ka cilvēki un arī ierēdņi, kuri nav pat govi redzējuši dabā, bet pietuvināti valdībai, stāsta nezin ko un atrodas arī tādi, kas viņiem notic. Bet diemžēl, bieži pieviļas!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+