Pēteris Vasks un latviešu mūziķi pasaulē 0

Vācu skaņu ierakstu kompānija “WERGO”, kas darbojas izdevniecības “Schott” paspārnē, turpina laist klajā Pētera Vaska mūzikas ierakstus, tostarp īsteno arī Spīķeru kvarteta ciklu ar visu piecu Pētera Vaska stīgu kvartetu ieskaņojumiem. Ierakstu sērija aizsākta 2015. gadā ar albumu, kurā ietverti Piektais (2003/2004) un Otrais stīgu kvartets “Vasaras dziedājumi” (1984).

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Nu tam seko Pirmais (1977, pārstrādāts 1997. gadā), Trešais (1995) un Ceturtais stīgu kvartets (1999, veltījums komponista mātei 90. dzimšanas dienā). Līdz ar to klausītājiem nu ir iespēja baudīt visus piecus Pētera Vaska stīgu kvartetus Spīķeru kvarteta mākslinieku – Martas Spārniņas, Anti Kortelainena, Inetas Abakukas un Ērika Kiršfelda – interpretācijā.

Pētera Vaska identitāte ir stīgu balsis. Par tādu liek domāt arī komponista daiļradei tik svarīgā melodija – trauslas cilvēcības un garīguma esence. Albumā iekļautie Pētera Vaska kvarteti aptver vairāk nekā 20 gadu laikposmu (Pirmais gan tomēr pēc divdesmit gadiem ir pārstrādāts). Tikpat plaša ir skaņdarbu cikliskā veidojuma un mūzikas valodas amplitūda – no triju līdz piecdaļu cikla būvei. No jaunības laika skaudri dedzinošās izteiksmes, kraso kontrastu un negaidītību sablīvējumiem (Pirmajā) līdz plašās līnijās izritinātai drāmai, elēģijai un meditācijai (Ceturtajā). Spīķeru kvarteta mākslinieku lasījums ir pārliecinošs, dzīvs, niansēm bagāts, vienlaikus ļoti līdzsvarots. Albuma tekstus ir veidojis komponists Jānis Petraškevičs – kā labs ceļvedis tie konstruktīvi un trāpīgi iezīmē galvenās Vaska mūzikas raksturzīmes un pieturas punktus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“WERGO” – Vaska sadarbības sēriju turpina arī otrs ieskaņojums ar Koncertu flautai un orķestrim (2008) un Trešo simfoniju (2005). Abu minēto darbu ieraksti diskos līdz šim tapuši ārzemju mākslinieku sniegumā: Trešo simfoniju komponistam pasūtījuši un atskaņojuši somu mūziķi – Tamperes filharmoniķi, savukārt Flautas koncertu komponists rakstījis vācu virtuozam Mihaēlam Faustam, un to ar izcilo mākslinieku pirmatskaņojis Ķelnes Radio orķestris, savukārt ciešripā iemūžinājis orķestris “Sinfonia Finlandia Jyväskylä” ar tā vadītāju Patriku Galuā. Nu esam sagaidījuši Liepājas simfoniskā orķestra, diriģenta Atvara Lakstīgalas un flautistes Ditas Krenbergas benefici. Liepājas orķestrim tas ir otrais sadarbības projekts ar “WERGO” – 2015. gadā orķestris ierakstījis albumā Vaska skaņdarbus “Sala”, “Musica appassionata” un “Credo”. Pētera Vaska Trešā simfonija ir kā komponista stila zīmju, agrāko atradumu un pasaulskatījuma vēlreizējs apliecinājums. Allaž jaunā, neparastā, inovatīvā tīkotājiem šis opuss ir sagādājis zināmu vilšanos. Taču nereti tieši komponista uzticība sev pašam ir tas, ko no viņa mēdz gaidīt – īpaši ārpus Latvijas. Simfonijā Vaska mūzikai raksturīgais tēlu loks uzplaukst lielā intensitātē ne tikai stīginstrumentu tembros, bet arī pūšaminstrumentu solo un citu instrumentu krāsziedā. Savukārt kontrabasa soloepizodes liek atcerēties Pētera Vaska kontrabasista pagātni. Krāšņā instrumentācija un pārdomātais dramatiskais veidojums atklājas orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas meistarīgajā risinājumā – liepājnieki savā varēšanā patiešām ir pakāpušies augstu. Manām ausīm šis albums skan pat pārliecinošāk nekā somu mūziķu labi izsvērtā versija, savukārt Ditas Krenbergas spēle (un saspēle ar orķestri) iepretim vācu kolēģa perfektajam sniegumam atklāj mākslinieces spēju būt ne tikai virtuozei, bet arī atrast līdzsvaru starp racionālo un emocionālo, domāt niansēti un vienlaikus globālās līnijās. Iespējams, ka cilvēciskas, delikāti apvaldītas emocionalitātes klātbūtne ir tieši tā, kas savaldzinās klausītājus ne tikai Latvijā.