Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Pētersone: Jaunajam VID vadītājam būtu jānāk no privātām struktūrām (3)

Foto - Austra Helēna ŽaggereFoto - Austra Helēna Žaggere

Atlūgumu iesniegusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone

Jaunajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājam jānāk no privātām struktūrām ar pieredzi valsts pārvaldē, šorīt Latvijas Radio sacīja bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Pēc tam, kad Pētersone informējusi finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) par vēlmi pamest amatu, ministre interesējusies, vai starp VID darbiniekiem būtu kāds, kad varētu ieņemt šo amatu. Pētersone esot atbildējusi noraidoši.

“Teicu nē, jo veikt iestādes reorganizāciju no vidus ir sarežģīti, sevišķi tāpēc, ka pazīsti kolēģus. Ieteicu jauno VID vadītāju meklēt ārpus iestādes,” stāstīja Pētersone.

Viņa arī uzsvēra, ka jebkurš nevar vadīt VID, bet jaunais VID vadītājs būtu jāmeklē starp privātajās struktūrās strādājošajiem ar pieredzi valsts pārvaldē. “Rotēt cilvēku no citas valsts iestādes ir par maz. Nevar cerēt uz lielām VID reformām, vadībā ieceļot kādu no valsts pārvaldes,” norādīja Pētersone.

Pēc bijušās VID vadītājas domām, iepriekš izsludinātais konkurss uz VID vadītāja amatu noslēdzās neveiksmīgi vairāku faktoru dēļ, no kuriem būtiskākie ir par iestādi radītais negatīvais tēls un zemais atalgojums.

Pagājušajā nedēlā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikusies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un informējusi par iespējamajiem VID vadītāja amata kandidātiem.

Reizniece-Ozola aģentūrai LETA atteicās komentēt to, cik VID vadītāja amata kandidāti premjeram tiek piedāvāti izvērtēšanai, kā arī ministre nekomentēja, vai starp ieteiktajām personām ir iepriekš publiski izskanējušie vardi – Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija gan liecina, ka reālākā kandidāte uz VID vadītājas amatu ir tieši Koļegova. Reizniece-Ozola iepriekš pauda, ka Koļegova ir laba administratore. Ministrei simpātiski šķiet, ka VVD vadītāja sarežģītajās valsts un uzņēmēju domstarpībās par gudrona dīķiem ir spējusi aizstāvēt valsts intereses.

Izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta. Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem neesot bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai.

Konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 16.jūnijā, savukārt pieteikumu iesniegšana noslēdzās 4.jūlijā. Tika saņemti 11 pieteikumi.

Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ar skolas direktora algu – nu varbūt nedaudz lielāku? Tas ir nopietni ? Tad jau nenopietni, ja algu nepieliek…Jautājums – kurš ir nenopietnāks valsts vai bijusī priekšniece? Laikam abi…

  2. Privātās struktūrās vadība saņem nenormāli lielas algas,jo var pasmelties uz aplokšņu algu rēķina.

  3. Lieliskas ziņas! Mediji kļūst stiprāki! Prieks lasīt šo ziņu! Izturību Inārai.

Draugiem Facebook Twitter Google+