Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

Pētersone: Tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums

Foto - LETAFoto - LETA

Sabiedrības un politiķu vidū sāktā diskusija par iespējām Latvijai atvilināt atpakaļ no tās aizbraukušos valstspiederīgos ir apsveicama, jo tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums, uzsver Latvijas Institūta (LI) direktore Karina Pētersone.

“Ir tikai pareizi, ka sākam domāt par sava ekonomikas veiksmes stāsta ilgtspējību, apzinoties, ka valsts galvenais resurss ir nevis kādas izejvielas vai rūpniecības nozares, bet gan tās cilvēki,” klāsta Pētersone.

Pēc viņas domām, iedzīvotāju emigrēšana ir specifiska ekonomiskā cikliskuma problēma, kas nav unikāla vai raksturīga tikai Latvijai – ne vēsturiski, ne mūsdienās. Tomēr tieši no valsts pašas gribas ir atkarīgs, vai cilvēki tajā vēlēsies atgriezties, aģentūru LETA informēja LI sabiedrisko attiecību projektu speciālists Kārlis Pots.

“Diez vai vajadzētu Latvijai pārmest, ka iedzīvotāji ir devušies prom – to noteica ekonomikas realitāte un Latvijas mazā mēroga dēļ lielā mērā ārēji faktori. Tomēr patlaban ir īpaši svarīgi pielikt visas iespējamās pūles, lai no valsts puses būtu radīti apstākļi, kas vilinātu aizbraukušos atgriezties,” skaidro Pētersone.

LI direktore akcentē, ka, ja Latvija izvēlētos vēl ilgāk nerisināt šo problēmu, tā varētu iedragāt ne tikai potenciālo tālāko ekonomikas izaugsmi, bet arī valsts tēlu. “Kaut arī šis jautājums šķietami aktualizēts tikai nesen, patiesībā to mēģinājuši atrisināt jau vairāki valdību sasaukumi pēc kārtas. Tiesa, jāatzīst, konkrēti risinājumi tā arī nav iedarbināti,” piebilst Pētersone, vienlaikus norādot, ka arī Latvijas Institūtam nereti tiek vaicāts, ko tas paveicis, lai mudinātu valstspiederīgos atgriezties.

“Jāsaprot fundamentāla patiesība – Institūts var nodrošināt ārzemju latviešu kopienas ar informāciju un materiāliem, lai netiktu pārrauta saikne ar dzimteni, tomēr reāla iedzīvotāju atplūšana būs iespējama tikai ar valsts ekonomisko atkopšanos. Protams, būtiska ir arī izšķiršanās par labu vairākiem nozīmīgiem iekšpolitiskiem risinājumiem – uzņēmējam labvēlīgu nodokļu režīmu, dubultpilsonības piedāvājumu, kā arī spējai piesaistīt investīcijas un tādu darbavietu radīšana, kur ir konkurētspējīga samaksa,” pārliecināta ir Pētersone.

LI direktore brīdina, ka svarīgi ir apzināties, ka tas nebūs iespējams bez to latviešu diasporas pārstāvju iesaistes, kas vēsturiski jau iesakņojusies svešumā, tomēr vēl arvien sevi saista ar Latviju. “Tie ir dažādi augstas raudzes profesionāļi, kuri būtu gatavi savas zināšanas un pieredzi veltīt senču dzimtenei, savukārt valsts pārvaldei jāparedz, kā to izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk.”

Pētersone atzinīgi vērtē Ārlietu ministrijas līdzšinējās iniciatīvas, Saeimas darbu, risinot dubultpilsonības jautājumu, kā arī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pausto gatavību un sākto darbu pie valsts mēroga reemigrācijas atbalsta konkrētu pasākumu plāna izstrādes, kura izveidei radītajā darba grupā piekritis piedalīties arī Latvijas Institūts.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši 213 000 cilvēku. Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamo desmit gadu laikā Latvijā varētu tikt radītas aptuveni 150 000 jaunas darbavietas, līdz ar to neizbēgami nepieciešama darbspējīgu cilvēku atgriešanās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+