Pētersoni izstūmusi sakustinātā pārvalde 12
“Es neaizeju salauzta vai paklupusi. Neesmu ne nogurusi, ne nobijusies. Dzīve jau neapstājas, un esmu gatava jauniem izaicinājumiem,” tā vakar žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone pēc tam, kad pirmdien bija iesniegusi atlūgumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Ināra Pētersone atzina, ka lēmums atstāt šo amatu viņai bija nobriedis nevis impulsīvi vai pēc tikšanās ar finanšu ministri pagājušajā nedēļā, bet krietni agrāk. Viņa arī noliedza, ka būtu iesniegusi atlūgumu valsts augstāko amatpersonu ietekmē. “Nekāda mājiena vai spiediena nebija. Gan ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, gan ar Danu Reiznieci-Ozolu mums bija vienāda izpratne par to, kādas reformas vajadzīgas un kā tās jāīsteno VID,” viņa teica.
Skaidrojot aiziešanas iemeslus, Ināra Pētersone atzina, ka aizvadītie četri darba mēneši pagājuši lielā sasprindzinājumā gan viņai pašai, gan VID darbiniekiem. To radījusi gan pārvalžu vadītāju un citu darbinieku pārcelšana citos amatos, gan atsevišķu uzticību zaudējušo darbinieku atlaišana, gan pret viņu un VID izvērstā nomelnošanas kampaņa. Nomelnošanā īpaši esot izcēlies portāls pietiek.com. Tajā cita starpā bijuši no konteksta izrauti teikumi no viņas runām VID darbinieku iekšējās sapulcēs, tāpat publicēti no VID noplūdināti dokumenti. Tas liecina, ka nomelnošanā iesaistījušies arī atsevišķi VID darbinieki, kuriem ļoti nepatīk viņas iesāktās reformas. Ināra Pētersone gan atzina, ka viņas lēmums atkāpties neesot saistīts ar šo nomelnošanu.
No viņas sacītā varēja nojaust, ka ar šīm reformām ir sakustināts liels, gadiem ilgi veidots “lapseņu pūznis” (ēnu ekonomika būvniecībā, taksometru pārvadājumos un citās nozarēs, spirta un cigarešu kontrabanda, spēka struktūrvienību vadītāju pārcelšana), kurš Pētersonei to nekad nepiedos. Visticamāk, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc godīgam cilvēkam ar skaidru galvu un lielu pieredzi tik svarīgā valsts pārvaldes iestādē bija jāizlemj labāk aiziet pašam.
Skaidrojot aiziešanas iemeslus, cita starpā Ināra Pētersone pieminēja gausās pārmaiņas valsts pārvaldē kopumā un politiķu nepārdomātos lēmumus, kas vairo bezcerību. “Trijos gados, kopš esmu vadījusi VID, dažādu reformu plānu mums ir kaudzēm. Diemžēl pārāk maz no šiem plāniem tiek izpildīti,” viņa spriež. Viņasprāt, reformas tikai vienā VID nekad nedos cerēto, tām jānotiek visā valsts pārvaldē. Diemžēl valsts pārvaldē pašlaik neesot komandas, kurai būtu kāds kopīgs mērķis. Pietrūkstot virsvadības, kas stūrētu valsts pārvaldi vienā virzienā. Viņasprāt, VID vadītāja amatā jānāk jaunam cilvēkam no malas, kuram jāizveido sava komanda, kurai viņš uzticas un kura tic viņam.
Uz jautājumu, ko darīs turpmāk, Ināra Pētersone atbildēja, ka pašlaik vēl neesot izlēmusi. Bet pēc 21 gada ilga darba, tostarp pēdējos trīs gadus ģenerāldirektores amatā, turpmāk VID vairs nestrādāšot un arī civildienestā nepalikšot. Finanšu ministre vakar pavēstīja, ka pieņems atlūgumu, un aicināja Pētersoni palikt par padomnieci. VID jaunais vadītājs tikšot meklēts atklātā konkursā.
