Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. janvāris, 2015
Drukāt

Pētījums: 30% aizbraukušo tautiešu Latvijā atgriezties neplāno; kritiski zemu vērtē valdību (30)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.
Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū “nav norakstīta pavisam”. “Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,” stāstīja pētniece.

Mieriņa pastāstīja, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši aptuveni 220 000 Latvijas valstspiederīgo un vairāk nekā 10% latviešu un Latvijas valsts piederīgo dzīvo ārpus Latvijas. “Pēdējos gados emigrācijas temps samazinās, taču diaspora vienalga turpina augt. Var novērot, ka emigrējušo vidū ir arvien vairāk jaunu cilvēku, izbrauc arī ģimenes,” sacīja pētniece.

“Tomēr lielākā daļa diasporā mītošo vēl joprojām jūtas piederīgi Latvijai. Viņi Latvijai nav zuduši. Vienīgi viņu bērni asimilējas vietējā sabiedrībā, zaudē latviešu valodas zināšanas,” stāstīja Mieriņa. Arīdzan LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule norādīja, ka valodas saglabāšana un iemācīšana bērniem ir viens no lielākajiem riskiem – kaut arī 70% vēlas, lai bērni brīvi runātu latviski, un 21% vēlas, lai bērni latviski runātu vismaz sarunvalodas līmenī, bērniem ir tendence asimilēties mītnes zemē. “Valsts varētu sniegt atbalstu valodas un identitātes stiprināšanā,” mudināja pētnieces.

Šūpule uzsvēra, ka saikni ar Latviju aizbraukušie nezaudē. “Kaut arī ar gadiem pieaug piesaiste mītnes zemei, pret Latviju tā tomēr ir lielāka,” sacīja pētniece.

Viņa piebilda, ka 63% aptaujāto – attiecīgi 71% latviešu un 49% cittautiešu – jūtas cieši saistīti ar Latviju. 67% regulāri seko līdzi ziņām par Latviju, 91% ir draugi Latvijā, 71% ar Latvijā mītošajiem draugiem un tuviniekiem sazinās reizi nedēļā, 65% aptaujāto zemēs ir draugi no Latvijas, 63% svin Jāņus, 62% šad un tad klausās latviešu mūziku, 25% iesaistās diasporas tiešsaistes grupās un vēstkopās.

Mieriņa norādīja, ka diasporā ir katastrofāli zema uzticēšanās valdībai – skalā no 0 līdz 10 vidējais vērtējums bijis 1,5 un 56% aptaujāto piešķīruši pašu zemāko vērtējumu – nulli. Savukārt, runājot par uzticību mītnes zemes valdībai, tā tikusi vērtēta vidēji ar 5,9 ballēm. “Šiem cilvēkiem šķiet, ka Latvijas valdībai viņi neinteresē. Un tālab valstij būtu jādomā, kā ar darbiem apliecināt, ka Latvijai viņi rūp,” sacīja Mieriņa.

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa (no kreisās), Inese Šūpule, LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans un pētījuma līdzautors Mārtiņš Kaprāns piedalās Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultātu prezentācijas pasākumā.

LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans pastāstīja, ka emigrējušo tautiešu vidū ir lielāka apmierinātība ar dzīvi, finansēm, darbu, mājokli un arī ar savstarpējām attiecībām. “Tur viņi ir apmierinātāki. Turklāt, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā daļā mītnes zemju no Latvijas iebraukušo cilvēku apmierinātība ir augstāka,” sacīja profesors.

Hazans uzsvēra, ka no tiem, kas aizbraukuši laikā no 2000. līdz 2014.gadam, ar dzīvi apmierinātākas jūtas trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, bet neapmierinātāki – mazāk nekā 10%. Runājot par savstarpējām attiecībām ārpus ģimenes, vērojama tendence, ka šīs attiecības, saikne ar citiem cilvēkiem pašreizējā mītnes zemē ar gadiem kļūst labāka. “Mūsu emigranti spēj izveidot normālas attiecības ar apkārtējiem,” sacīja Hazans.

Tāpat viņš norādīja, ka ir maldīgi uz emigrantiem lūkoties tikai kā uz mazkvalificētu darbaspēku. “39% aptaujāto izmanto savu kvalifikāciju. Starp augstskolu beidzējiem šis skaitlis ir lielāks – 57%. Ja salīdzina ar pēdējo darbu, kas ticis veikts Latvijā, 24% dara mazāk kvalificētu darbu, bet 7% – augstāk kvalificētu,” stāstīja profesors.

Gan Hazans, gan Mieriņa norādīja, ka uz emigrāciju un lielo diasporu vajadzētu lūkoties nevis kā uz problēmu, bet gan kā uz iespēju veidot sociālos, ekonomiskos un kultūras kontaktus.

“Viens no aptaujas lielākajiem pārsteigumiem bija fakts, ka 25% emigrējušo nākotnē domā par sava uzņēmuma izveidi Latvijā vai par sadarbības veidošanu ar partneriem Latvijā. Tādā veidā tiktu attīstīta Latvijas ekonomika,” sacīja Hazans.

Kā ziņots, aptaujā bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Respondentiem tika uzdoti visdažādākie jautājumi – par pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātību un izglītību, attiecībām ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u.c. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2014.gada 4.augusta līdz 15.oktobrim. Tās laikā tika veiktas ari 200 padziļinātās intervijas.

Aptauja tika veikta LU pētnieciskajā projektā “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”.

Projekta zinātniskā vadītāja Mieriņa norāda, ka iegūtie dati ir unikāli ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā, jo tā ir līdz šim lielākā Eiropā īstenotā ārpus vienas valsts dzīvojošo iedzīvotāju aptauja. Pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī “Draugiem.lv”, lielākie Latvijas interneta portāli, diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Beidziet te vienreiz POLITIZĒT šos dabīgos migrācijas procesus, kas vienmēr ir bijuši un būs atvērtā sabiedrībā visos laikos! Ļoti labi redzu šos politiskos zemtekstus te daudzajiem žultainajiem komentāriem. Šie cilvēki vispār ir naida pilni pret Latvijas valsti, jo viņu ideāls – Latvijas PSR vairs neeksistē. Bet naids un nepatika ir palikusi un kaut kur jāizgāž. Tagad viņi to dara zelējot tagadējos cilvēku migrācijas procesus. Šodien tā ir migrācijas tēma, rīt tā būs pensiju vai algu tēma, utt. Viņus visus atmasko viens princips – kopīga Latvijas valsts lamāšana un noliegšana. Diemžēl uzskatu un pārliecības karš turpinās, bet žēl, ka šiem cilvēkiem naids ir aizmiglojis veselo saprātu…

  2. Nezinu ko komentētāji iedomājas ar ko šie labāki, bet Latvijā ir neciešams savstarpējo attiecību klimats. Ārzemēs 15 cilvēki ziemā NENOSALST – tikai Latvijā! UK lai sasniegtu šādu nosalšanas līmeni būtu nepieciešams lai nosalst 450 cilvēku – tur pat nav dzirdēts par vienu nosalušo(izņemot, ja ir barga ziema un aizgājis uz krogu vienā naktskreklā) un ne jau tāpēc, ka temperatūras ir siltākas, bet tāpēc, ka bomži ir nodrošināti un pensionāri ir nodrošināti un arī cilvēkiem ar maz ienākumiem nav jāknapinās tā kā tas ir daudziem cilvēkiem jādara Latvijā, ka var arī nosalt. Jums nepatīk aizbraucēji, tad sāciet paši ar sevi – kuŗš no jums patiešām ir kaut ko izdarījis valsts labā, lai te atļautos gānīties par citiem cilvēkiem. Škic prom – miskastes aurotāji!

    Diemžēl, latviešu tautas vairs nav jo tautas līmeņa saites neeksistē – viss ir nodegradējies līdz ģimenes/klanu saišu līmenim un valstiskuma apziņu šādā veidā nav iespējams veidot. Kam ir paveicies ar sakariem, tas var dzīvot Latvijā – kam nav, tam nav… diemžēl izbraucējiem arī ir savas ģimenes un tās ir daudz daudz svarīgākas par to kas notiek valstī un kas pārējiem liekas, ka šiem būtu jādara. Ģimene ir patrotisma galvenais balsts, ne jau kaut kāda piederība valstij vai zemei – ja Latvijā nav iespējams nodrošināt ģimeni un vairoties, kam vispār ir nepieciešams kādu no izbraucējiem nosodīt, ja nu vienīgi paši uzlikuši sev klapes uz acīm. Tāpēc, ja jūs patiešām esiet patrioti, tad interesējieties par to kas ir nepieciešams lai cilvēki spētu nodrošināt ģimenes – un tās nevar nodrošināt ar slēgtām skolām, slimnīcām un izlaupītām dzelzsceļu sliedēm – arī tām kas vēl nav novāktas, bet pa kurām vairs nekursē vilcieni, jo tas viss ir nepieciešams lai dzīvotu un strādātu normāls cilvēks, kas grib dzīvot arī ārpus Rīgas… savādāk šo avīzi lasot, liekas ka visi lauķi pārvākušies uz Rīgu un visiem ir labi un neviens pat laukos nav bijis – cik daudz lauku mājas ir sagruvušas. Pilsētnieki tak nav nekad bijuši latviešu vairošanas pamats – tikai lauki un ja Latvijas valstij lauki un lauku iedzīvotāji nav prioritāte, tad nevajag vaidēt par to ka Latvija izmirst – tas viss ir loģisks process un diemžēl nekas 20 gadu laikā nav mainījies.

  3. Būs vēl labāk – ies vēl lustīgāk! Saplūšana ar ES kodolu turpinās – “auseklīšu mafija” varēs 4.maijā svinēt
    25. jubileju ar labi paveikta darba sajūtu. Ko nespēja Ostlandes darboņi pirms 70 gadiem – to paveica Rietumu vērtību nesēji. Urrā! Lai dzīvo auseklīšu, kampēju un eirokrātu nesatricināmā savienība!!

  4. Tas jau nemaz nav tik slikti. Iestajoties ES, liela izbrauksana bija paredzama, itseviski no bijusam krievijas okupetam zemem. Ibi bene, ubi patria….. Un galu gala….. Loti daudz no siem izbraukusiem ir ka gajputni… Jauns dzives ritms…. Pasaule mainas. Pateicoties tai nabadzibai kuru Krievija uzspieda savam izvarotam laupijumam esam kur mes esam.

    • Tu vispirms sev nocērt 1/3 no rokas un tad pasaki ka nav nemaz tik slikti… 😀

      Un galu gala….. Loti daudz no siem izbraukusiem ir ka gajputni…
      —————————————
      Jā, protams… PSRS laikā nemigrēja un ES laikā pēkšņi visi kā tāds tabors pameta savas iekoptās lauku sētas(ja tās nebija jau sagruvušas PSRS laikos) un aiznesās uz labākiem krastiem, tā it kā PSRS laikos nebija iespējas arī doties kur citur, kur daudz lielākus rubļus solīja… kas attiecas uz krieviem – lielākā daļa aizbrauca jau 90tajos un tie kas palika palika, bet pamazām izmira.

      Latvieši migrēja arī 19. gadsimta beigās un tā sakrita ar represiju laikiem… tas nu tā vēstures atmiņas atsvaidzināšanai. Lietuvieši, starp citu, migrēja visu Lietuvas neatkarības laiku – uz ASV un arī uz UK… bet viņiem vismaz attaisnojums, ka viņi bija nabagāki par latviešiem, bet tagad gan viss ir pilnīgi otrādi.

    • PS Liksim nu PSRS mierā – miroņus tramdīt bez jēgas nav nepieciešams. Vienīgais ko PSRS patiešām ir laupījusi ir saprātu un izskatās ka arī jaunajai paaudzei. Latviju pēc WW1 izlaupīja vēl trakāk – visas rūpnīcas izveda uz Krieviju un visu vajadzēja sākt no nulles, bet tagadējo Latviju izskatās ka vēl joprojām laupa – un nevar apstāties un tā ir galvenā nelaime.

  5. Dāmas un kungi, būsim PRECĪZI savos pētījumos!
    No 1990.- 2014.gadam LV iedzīvotāju skaits “kaut pastalās, bet brīvā LV” SAMAZINĀJIES par 1 miljonu(!!!)! Ik gadu miruši vidēji 28 000 x 14 gadi = …. LV šobrīd dzīvo labi, ja 1,7 miljoni!
    No LV uz ārvalstīm devušies vismaz 500 000. Ja zinām, ka 2014.gada 10 mēnešos bija emigrējuši 22 000. Emigrācija NEAMAZINĀS! Par to liecina FAKTS, – no 2004. 1.janv. – 2014.g.1.janv. ĀRZEMĒS dzimuši 21200 jaundzimušie Latvijas pilsoņi!

    • 199x no Latvijas izbrauca militārais personāls kopā ar ģimenēm un ar viņiem arī līdzjūtīgie, kam piemetās aizbraukšanas sindroms, jo nebija citu saišu ar palicējiem. Ļoti daudzi no PSRS migrantiem Latvijā izmira, jo galvenais motto bija Latvijā “labi pavadīt vecumdienas”(tulkojiet paši kā tas skan krievu valodā).

      Viss pārējais vairāk vai mazāk ir tiesa – Latvijā 2 000 000 iedzīvotāju nav. Tiesa gan – neredzu jēgu šim pētījumam dotajā laika momentā un nav arī lielas jēgas arī saukt izbraukušos atpakaļ uz Latviju, ja ir gaidāms kaŗš, jo Latvija vienmēr visos kaŗos ir pa vidu un vienmēr šajos kaŗos iet bojā daudz cilvēku. Tā ka – varbūt pat ir labi, ka liktens ir tā lēmis, ka daļa no latviešiem ir izbraukuši.

  6. Cik bieži var vienu un to pašu atkārtot? Atbildēt

    Vairums emigrantu, visām valstīm, parasti neatgriežas. VAI LATVIJAS AVĪZE DZEN KRIEVU PROPAGANDU? Neaizmirsīsim arī, ka puse no šejienes aizbraukušo ir krievi (laba ziņa).

    • Krievus vēl ir iespējams pārlatviskot un pataisīt par cilvēkiem. Ja tas būs iespējams Latvijas mērogā, tad to procesu var arī izvērst, bet diemžēl – tam ir nepieciešama kaut kāda apziņa par latviešiem kā īpašai tautai un tam ir arī jābūt kaut kādam pamatam darbos… slikta ziņa ir tā, ka 5 gadu laikā Latvijas teriotorijā ir savairojušies 50 000 lieki sveštautieši, kam diez vai interesē integrēties latviešu vidū un ja viņu skaits vēl vairāk palielināsies, tad latvieši vairs nevarēs svinēt ne Ziemassvētkus, kur nu vēl līgot… vienīgā cerība ir uz kaŗu, jo tik daudz latviešu ar lunkanu mugurkaulu dabiskā nāvē nenomirs, bet tikai vairosies līdz latviešu tautas iznīkšanai.

  7. Bez cenām netbilstošām algām Latvijā vēl vajadzētu mainīt sistēmu, lai studenti beidzot studijas varētu iegūt atbilstošus darbus, nākotnes perspektīvas, nevis labākos amatus ieņem esošo paziņas un draugi. Te ir vairāki faktori, kas veicina palikšanu ārvalstīs. Dzīvojot ārvalstīs jau 8 gadus, nepieļauju pat domu, par atgriešanos, tāpat sastaptie latvieši labāk draudzējas ar vietējiem, no tautiešiem izvairās. laikam Latvija būs pamatīgi iegriezusi. Nav dzirdēts, ka kāds gribētu atgriezties, atbraukt paciemoties, jā , bet ne atgriezties.

  8. Interesanti būtu zināt cik no aizbraukušajiem ir krievi.

  9. Jebkurā sabiedrībā būs daļa cilvēku, kas vēlēsies dzīvot citur, citiem ir problēmas ar kredītu atdošanu
    un ģimenes locekļi brauc līdzi, citi brauc mācīties, citi atkal piepelnīties, vēl citi grib uzreiz dzīvot lielākā komfortā. Vēl jo vairāk, ja robežas ir vaļā. Cēloņi ir visdažādākie, bet uzrodas “pētnieki”, kas to visu tūlīt politizē un visās cilvēku problēmās vaino vienīgi valdību. Ko tad jūs gribējāt, lai 20 gados te būtu Dānijas vai Holandes līmenis? Rietumeiropa savu labklājību ir cēlusi vismaz 50 gadus, bet mums, redziet, vajag tūlīt! Ja nav, vainīga valdība un es braucu prom, nevaru izdzīvot! Ko tad jūs īsti gribat, lai šeit palikušie jums sagādā 1000 eiro lielas algas, tad jūs varbūt atbrauksiet? Dzīvojiet vien savā leiputrijā, tie sakarīgākie 25 % atbrauks un pietiks. Latvija tādēļ neizputēs, bet turpinās dzīvot un attīstīties.

    • Muļķis tu esi, Jāni/ Tikai šobrīd tu to vēl nesaproti. Sapratīsi vēlāk.
      Šobrīd tev un tavai mīļotajai valdībai būtu jāpriecājas, ka viņi ir aizbraukuši. Ko jūs darītu, ja šeit vēl papildus būtu 300 000 bezdarbnieku?! Un nepļāpā par Dānijas un Holandes līmeni. Mēs divdesmit gadu laikā esam palīduši pat zem LPSR līmeņa. Ne mums vairs papīra fabriku, ne cukurfabriku, ne lūžņos sagriezto zvejas kuģu. Mēs esam ārzemniekiem pārdevuši “Laimu”, “Staburadzi”, dzirnavnieku, piensaimnieku, Rīgas balzāmu un vēl simts citu ražotņu. KO esam dabūjuši petim? Miljardos mērāmu valsts ārējo parādu un 100 apmierinātus purnus Saeimā.

  10. Visu neatkarības bez deokupācijas laiku valsti pārvalda no kreisi totalitāriem par labēji totalitāriem pārtapuši ļaudis.Izrādās ka labējais totalitārisms ir radikāli bīstamaks par kreiso totalitārismu,jo ir tendēts uz daudz mazskaitligāku ļaužu grupu.Līdz ar to var secināt ka bez politiskā kursa un kadru maiņas nekāda reemigrācija nevar notikt,bet kā redzams,labējie ekstrēmisti ir noskaņoti uz ilgu palikšanu.

  11. ir un paliek staiguļi

  12. Kāpēc gan lai to valdību nevērtētu kritiski zemu?! Ne jau tauta to valdību ievēlēja un kandidātus uz Saeimu izvirzīja, bet gan partijas tos “pareizo cilvēku” sarakstus sastādīja. Neskatoties uz masveida smadzeņu skalošanu, gandrīz vai puse ( 47%) balsstiesīgo atteicās tos partiju sastādītos sarakstus urnās mest. UN tas vien jau norāda tautas protesta apmērus pret šo partokrātijas diktatūru.
    Saprotama lieta, ka no tāds valdības neko labu nesagaidīsim. Var jau viņi uzlikt cenzūru masu saziņas līdzekļiem, var pārpludināt visu presi ar meliem par veiksmes stāstiem un Latvijas izaugsmi, bet ir tāds teiciens: “lai cik ilgi un skaļu tu nebļautu “cukurs, cukurs, cukurs”- saldāks no tā mutē nepaliks.”
    Katastrofa tuvojas. Un tuvojas nenovēršami. Uz ārzemēm izbraukušie varbūt kaut kā paglābsies.

  13. Process rit savu dabīgo gaitu.
    Būs tie, kas tikai čīkstēs un prasīs valdībai viņus nodrošinās ar darbu, ar algu, ar dzīvesvietu. Un būs tie, kas apdomās, ko paši var darīt lietas labā. Tie ir tie 25%, kuri ir tie labākie un Latvijai vajadzīgākie. Bet bez čīkstētājiem iztiksim!

  14. Par ko gan lai vērtētu augstu?

  15. Ja jau iekārtojušies, lai dzīvo. Hazans taču arī nekur netaisās, kur iekārtojies tur nodarbojas ar pētniecību.

  16. nu ko te dariit straadaat par triissimt euro??? es atbraucu no Vaacijas mekleeju bet….. > bvrauksu Citur.

  17. Aizbraukušo atbilde ir viena: kad gandrīz 25 gadus valdošā pseidokristiešu valdība nodrošinās līdzvērtīgu dzīvi kā ārzemēs,tad atgriezīsimies! Ja ne – brauksim vecumdienās tērēt ārzemēs nopelnīto solīdo pensiju!

  18. No acīm prom, no sirds ārā! Es viņus prom nedzinu, paši izvēlējās kalpot svešām valstīm!
    Mums ir jāturpina dzīvot un veidot savu zemi! Ja atbrauks, labi, ja nē, tad iztiksim! Viņu plātīšanās šķebina!

    • Nē, tu viņus izdzini, jo tev patīk bedraini ceļi, slēgtas skolas un slimnīcas, tukši valsts solījumi, un pats galvenais – ar savu Orvelisko apziņu, ka viss ir kārtībā 😀

      Bet nesatraucies, es nezinu par pārējiem, bet es vēl atgriezīšos. Un ne jau tevis dēļ, bet dēļ tiem cilvēkiem kas vēl piecieš tādus kā tevi. Jūs žultainie pajoļi esiet mazākums – vismaz dzīvē… un ir gadījies, ka tādi paziņas, kas gānīja aizbraucējus paši pēc tam taujā par iespējām izbraukt. Dziļi sirdī jums vienkārši ir bail, ka pašiem nav jākar tarba kaklā un kaut kur jāceļo… īstenībā, lielākai daļai no Latvijas iedzīvotājiem tā ir vienīgā izeja, ja tiek pazaudēts darbs – tā vai arī cilpa kaklā un man ir aizdomas, ka Latvija gan jau ka joprojām ir Eiropas pašnāvnieku TOP valsts.

  19. mes palikusie sezam ka uz pulvermucas!ko vini seit daris?seit nekad nesaniegt videjo eiropas labklajibas limeni!jo musu partijas izputina Latviju!tas tikai izliekas ka rupejas par latviesu tautas labklajibu!grib visus augstakas sabiedribas nesmukumus noslept,tapec gatavo jaunus noteikumus preses un tv publicesana!balsojiet vien NA!

    • Ne jau valdiiba jums taisiis labklaajiibu! Pashiem ir rosiigi un uznjeemiigi jaastraadaa, tad buus labklaajiiba. Valdiibai ir tikai godiigi un veiksmiigi jaavada valsts! Un valdiiba jums kljuust ar katru gadu labaaka.

      • ar saviem spēkiem no 0 kaut ko iesākt ir nenormāli grūti.Bet ,ja Tu esi bijis kādā fabrikā,rūpnīcā,kolhozā,mežniecībā,valst aparātā u.t.t. SPICĒ,tad tās iespējas ir neskaitāmi vieglākas.Nerunāju tukšus vārdus,bet gan pēc visa novērotā šo gadu garumā.Kas bija ,,direktors”,tas ari ir un turpina zem sava spārna savilkt radus un draugus. Ja Tev nekas nav bijis iespejam dabūt pa lēto vai bijis kāds vecāku vai vecvecāku mantojums-zeme,mežs,mājas pilsētā,tad nu ir stipri vien jāpiedomā kā savilkt galus kopā un kur tad tomēr varētu nopelnīt savu dienišķo iztikšanu.
        Personīgi es arī negribētu visu dzīvi ziedot valsts celšanai un nomirt kā trūcīgais.Viss apkārtnotiekošais
        par ,jāsaka izzagšanu,izšķērdēšanu,nu neviens vēl nav saukts pie atbildības un nekas nav atdots atpakaļ- banka Baltija,Parex,cilvēki jau nav tik aprobežoti,lai to neredzētu.Tad kāpēc man būtu jābūt tam
        ,,pasaules” lāpītājam,es arī gribu savā dzīvē kaut nedaudz,bet baudīt kādu prieku no savā darbā nopelnītā.
        Man pietika no tā,kā mani vecāki visu dzīvi strādājā par grašiem ,mamma jau mirusi,tēvam pensija tāda,ka palīgu ikdienas aprūpei nevar algot,labi ,ka esam mēs divi bērni,tad arī tiek apmaksāts kopējs visu dienu. Man darbs arī ir arzemēs un pelnu labi ,uz LV braukāju pie gimenes,bet par pilnīgu atgriešanos – nezinu,jo viens latvietis ,bet otrs ārzemnieks.Un tie svari vairāk iet diemžēl ,ne uz Latviju,kaut gan cik būs spēkos uz turieni došos-dosimies.

Draugiem Facebook Twitter Google+