Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Pētījums: korupcijas uztveres līmenis Baltijā pirmo reizi zemāks par pasaulē vidējo

Foto- Stock.xchngFoto- Stock.xchng

Jaunākais uzņēmuma EY (agrāk “Ernst & Young”) krāpšanas un korupcijas izplatības vispasaules pētījums atklāj, ka Baltijas valstīs pēdējo divu gadu laikā uzņēmēju vidū samazinājies korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis, un Baltijas reģions pirmo reizi parāda zemāku korupcijas un krāpšanas uztveres līmeni par starptautiski vidējo, portālu “LA.lv” informēja uzņēmumā.

2012.gadā Baltijas valstīs 40% uzņēmēju piekrita apgalvojumam, ka korupcija un krāpšana ir izplatīta problēma, bet šogad tam piekrīt 35% pētījuma respondentu. Saskaņā ar EY pētījumu, starptautiski vidējais korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis šogad bija 38%.

Tomēr arī neskatoties uz situācijas uzlabošanos, Baltijas valstīs saglabājas liels potenciāls mazināt korupcijas un krāpšanas riskus, jo attīstītākajās ekonomikās tikai aptuveni 19% uzņēmēju atzīst korupciju un krāpšanu par izplatītu.

“Korupcijas situācijas uzlabošanās ir rezultāts vienlaicīgi daudziem apstākļiem, proti, valsts ilgtermiņa nostājai pret korupciju un virzībai uz iekļaušanos arvien jaunās starptautiskās ekonomiskās sadarbības struktūrās, piemēram, OECD un Eirozonā, Latvijas uzņēmumu arvien ciešākai integrācijai Eiropas savienības tirgū ar tās noteikumiem un biznesa kultūru, un cilvēku uzvedības un paradumu maiņai kopumā, kas varbūt nav strauja, tomēr pastāvīgi virzās uz efektivitātē un caurskatāmībā sakņotu uzņēmējdarbības praksi,” saka EY partnere Baltijā Diāna Krišjāne.

Līdztekus korupcijas un krāpšanas riskiem, EY pētījums atklāj, ka 49% Baltijas uzņēmēju saskata kibernoziegumu draudus, un draudu uztveres līmenis ir teju nemainīgs visos pasaules reģionos, atspoguļojot šīs risku grupas samērā neseno izcelsmi un globālo izplatību.

EY eksperti atzīmē, ka kibernoziegumi ir jauna risku grupa, kas rada arvien lielāku ietekmi uz faktiski jebkura reģiona uzņēmumu darbību. Interesanti, ka Baltijā uzņēmēji par šo draudu avotu biežāk uzskata konkurentus, nevis kādas noziedzīgās grupas, bet uzņēmēji citviet pasaulē uzskata otrādi.

EY pētījums atklāj, ka uzņēmēji Latvijā un Baltijā kopumā varētu vēl būtiski iegūt no papildu pret-korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumu ieviešanas. Baltijā tikai 41% uzņēmumu ir apzināta korupcijas un krāpšanas novēršanas politika, pretēji 87% uzņēmumu attīstītajās ekonomikās. Šajā ziņā Baltija atpaliek no visiem pasaules reģioniem un ekonomiku grupām, tostarp jaunattīstības tirgiem un Austrumeiropas kopumā, kur korupcijas novēršanas politika ir attiecīgi 78% un 69% uzņēmumu. Tā kā Baltijas valstīs nav izplatīta prakse ieviest korupcijas novēršanas politiku, tad nav arī skaidras atbildības par korupcijas vai krāpšanas risku pārkāpumiem, atzīmē EY pētījuma autori. Tāpat Baltijas valstu uzņēmēju lokā 74% respondentu atzīst, ka nekad nav apmeklējuši korupcijas novēršanas treniņus, pretēji tikai 42% uzņēmēju attīstītākajās ekonomikās.

“Pētījums parāda skaidru sakarību, ka, jo vairāk uzņēmēji ievieš apzinātus korupcijas novēršanas pasākumus, jo mazāk uzņēmumu darbībā ir gadījumu, kurus var interpretēt kā korupcijas vai krāpšanas riskus. Šī ir svarīga atziņa Latvijas uzņēmumu valdēm un akcionāriem, kas parāda, ka pret krāpšanu vērsti pasākumi samazina krāpšanas un korupcijas riskus un attiecīgi var uzlabot uzņēmumu finanšu un operacionālo efektivitāti,” secina Diāna Krišjāne.

Tāpat Baltijas valstīs nav izplatīta prakse ieviest “trauksmes cēlāju” īpašos tālruņus, kas ļautu uzņēmumu vai institūciju darbiniekiem laicīgi brīdināt vadību un akcionārus par iespējamu krāpšanu vai korupciju. Baltijā šādi tālruņi vai informācijas kanāli ir ieviesti tikai 26% gadījumu, pretēji 58% attīstītākajās ekonomikās un 37% Austrumeiropā kopumā.

EY pētījums atklāj, ka pasaulē visaugstāko korupcijas un krāpšanas uztveres līmeni uzrāda Nigērija, kur 88% aptaujāto uzņēmēju piekrīt apgalvojumam, ka korupcija un krāpšana šajā valstī ir izplatīta parādība. Nigērijai seko Kenija ar 87%. No Eiropas valstīm sliktākais rezultāts ir Grieķijā, kur 72% respondentu atzīst korupciju un krāpšanu kā izplatītu problēmu, kam seko Čehija (69%), Itālija (69%) un Slovēnija (66%). Eiropā zemāko korupcijas līmeni parāda Dānija, Somija un Austrija, kur tikai 2% uzņēmēju uzskata korupciju un krāpšanu par izplatītu parādību, kam seko Šveice (4%), Beļģija, Zviedrija, Nīderlande un Vācija (visās 6%).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+