×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.7°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
26. aprīlis, 2018
Drukāt

Pētījums: dalība Dziesmu un deju svētkos veicina piederības izjūtu Latvijai

Publicitātes (Reiņa Oliņa) fotoPublicitātes (Reiņa Oliņa) foto

Dziesmu un deju svētku kustībā piedalās absolūti lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju, bet lielākie šķēršļi nedaudzajiem, kuri šajā kustībā neiesaistās, ir brīvā laika un līdzekļu trūkums, liecina jauns pētījums, ko veicis Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs.

Pētījums par Dziesmu un deju svētkiem Baltijas valstīs veikts 2017. gadā, tā mērķa grupa bija Baltijas valstu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. KANTAR TNS aptaujāja 1010 cilvēkus katrā valstī.

Rezultāti liecina, ka Dziesmu un deju svētku tradīcijā visvairāk iesaistījušies Igaunijas iedzīvotāji – 95%, otrajā vietā esam mēs ar 87%, bet lietuviešiem Dziesmu un deju svētku kustībā piedalās tikai 84% iedzīvotāju. Līdzīga proporcija ir arī starp aktīvajiem un pasīvajiem dalībniekiem, proti, kā dalībnieki Dziesmu un deju svētkos piedalījušies 30% igauņu, 29% latviešu un 27% lietuviešu.

Tie, kuri nav kļuvuši par kāda kolektīva dalībniekiem, visbiežāk aptaujā norādījuši uz brīvā laika un atbilstošu prasmju trūkumu, ievērojami mazāk bijis to, kurus šāda veida norises neinteresē.

Būtiski atšķiras katras valsts iedzīvotāju uzskati par ieguvumiem no dalības Dziesmu un deju svētku kustībā. Igauņi kā galveno motivatoru minējuši spilgtas emocijas, ko nesniedz nekas cits (61%), nostiprināta kopības sajūta ar visu Igaunijas tautu (59%) un nostiprināta nacionālās piederības sajūta (44%). Latviešiem šie trīs ieguvumi mainījušies vietām, kā svarīgāko norādot nostiprinātu kopības sajūtu ar visu Latvijas tautu (43%), nesniedz nekas cits (40%) un nostiprinātu nacionālās piederības sajūtu (26%). Savukārt lietuvieši pirmajā vietā likuši iespēju būt kopā ar citiem cilvēkiem un iepazīt viņus (29%), iegūt jaunus draugus un paziņas (24%), spilgtas emocijas, ko nesniedz nekas cits (22%), bet nostiprināta nacionālās kopības sajūta un kopības sajūta ar visu Lietuvas tautu atkāpušās tālāk.

Interesanti, ka svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskatā galvenā loma ir Kultūras ministrijai (Igaunijā – svētku rīkotājinstitūcijai), tiek minēti arī kolektīvu dalībnieki un mākslinieciskie vadītāji, bet sabiedrība plašā nozīmē aptaujā neparādās.

Dalība Dziesmu un deju svētkos – turklāt vienalga, aktīva vai pasīva – būtiski ietekmē piederības sajūtu savai valstij. Latvijā tā visaugstākā, liecina pētījums, – tie, kuri iesaistījušies Dziesmu un deju svētku norisēs, piederību Latvijai vērtē ar 8,4 ballēm, bet tie, kuri neiesaistās, – tikai ar 7 ballēm. Piederības izjūta Eiropai ir viszemākā abās kategorijās, attiecīgi 6,6 un 6 balles.

Ar pilno pētījumu var iepazīties ŠEIT.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+