Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. maijs, 2015
Drukāt

Pētījums: Huligāni nozog savu upuru veselību (1)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Pētnieki jau pasen bija pierādījuši, ka bērnībā piedzīvota ņirgāšanās atstāj sekas uz visu atlikušo mūžu. Tagad izrādās – tie, par kuriem bērnībā ņirgājušies vienaudži, vēlāk pastāvīgi cieš no hroniskiem iekaisumiem, savukārt huligāni uz tā rēķina spēj labāk pašapliecināties, turklāt ne tikai paaugstinot pašvērtējumu, bet arī daudzos rādītājos uzlabojot savu veselību.

Mūsdienās vērienīgā eksperimentā 20 gadu laikā pētnieki ievāca datus par 1420 indivīdiem, no kuriem katrs bija izraudzīts pilnīgi nejauši, tāpēc huligānu un viņu upuru atklāšanas iespēja bija gluži vienlīdzīga. Iesaistītos iztaujāja par bērnību, pusaudža gadiem un jaunību, jautājot par pieredzi saistībā ar bērniem raksturīgo ņirgāšanos un citiem dzīves aspektiem. Pētnieki arī paņēma nelielu devu asins paraugu, lai novērotu attīstības bioloģiskos faktorus. Gluži konkrēti – asins analīzi izmantoja, lai izmērītu S–reaktīvā olbaltuma (SRO) jeb nespecifiskā iekaisuma un vairāku citu riska faktoru marķierus.

SRO līmeņi ir dažādi, atkarībā no atšķirīgiem stresa faktoriem, tostarp arī nekvalitatīvas pārtikas, nepietiekama miega un dažām infekcijām. Šajā eksperimentā pētnieki atklāja, ka šā olbaltuma daudzums lielā mērā saistīts arī ar psihosociālajiem faktoriem. Ir izdevies izsekot bērnu stāvoklim pirms vienaudžu ņirgāšanās, tās laikā un pēc tās. Visus dalībniekus nosacīti sadalīja trīs grupās: ņirgāšanās upuri, huligāni un upuri vienā personā un tīrie huligāni. Neskatoties uz to, ka SRO līmeņi pieauga visām grupām, kad to pārstāvji iesoļoja pieaugušo dzīvē, bērnībā ņirgāšanos izcietušajiem upuriem pieaugušo vecumā bija ievērojami augstāki SRO līmeņi nekā abu pārējo grupu pārstāvjiem. Interesanti, ka izteiktajiem huligāniem pieaugušo dzīvē bija viszemākais olbaltuma līmenis, pat zemāks nekā tiem, kuri nekad ne par vienu nav ņirgājušies paši un neviens nav ņirgājies par viņiem.

No tā pētnieki secinājuši, ka, paši to neapzinoties, huligāni, ņirgājoties par citiem, ne tikai paaugstina savu sociālo statusu, bet arī pasargā sevi no iekaisuma marķiera līmeņa pieauguma. Tas gan it kā nenozīmējot, ka tūlīt pat savus bērnus jāsāk audzināt kā citu vienaudžu mocītājus un tirānus, taču… ej nu tagad sazini, kā tur īsti ir ar to vispareizāko audzināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mana pieredze liecina ko citu. Tie mūsu klases riebekļi, kuri ņirgājās par citiem, ir vai nu nodzērušies, miruši vai kļuvuši par bomžiem. Toties tie, par kuriem ņirgājās, pierada pārvarēt grūtības un tagad viņiem ir laba ģimene un labs darbs. Bet iedomīgos klases skaistuļus un zvaigznes tagad var atrast pie miskastēm…
    Atļaujiet vaicāt, kur notiek šī ņirgāšanās? Vai ģimenē, radu lokā, kādā sporta vai mākslas pulciņā? Nē taču! Ņirgāšanās notiek skolā, valsts iestādē, kuru uztur par mūsu nodokļiem!

Draugiem Facebook Twitter Google+