Pētījums: Iedzīvotāji uzticas bruņotajiem spēkiem un saredz to attīstību 0
Pēdējā gada laikā iedzīvotāji itin bieži pamanījuši Nacionālo bruņoto spēku darbību mierā laikā, kā arī novērojuši to attīstību un karavīru un zemessargu profesionalitātes celšanos, liecina pētījums, kuru pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veicis pētījumu centrs “SKDS”.
59% respondentu pēdējā gada laikā ir pamanījuši bruņoto spēku militārās mācības. Salīdzinoši bieži respondenti norādīja, ka ir pamanījuši svinīgas militārās ceremonijas (48%) un bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās (47%).
Aptuveni trešdaļa respondentu pēdējā gada laikā ir pamanījusi bruņoto spēku dalību cilvēku meklēšanā un glābšanā jūrā (32%), kā arī sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu (32%). Dalību ārkārtas situāciju novēršanā, glābšanas darbos ir pamanījuši 28%, bet dalību cietušo cilvēku transportēšanā ar helikopteriem – 26%. Visretāk iedzīvotāji ievērojuši bruņoto spēku līdzdalību vides piesārņojuma likvidēšanā (13%).
Lielākā daļa iedzīvotāju (70%) piekrita (“pilnībā piekrītu” un “drīzāk piekrītu”) apgalvojumam “ar Latvijas karavīriem var lepoties”.
Aptuveni divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja arī, ka uzticas bruņotajiem spēkiem (64%) un ka tie sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā miera laikā (64%). Retāk iedzīvotāji piekrituši tam, ka bruņotie spēki krīzes gadījumā spēj nodrošināt valsts aizsardzību un drošību (37%).
Salīdzinot 2008. un 2014.gada aptaujas, secināts, ka 2014.gadā iedzīvotāji biežāk piekrituši apgalvojumiem “ar Latvijas karavīriem var lepoties” un “uzticos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”. Savukārt retāk nekā pirms sešiem gadiem respondenti uzskatījuši, ka bruņotie spēki sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā miera laikā un ka tie krīzes gadījumā spēj nodrošināt valsts aizsardzību un drošību.
Vērtējot izmaiņas bruņotajos spēkos pēdējā gada laikā, 55% respondentu uzskatīja, ka bruņotie spēki attīstās, progresē (“ir pilnībā pārliecināti, ka bruņotie spēki attīstās” un “šķiet, ka bruņotie spēki attīstās, progresē”), tajā skaitā 11% bija par to pilnībā pārliecināti. Viedokli, ka bruņotie spēki neattīstās (“ir pilnībā pārliecināti, ka bruņotie spēki neattīstās” un “šķiet, ka bruņotie spēki neattīstās, kļūst nesakārtotāki”), pauda 15%, tajā skaitā 4% atzīmēja atbildi “ir pilnībā pārliecināti, ka bruņotie spēki neattīstās”.
Veikto aptauju datu salīdzinājums liecina, ka 2014.gadā respondenti nedaudz biežāk nekā pirms sešiem gadiem snieguši atzinīgu vērtējumu bruņotajos spēkos notiekošajām izmaiņām – to, ka tie attīstās, 2014.gadā norādīja 55%, bet 2008.gadā – 51%.
Lūgti skalā no -5 līdz 5 novērtēt karavīru un rezerves karavīru profesionālo sagatavotību, 66% respondentu snieguši vērtējumus no 1 līdz 5 (13% – 5, 22% – 4, 18% – 3, 10% – 2 un 4% – 1) bruņoto spēku karavīru profesionālajai sagatavotībai. Vērtējumu zem nulles robežas (no -1 līdz -5) kopumā sniedza tikai 5%. Atbilžu vidējā vērtība ir 2.9 punkti.
Arī rezerves karavīru sagatavotība tika vērtēta atzinīgi: pozitīvus vērtējumus (no 1 līdz 5) sniedza 39% (4% – 5, 8% – 4, 11% – 3, 9% – 2 un 7% – 1). Kritiski vērtējumi (no -1 līdz -5) sniegti retāk (9%). Atbilžu vidējā vērtība ir 1.4 punkti.
Lūgti novērtēt Zemessargu profesionālo sagatavotību skalā no -5 līdz 5, 61% respondentu atzīmēja vērtējumu virs nulles atzīmes (7% – 5, 16% – 4, 19% – 3, 11% – 2 un 8% – 1). Negatīvu vērtējumu (no -1 līdz -5) sniedza tikai 6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vērtējumu vidējā vērtība ir 2.3, kas ir augstāka nekā pirms sešiem gadiem, kad tā bija 1.2.
Visbiežāk par galveno Zemessardzes uzdevumu iedzīvotāji uzskatījuši pilsoņu sagatavošanu un apmācīšanu dienestam Zemessardzē (54%). Vienlīdz bieži minēti arī tādi uzdevumi, kā valsts aizsardzības uzdevumu pildīšana (46%) un atbalsta civilās aizsardzības sistēmai sniegšana (46%).
Aptuveni trešdaļa (34%) respondentu starp trīs galvenajiem Zemessardzes uzdevumiem nosauca atbalsta sniegšanu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, 24% uzskatīja, ka zemessargiem ir jāattīsta speciālās prasmes, lai sniegtu atbalstu regulārajiem spēkiem, 17% – ka viņiem ir jāveic militāro objektu apsardze, bet 15% – ka jāpiedalās starptautiskajās operācijās, NATO un ES spēkos, un vēl 10% – ka zemessargiem ir jāsniedz atbalsts sabiedroto spēku uzņemšanā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS” pētījumu pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica 2014.gada novembrī, nejaušā izlasē visos Latvijas reģionos tiešā intervijā aptaujājot 1020 pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.
